Mūsu augļkopji meklē jaunas tehnoloģijas, kas sekmētu ābolu uzglabāšanos veikalos tikpat ilgi, cik glabājas ievestie, ar ķimikālijām apstrādātie. Šādi izmēģinājumi notiek gan Latvijas Augļkopības institūtā, gan Pūres Dārzkopības pētījumu centrā.
Pagājušajā ceturtdienā uz Pūres dārzkopības pētījumu centru bija atbraukuši Augļkopības institūta zinātnieki, sanākuši bijušie darbinieki un citi interesenti – eksperti, lai testētu no glabāšanas dažādos režīmos izņemtus ābolus. Metodes būtība: ābolu glabāšana gāzes kamerā bloķē etilēna izdalīšanos un tālāku ābola nogatavošanos. Tādējādi uz lielveikalu atvestie āboli ilgāk var stāvēt plauktā un nebojājas. Šai jomā pētījumus veic pētījumu centra vadītājs Jānis Lepsis un pētniece Inese Drudze.
Ekspertiem plašs darba lauks
Lai veiktu izmēģinājumus, Pūres pētnieki iegādājušies iekārtu, ar kuras palīdzību polietilēna maisos ieliktajiem āboliem nodrošina noteiktu attiecību gāzes maisījumu (dažādi varianti no 0,5 % līdz 2 % skābekļa, no 1,5 % līdz 5 % ogļskābā gāzes). Šādu iekārtu un maisus ārzemēs izmantojot ogu audzētāji – novāktās ogas ieliek glabāšanā, un, kad pēc tām ir pieprasījums, ņem ārā un ved tirgot. Pētījumi Polijā tiekot veikti arī dārzeņu – salātu, lociņu – uzglabāšanai. Kad zinātnieki būs izstrādājuši tehnoloģiju, augļkopji to ieviesīs savā praksē un būvēs ābolu glabātavas, kurās būs iespējams nodrošināt attiecīgo režīmu.
Pūres pētījumu centrā maisos glabāšanā var ielikt salīdzinoši vairāk šķirņu, tāpēc pētījums iznāk plašāks. Tādējādi nu vairāk darba arī, no maisiem izņemto ābolu degustētājiem un vērtētājiem: Latvijas Augļkopības institūta vadošai pētniecei Dalijai Segliņai, pētniecei Lailai Ikasei, laborantei Karinai Juhņevičai.
No vienas šķirnes novērtējami vairāki āboli, kas glabāti dažādos režīmos. Tie jānogaršo un jāliek atzīme. Vērtēta tiek gatavības pakāpe, garša. Lai iegūtu objektīvāku vērtējumu – jo vairāk degustētāju, jo rezultāts objektīvāks. Tiek arī mērīts ābola mīkstuma blīvumus, mizas krāsa, gatavības pakāpe, svars, lai zinātu, cik glabāšanas periodā tas ir zudis. Konstatēts, ka kamerās glabātajiem āboliem aromāts kļūst vājāks, bet izskats visiem āboliem ir ļoti labs. Nākošā degustācija paredzēta martā.
Zinātnieki skaidro, ka jāatrod arī īstais brīdis, kad āboli liekami kamerā. Tas atkarīgs no šķirnes ienākšanās laika: ir āboli, kas gatavi novembra vidū, ir kas – janvārī. Ābolu garšu un kvalitāti ietekmē arī tas, kādā gatavības pakāpē augļi ir jāliek glabātavā, cik ilgi jāglabā. Arī no laika apstākļiem augšanas un novākšanas brīdī atkarīga ābolu garša un kvalitāte. Ja kādu gadu saules ir mazāk, āboli nav tik saldi. No tā arī atkarīgs optimālais novākšanas laiks un nepieciešamais glabāšanas režīms. Kādreiz esot tā, ka faktiski attiecīgo šķirni nedrīkst vākt, taču ražas laiks ir, talcinieki ir un dārznieks spiests piekāpties. Jānis stāsta, ka vienu gadu novākuši vienu šķirni par ātru, nolikuši glabātavā. Gaidījuši, kad parādīsies īstā, šķirnei raksturīgā ābolu garša, bet tā arī neesot sagaidījuši.
Aukstums atgriežas cikliski
Bumbieriem novākšanas laiks ir vēl svarīgāks. Mums joprojām, izņemot `Beloruskaja pozdņaja` nav īsti šķirņu, kuras glabāt. Eiropas valstīs ir viena šķirne – `Konference`. Pie mums tā labi neaugot, izsalstot. Runājot par salu, šis bargais janvāris zinātniekiem ir noderīgs, jo būs iespējams rūpīgāk izvērtēt augļu koku salizturību, jo, piemēram, šķirne `Konference` nav no salizturīgākajām.
Valsts Augļkopības institūta pētniece Laila Ikase pārliecinājusies, ka pie sala vainojams saules aktivitātes cikls. Tieši tagad esot kārtējā kulminācija. Cikla ilgums 22 gadi, bet 11, 12 gadi ir 1/2 no saules aktivitātes cikla. Laila atceras, ka 1996., 1997., 1984. un 1985. gadā bijusi tāda pat ziema, kā šī.
Augļkopji stāsta, ka mūsu audzētie āboli ir vistālāk ziemeļos audzēti, tāpēc nepieciešams vismaz četras reizes to audzēšanas laikā lietot augu aizsardzības līdzekļus, jo šeit ir mazāk augu slimību. Lielie temperatūru pārkritieni rudeņos rada iespēju, ka mums āboli ienākas skaisti, sarkani. Dziļāk kontinentā ir karstākas vasaras, tāpēc ābolu aromāts siltajās zemēs augušajiem ir daudz mazāks. Tāpat arī, runājot par kvalitāti, svarīgi ir, kādos apstākļos āboli aug. Novērots, ka ābelei, kas ir ieaugusi zālē un cīnās par izdzīvošanas apstākļiem, cukura ābolos ir vairāk, taču augļu – mazāki.
Runājot par āboliem, kādus tos vēlas redzēt pircēji, kāda Dobeles vidusskolniece institūta pētnieku uzraudzībā veikusi aptauju un konstatējusi interesantas atziņas, kā, piemēram, izrādās, skolēni izvēlas cietus un saldus ābolus. Lai gan meiteņu vēlmes atšķiras no puišu vēlmēm: puišiem labāk garšo saldākie, bet meitenēm – skābenie augļi.
Tātad – ir ļoti daudz faktoru, kas ietekmē gan ābolu ražu, gan garšu un izskatu. Pētnieku uzdevums rast optimālākos apstākļus audzēšanai, ražas novākšanai un uzglabāšanai. Tāpēc arī radusies Latvijas – Igaunijas pētnieku pārrobežu sadarbība programmas projektā «GoodFruit».
