Februārī Kandavas novada komiteju un vēlāk arī domes sēdē vērotājiem no malas tika kāds pārsteigums – zaļo zemnieku frakcijas deputāts Andis Gailītis nāca klājā ar paziņojumu, ka vēlas izveidot apvienību (vēlāk domes sēdē tika nolemts, ka tā tomēr būs frakcija) kopīga viedokļa izteikšanai. Kāpēc gan deputātam, kas pārstāv domes vairākumu, pēkšņi radusies šāda vajadzība? To pagājušās nedēļas nogalē jautājām pašam jaunās domu biedru grupas dibinātājam Andim Gailītim.
– Kāpēc jums nepieciešama jauna frakcija, kā pats rakstījāt, kopīga viedokļa izteikšanai? Maza pilsētiņa, maz deputātu, vai tad nepietiek katram ar savu viedokli?
– Nu jūs jau zināt… Cik latviešu, tik partiju. Ja nopietni, lēmums nenāca pēkšņi… Jūs jau zināt, ka startēju vēlēšanās no zaļo zemnieku saraksta un tagadējā domes izpilddirektores vietnieka Aivara Daiņa Freimaņa vietā domē tiku tikai pirms mēnešiem astoņiem. Atklāti sakot, ilgi šaubījos, pirms piekritu… Sākumā tikai klausījos, centos saprast… Man tā lieta bija sveša. Bija vien priekšstats, kā tur viss notiek.
Izrādījās, ka tās lietas notiek daudz citādāk nekā es biju iedomājies. Piemēram, es biju iedomājies: ja mēs esam no viena saraksta, frakcijas, tad vismaz savā lokā mēs sarunājamies, apspriežam visus jautājumus kopīgi, diskutējam, pirms pieņemam kādu lēmumu… It kā jau frakcijā sarunas notika… Tikām sasaukti kopā stundu pirms domes sēdes. (Pirms komitejām ne tik daudz.) Un frakcijas vadītājs, Ķieģeļa kungs, lika mums priekšā jautājumus, kas tiks izskatīti, un norādīja – par to mēs balsosim tā, par to – šitā. Faktiski nekādas diskusijas jau ne par ko nenotika un nenotiek…
– Bet jūs taču varējāt iebilst, teikt, ka balsosiet pret…
– Protams, ja kam nepiekrītu, es izsaku savi viedokli. It kā pat notiek pārrunas, tiek izteikti un uzklausīti dažādi viedokļi, bet… Beigu beigās secinājums vienmēr bija viens un tas pats – to izteica Ķieģeļa kungs: "Ja tu nedomā tāpat kā es, tad tu domā tā kā… Rozenfelds vai Štoferts, vai Lēnerts." Doma viena – ja tu nedomā tā, kā es, tad tu esi pret mani.
Sākumā es padomāju – varbūt tiešām tā? Ja vēl ļoti labi pazīstu Daini [Rozenfeldu], esam auguši un skolojušies kopā. Un jūs jau varbūt atceraties, pirms vēlēšanām mums bija tādas kā domstarpības… Tāpēc, jā, es padomāju, – var jau būt, ka es kaut ko nesaprotu…
Bet vēlāk – paklausoties un pavērtējot – es pamanīju, ka Dainim taču ir arī ļoti labi priekšlikumi. Nevar taču noliegt, ka viņam ir ļoti liela pieredze. Bet iznāca tā: priekšlikumi, ko Dainis izteica, tika noraidīti automātiski. Uzreiz arī tika pievienots vērtējums – tas, ko saka Dainis, ir tikai politika, tikai demagoģija. Tā spēle tiešām pārāk uzkrītoši ritēja uz vieniem vārtiem…
– Apkopojot jūsu teikto, – iemesls jaunās apvienības izveidei ir tas, ka nejutāties savā frakcijā uzklausīts?
– Ne tikai neuzklausīts, es jutos lieks, jo mans uzdevums, kā sapratu arī no pārējiem, ir viens – domes sēdēs pacelto roku tā, kā to liek Ķieģelis.
– Labi, jūs neapmierināja darbs savā frakcijā, bet kāpēc tad jāveido cita apvienība, frakcija? Kas jums liedz palikt pie sava viedokļa un atbilstoši savai pārliecībai to izteikt katrā apspriestajā jautājumā?
– Ja es būšu viens pats – tā vairāk tāda saucēja balss tuksnesī…
– Bet, piemēram, jūs taču varat balsot par Rozenfelda priekšlikumu, kas, jūsuprāt, ir labs?
