24. aprīlī uz Jaunmoku pils aicinājumu piedalīties «Putnu dienu» pasākumā atsaucās trīs rajona skolas – no Tumes, Smārdes un Engures pagasta. Bērni ieradās ar mājās gatavotiem darbiem – mīļāko putnu zīmējumiem un darbmācības stundās darinātiem putnu būrīšiem, savukārt pils ļaudis gādāja, lai izklaides būtu arī pamācošas.
Intas Palejas muzikālajā priekšnesumā «Kāpēc raudāja stārķi» bērni noklausījās patiesu stāstu par stārķu pāri, kam pēc kūlas ugunsgrēka pietrūka barības, tāpēc izdzīvošanas vārdā no ligzdas nācās izstumt divas olas un pēcāk arī vienu mazuli, kas rudenī nespēja lidot. Šopavasar šis pāris Latvijā nav atgriezies… Intas Palejas aicinājums – nededzināsim kūlu un darīsim Latviju par putniem laimīgu zemi.
Savukārt pils muzejā lielāko interesi izraisīja gan putnu balsu atskaņošanas stends (puišu lielākā jūsma par vistu vanadziņu, kurš nevarot "motoru pielaist"), gan fotogrāfu Gvido Saulīša un Uģa Grantiņa stāstījums par dzīvās dabas filmēšanas smalkumiem. Gvido atziņas – nereti, lai iegūtu labu bildi, vismaz divas stundas nekustīgi jātup; jāzina dažādas maskēšanās viltības, bet reizēm arī tās nepalīdz. Tā dzērves līdz šim neesot labi nobildētas. Savukārt kādam citam putnu vērotājam, kas bijis paslēpies zem balta palaga un lūrējis pa mazu šķirbiņu laukā, cielava tikmēr apkārt lēkājusi, līdz ieknābusi tieši – acī. Sāpīgi. Bet Uģis zināja pamācīt, ka dabā jādodas ar labām domām un jāprot kā putnus, tā dzīvniekus uzrunāt, tad tie nekur nebēgšot. Apliecinājums tam – pirms «Putnu dienu» pasākuma Jaunmoku pils parkā Uģim izdevies nobildēt zalkšu mammu ar mazuļiem – visus vienā kamolā; arī Gvido atcerējās gadījumu, kad vienu putniņu varītēm nācies dzīt projām un pat pieredzējušiem ornitologiem šādi brīži esot pārsteigums.
Pēdējais uzdevums – putnu būrīšu izkarināšana pils parkā un tad jau varēja ļauties gan izpriecām, gan piknikam; varbūt tieši šādi – gan iepazīstot putnus, gan izjūtot atbildību par tiem, visi kopā mācīsimies sadzīvot ar dabu; vai, kā teica Uģis Grantiņš: «Tur jau šodienas kļūda – skolā mums iemāca lasīt un rēķināt, bet neiemāca klausīties un skatīties. Ja mēs mācētu arī klausīties un skatīties, padomājiet, cik daudzkārt interesantāka pasaule kļūtu!..»
