Lai neaizmirstu par Latvijas brīvību un varoņiem

21. augustā Lestenes brāļu kapos pulcējās daudz ļaužu – viņi bija nākuši pieminēt savus mīļos un nolikt ziedus atdusas vietās, kā arī piedalīties Lestenes baznīcas atjaunošanas un Brāļu kapu izveidošanas 10. jubilejai veltītajā dievkalpojumā.

Pēc tam tautas namā tika pasniegtas piemiņas zīmes tiem ļaudīm, ar kuru atbalstu, līdzdalību, aktīvu darbu tapa Lestenes brāļu kapi.

Pateicībā Emīlam Gailim
Neilgi pirms dievkalpojuma cieši blakus Brāļu kapiem, kur jau gadu aug kupls ozols, tika uzlikts piemineklis, kurā iegravēts leģionāra Emīla Gaiļa vārds. Kā stāstīja viņa domubiedrs Jānis Vanags, piemineklis stāstīs par šo ozoliņu, kurš te iedēstīts Emīla Gaiļa piemiņai: "Viņš aizsāka Lestenes Brāļu kapu veidošanu un pirmsākumos visu pārapbedīšanu finansēja. Viņš pats šai pusē cīnījās, tika ievainots un tieši viņa vēlme bija sameklēt visu cīņas biedru kauliņus Džūkstē, Lestenē, Irlavā un apbedīt vienā vietā. Un tā viss aizgāja plašumā. Tas viņam bija iekšā – meklēt, meklēt un atdot godu kritušajiem biedriem."
E. Gaiļa kundze Tamāra stāstīja, ka pirmo reizi uz Latviju atbraukuši 1989. gadā, kad sākuši meklēt, kur veidot kapus: "Atradām šo vietu – blakus baznīcai. Tolaik te nebija ne krustiņa, ne kā, kad pirmos kapiņus veidojām… Es dzīvoju un strādāju viņam līdzi, gājām pa mežiem, pārliecinājām cilvēkus. Liela pateicība Nacionālo karavīru biedrības vadītājam Edgaram Skreijam, jo viņš pašaizliedzīgi savu darbu darīja, un joprojām daudz strādā."

Cerība ir piepildījusies
Kopš brīža, kad 2000. gada jūlijā tika noslēgts līgums par Brāļu kapu izveidošanu Lestenē, pagājuši desmit gadi. Daudz cilvēku šajos gados rūpējušies par kapu izveidošanu un karavīru piemiņas saglabāšanu, tāpēc jubilejas reizē viņiem tika pasniegtas piemiņas zīmes. Kādreizējā pašvaldības vadītāja Dzintra Mihailova atcerējās, ka jau labi sen kopā ar vietējiem ļaudīm viņa sākusi meklēt lauku un meža malās apglabātos karavīrus, jo visa Lestenes zeme ir asinīm slacīta: "Vienu kapsētu izveidojām pie «Svīķiem», vēl vienu – pie «Deģiem», bet vienā brīdi sapratām, ka nevar ik pēc 100 metriem veidot kapus. Un tad izrādījās, ka domas lido un ka bijušajiem karavīriem ir līdzīgas vēlmes izveidot Brāļu kapus Lestenē." Dz. Mihailova stāstīja, ka ticis izsludināts konkurss, saņemti 13 pieteikumi un izvēlēts E. Vecumnieka projekts, savukārt pieminekli veidojusi tēlniece Arta Dumpe. Šajā laikā kapi izveidojušies par nozīmīgu piemiņas vietu līdzās Brīvības piemineklim un Brāļu kapiem, un tādiem tiem arī jāpaliek.
Jāteic, vārdus – saudzēt ar asinīm izcīnīto Latvijas brīvību, pasākumā teica daudzi sirmie karavīri un aicināja nepakļauties tukšiem solījumiem un skaļiem vārdiem, savukārt kultūras darbiniece Vera Gribača aicināja saglabāt to cilvēku piemiņu, kuri aizsākuši Brāļu kapu izveidi: "Es priecājos, ka šodien mums izdevās godināt E. Gaiļa piemiņu, jo viņa ieguldījums ir ļoti liels."