– Redziet, kāpēc tā doma radās… Patiesībā, visasāk šāda nepieciešamība radās tā sauktajā Vilkauša lietā komunālajā komitejā. Mēs jau komitejā diskutējām un strīdējāmies par dažādiem jautājumiem, arī par brīvpusdienām. Tas nebija tā, ka atnāca Rozenfelds, Lēnerts vai Gailītis un pateica: "Aiziet!" un viss notika… Mums katram bija savs viedoklis, un tikai tad veidojās, kā man šķiet, pareizais lēmums.
– Tātad pirmais jautājums, kurā jums radās no savas oficiālās frakcijas un domes priekšsēdētāja atšķirīgs viedoklis, bija jautājums par Aināra Vilkauša darbību komunālās saimniecības uzņēmumā? Kāds tad ir jūsu viedoklis?
– Pārbaudot komunālā uzņēmuma (KU) darbību, atklājās, mūsuprāt, patiešām nopietni pārkāpumi. Protams, mēs neesam juristi un nevaram pateikt, kādam kodeksam un kādam pantam tie atbilst, bet tas, ka pārkāpums ir, mums likās skaidrs… Tāpēc pirms janvāra domes sēdes, ja nemaldos, uzrakstījām septiņus jautājumus, uz kuriem lūdzām atbildēt domes juristi.
Piemērām, uzdevām jautājumu, vai A. Vilkaušs kā KU valdes priekšsēdētājs, nopērkot no sevis automašīnu MITSUBISHI, nav pārkāpis dienesta pilnvaras. Dokumentos bija tikai paša Vilkauša rīkojums iegādāties dienesta automašīnu par 3 000 latiem. Varēja taču vismaz dome to izskatīt, varēja būt domes lēmums…
Tad vēl – visur pilsētā un arī laukos KU zāģē kokus, ko pēc tam pārdod malkā iedzīvotājiem Tukumā un Engurē. Ir liecības, ka, piemēram, uz Enguri ir aizvestas divas kravas malkas, bet kasē iemaksāts tikai par vienu kravu. Par otru kravu saņemto naudu traktorists atdevis Vilkaušam.
– Kāds bija jūsu viedoklis par brīvpusdienām?
– Atklāti sakot, tā bija mana ideja, un domāju, ka brīvpusdienas vajadzētu apmaksāt visiem novada pirmo trīs klašu bērniem – visiem bez izņēmuma. Tam ir arī pamatojums. Redziet, lauku skolās ir tendence skolēnu skaitam samazināties, tāpēc pusdienas varētu būt vien no piesaistēm. Daudziem bērniem tās skolas pusdienas taču ir vienīgā normālā ēdienreize dienā. Bet tā sauktajām trūcīgajām ģimenēm, daudzbērnu ģimenēm pusdienas apmaksā sociālais centrs. Iespējams, ja maksātu tikai viņiem, šie bērni justos tā kā pazemoti. Bet uzņēmēji? Ar ko viņš un viņa bērni ir sliktāki? Visi taču zina, cik šajos apstākļos un ar šo nodokļu politiku mūsu valstī ir grūti. Cilvēki strādā, maksā nodokļus, rūpējas par savu ģimeni un uzņēmumu, nodrošina darba vietas… Vai viņi nebūtu pelnījuši kādu pretimnākšanu arī no pašvaldības? Un bērniem paredzētās brīvpusdienas jau nav nekas ārkārtējs… Tas pat tā simboliski – lai justu, ka pašvaldībā domā un rūpējas par visiem saviem iedzīvotājiem…
– Varbūt tas lēmums tika "apgriezts" tāpēc, ka pašvaldībai katastrofāli pietrūkst līdzekļu? Šķiet, Kandavas novada pašvaldība tiek dotēta no Izlīdzināšanas fonda līdzekļiem…
– Nē, nē, domāju, ka ļoti normāla mums ir situācija… Varbūt vienīgi vajadzētu pārdomātāk sadalīt tos līdzekļus, kas mums nāk. Piemērām, investīciju fondu līdzekļu sadalījums. Valsts iedeva 750 000 latu. Un kā to sadalīja? Iedomājieties, domes ēkas remontam 250 000 latu atvēlēja. Es saprotu, ka to vajag, uzpost vajag, nāks pagastu apvienošanās, viss paliks lielāks. Bet 250 000 latu!
Tāpat – priekš kam vajag Valdeķu kultūras namā ieguldīt 60 000 latus otrā stāva remontā un izbūvēt, pēc Ķieģeļa vārdiem, viesnīcu? Es uzskatu, ka to nevajag. Es balsoju pret. Bet mūsu iebildumi, protams, netika ņemti vērā. Tai pašā laikā, es neatceros, kurš, šķiet, Normunds Štoferts ierosināja izmantot kaut daļu no tās naudas pašvaldību ēku siltināšanai. Vismaz uzrakstīt plānu nākotnes darbiem. Arī tāda plāna nav…
– Jūs iebildumi ir saprotami, bet – ko šo jautājumu risināšanai dos jaunā apvienība vai frakcija?
