Viens no nosacījumiem, lai par zālāju platībām varētu saņemt atbalsta maksājumus – zeme ir atbilstoši jāapsaimnieko un jākopj. Lauku atbalsta dienests atgādina, ka atbalstam pieteiktās zālāju platības ir ne tikai jānopļauj, bet arī jānovāc. Ja zālāju platības tiek noganītas, tad gadījumos, ja zālājs noganīts nepietiekami, tas ir jāapļauj.
Nedrīkst zālāju smalcināt vai nopļauto zāli atstāt vālos uz lauka. Nosacījuma neievērošanas gadījumā par attiecīgo platību maksājumi netiks piešķirti un tiks piemērota pārdeklarācijas sankcija, t.i., tiks samazināts maksājums.
Ja veic smalcināšanu un smalcināto zāli atstāj uz lauka, tad augi ar sasmalcināto biomasu saņem lielu barības vielu daudzumu, kas var būtiski manīt veģetāciju un samazināt zālāja bioloģisko daudzveidību. Savukārt ja zāles smalcināšanu veic vēlu, veģetācijas sezonas beigās, šāda zāle veido kūlas slāni, kas ne tikai samazina bioloģisko daudzveidību, bet arī rada risku, ka pavasarī iespējama paaugstināta ugunsbīstamība. Ja zālāji atrodas palienēs, nopļautā un atstātā biomasa palu laikā var tikt aiznesta, tomēr ūdens to var sanest vienkopus, piemēram, upju līkumos, tādējādi veicinot to aizaugšanu.
Svarīgi ievērot arī termiņus. 15.augusts ir pēdējais datums, kad atbalstam pieteiktajiem zālājiem ir jābūt noganītiem vai nopļautiem un novāktiem. Pēdējais datums, kad jānogana vai jānopļauj un jānovāc zālāji, kas atzīti par bioloģiski vērtīgiem vai ES nozīmes zālāju biotopiem vai putnu dzīvotnēm (ES nozīmes zālāji), zālāji tiek izmantoti biškopībā nektāra vākšanai un ārstniecības augu vākšanai, ir 15. septembris.
Ja zāle tiek novākta no lauka, to satinot ruļļos, tad jāatceras, ka ruļļi līdz nākošajai saimniekošanas sezonai ir jānovāc no lauka. Ja tie ir atstāti uz lauka, tad par platību, kur tie atrodas, maksājumu saņemt nevar.