– Gribu, lai nebūtu tā, ka mēs kaut ko tur runājam un mūs neviens neņem galvā. Pasaka, iebilst kāds, bet tas nekur netiek reģistrēts, netiek ņemts vērā.
Kā, piemēram, pēdējā domes sēdē…
Kad sākām pētīt Vilkauša vadīto KU, tas bija pirmais, ko skatījāmies – statūti. Tie ir ļoti interesanti – darbojas uzņēmuma valde vienā personā, priekšsēdētājs ir A. Vilkaušs, no domes deleģētais pārstāvis līdz pēdējais domes sēdei – Hendriks Besikirskis! Jautājām Ķieģelim, kā var deleģēt pārstāvēt domi cilvēku, kam pats esi izteicis neuzticību? Atbildes nav…
Pēc tam Vilkaušs izdod rīkojumu, ka KU valdes priekšsēdētājam vajag vietnieku, pats arī to ieceļ – Edgaru Makovski, kurš paraksta visus finansu dokumentus. Arī tos, kas noslēgti starp KU un Vilkauša paša uzņēmumu «Kalve». Daļu dokumentu paraksta domes izpilddirektore Sandra Bērziņa, daļu – Makovskis, daļu Vilkaušs pats.
Jautājums par KU brieda jau sen, par to ar Ķieģeli bijām runājuši jau tad, kad vēl nebiju deputāts. Kad, ja nemaldos, Dainis komunālo jautājumu komitejā ierosināja šo jautājumu, es bija pilnīgi pārliecināts, ka Ķieģelis to atbalstīs. Bet viņš… Bijām deviņi deputāti, pieci nobalsoja par Daiņa priekšlikumu, četri nobalsoja pret. Bet uz domi tas jautājums neaizgāja…
– !???
– Jāsaka, ka protests jautājumā par KU mums bija gatavs jau decembrī, bet, ziniet, Ziemassvētki… Nu, negribējās. Labi, iesniedzām pirms janvāra sēdes deputātu pieprasījumu, iesniedzām arī savu lēmumprojektu, iesniedzām jautājumus juristei… Ziniet, ja man kā uzņēmuma vadītājam kāds tādus būtu uzdevis, es, atklāti sakot, pats būtu aizskrējis, pārbaudījis, lai vismaz zinātu, ko teikt…
Atbildes atnāca vienkārši "kolosālas", bet apkopojoši atbilde bija apmēram tāda: "Tur nekā nav. Ja jūs tur kaut ko no attāluma saredzat, tad dodiet iekšā prokuratūrā, KNABā, lai juristi skaidro!"
Par visu, ko biju atklājis, es taču Ķieģelim stāstīju, neko neslēpu, sen to runājām, arī par tiem dokumentiem… Atklāti sakot, Vilkaušs pats sevi tā neaizstāvēja kā Ķieģelis.
Bet atgriežoties pie janvāra sēdes. Tātad, visu bijām sagatavojuši, iesnieguši. Ieraugām, ka domes sēdes darba kārtībā pat mūsu jautājuma nav… Bet tā vietā parādās Ķieģeļa paša sagatavots lēmuma projekts. Tāds maigs formulējums – nodot lietu Valsts kontrolei. Bet mēs taču zinām, ka pēc likuma viņam mūsu pieprasījums obligāti bija jāizskata domes sēdē, taču to pat neņēma vērā! Beigu beigās nenobalsoja ne par ko, tā arī viss palika…
– Kāds bija jūs piedāvātais lēmumprojekts?
– Pārkāpumi, mūsuprāt, bija pietiekami būtiski, lai Vilkaušu atbrīvotu no amata, domes izpilddirektorei un viņas vietniekam – izteiktu rājienu par bezkontroli, bet domes priekšsēdētājam – novērst konstatētos pārkāpumus…
Mēs pagaidām esam trīs. Apspriežot jautājumus, protams, mums arī tagad nav visiem vienots viedoklis, bet mēs cenšamies viens otru pārliecināt. Ja neizdodas vienoties, tad mēs arī neliekam šo vienoto viedokli citiem priekšā… Es jau nesaku, ka esmu kāds pasaules gudrais, nedomāju, ka es visu zinu, piemēram, Lēnertam ir daudz liekāka pieredze…
– Vai nebaidāties, ka ar jums var manipulēt, ka jūs grib izmantot?
– Pagaidām nē. Tādas sajūtas nav bijis. Lai gan, jūs neesat pirmā ar šādu jautājumu un pat brīdinājumu. Jā, zinu, ka kādam ir prātā – Dainis grib atgriezties… Redziet, kas par lietu: var jau runāt visu ko, es labi zinu Daiņa metodes, viņa raksturu, bet to arī nevar noliegt – viņš māk runāt ar cilvēkiem, viņš prot uzklausīt. Un cenšas palīdzēt. To nevar noliegt neviens.
Kad Dainis vadīja domi, manuprāt, apspriešana notika daudz aktīvāk. Ja bija kādas problēmas, atlika tikai piezvanīt, viss notika ātri un bez liekas runāšanas. Viņš, kā saka, pret vienkāršajiem cilvēkiem bija saprotošāks. Arī masu pasākumu laikā – viss Kandavā bija nokārtots. Lai arī tie nebija domes rīkotie pasākumi, varēja just, ka pilsētā ir saimnieks, ka par visu ir padomāts un par visu tiek gādāts. Bija atbildīgie gan par kārtību, gan par nosacījumiem, un problēmu nebija.
Tagad? Piemēram, pagājušajā vasarā bija veterānu sporta spēles. Sabrauca Kandavā cilvēki no visas Latvijas. Man sporta hallē ir kafejnīca, tāpēc pirms sacensībām, jau trešdien, zvanīju A. Bambim un prasīju, kas tad īsti notiks un vai nepieciešams kā īpaši gatavoties. Viņš esot sazvanījis Ķieģeli – nē, pie halles nekas nenotikšot, viss būšot stadionā. Es savējiem tā arī pateicu – strādājam parastajā režīmā – un aizbraucu pa upi dēlam dzimšanas dienu svinēt, tāda mums tradīcija. Braucu pa upi, esam tikuši pie Veģiem, kad zvana pavāres: "Glāb, nu ir zodā! Mūs ir aplenkuši cilvēki!" Nu, ko es? Pametu visu un braucu! Izrādās, pie halles notiek visas valsts fultbolmači, kur vismaz 300 cilvēku. Lietus līst, veči uzsit futeni un – hallē iekšā, kafejnīcā. Visi izsalkuši, lamā mūs. Arī Neibergiem kafejnīcā tas pats – arī viņus gāž riņķī. Vēlāk izrādījās, ka ne tikai ēst, tiem cilvēkiem nav bijis arī, kur gulēt. Izrādījās, ka visu organizēja Tukuma sporta kompleksa vadītājs Andris Kopiņš, bet nebija nekas saskaņots… Tie mači ilga trīs dienas, un pa Kandavu klīda izbadējušos, neizgulējušos un niknu cilvēku pūlis…
Nu, kam bija vajadzīgs, lai par mūsu pilsētu tāda slava tagad būtu?! Lai arī kas tur būtu organizētājs, pilsētas saimniekiem tik un tā par to bija jādomā. Bija jābūt kādam atbildīgajam, kas notiekošo kontrolē…
– Un tomēr, ko jūs atbildētu tiem saviem oponentiem, kas saka, ka jūsu grupai ir tikai viens mērķis – gāzt pastāvošo varu Kandavā?
– Nē, mūsu grupai šāda mērķa nav.
– Un tomēr, vai redzat kādu, kas varētu domē stāties Ķieģeļa vietā?
– Es nezinu, neesmu par to domājis… Ja nu kas atgadās, mums ir domes priekšsēdētāja vietniece Ārija Gudakovska – gudra sieviete, labi strādā. Dome ir, administrācijā speciālisti ir, deputātu korpuss ir – gan jau kandidāti rastos. Tad arī spriestu…
Es tiešām par priekšsēdētāja maiņu neesmu domājis, domāju, ka vajadzētu tikai pamainīt domes darba stilu. Vajadzētu piespiest arī pārējos deputātus aktīvāk iesaistīties domes darbā, nevis tikai atsēdēt sēdēs noteikto laiku. Gribētu, lai dome sāktu normāli strādāt, lai tiktu pieņemti nopietni izsvērti lēmumi, kuru apspriešanā tiktu ņemti vērā visi viedokļi. Lai nebūtu automātisko, piespiedu balsojumu. Lai nebūtu tā, ka deputāti ierosina, manuprāt, ļoti nopietnu jautājumu, bet par to vispār netiek balsots.
Interesanti,ka vienā mazā pašvaldībā ir miniatūra situācija kā valstī.Kas ticis pie varas poda,tam drīz vien visi skaistie pirmsvēlēšanu solījumi ir mincim zem astes.Tā jau saka, ka vislielākais pārbaudījums cilvēkam ir vara un nauda.
Interesanti,ka vienā mazā pašvaldībā ir miniatūra situācija kā valstī.Kas ticis pie varas poda,tam drīz vien visi skaistie pirmsvēlēšanu solījumi ir mincim zem astes.Tā jau saka, ka vislielākais pārbaudījums cilvēkam ir vara un nauda.
Andul,darbojies saprātīgi.Tikai nepieļauj,ka ar Tevi manipulē.