Olga Romanova un Leonīds Dobahovs mācās Tukuma 3. vidusskolas 12. klasē. Paši saka – abi ir diezgan tuvi draugi. Un tuvību lai katrs saprot, kā vien pats vēlas. Olga dzīvo pilsētas centrā – Veidenbauma ielā. Leonīds – Smilšu ielas mikrorajonā. Viens no otra pāris kilometru atstatu. Kā tas var būt, ka tie paši nieka pāris kilometri laikā, kad jāiet vienatnē vienam pie otra, izstiepjas vai gadsimta garumā, bet, rokrokā ejot, ceļš sarūk – tepat tam sākums un arī gals.
Ciešā draudzība viņai un viņam nepavisam netraucē ne mācīties, ne būt sabiedriskās dzīves labiniekiem. Olga skolā ir kultūras ministre. (Viņa cieši tic, ka nāk no visīstākās Romanovu dzimtas, bet Leonīds vien pasmejas: "Lai jau, ja tā labāk dzīvojas!")
Šodien – Sv. Valentīna dienā – skolā notiek dziesmots festivāls «Ak, mīlestība, mīlestība!». Leonīds arī dziedās, bet dziesmu neatklāja. Tas būs pārsteigums Viņai.
Patiesībā viņi visi – skolas divpadsmitie – kopā ar audzinātāju Zoju Tarasenko esot draudzīgi ļaudis, klasē tādu ciešu pāru kā Leonīds un Olga esot pat trīs. Šodien jauni un vēl jaunāki cilvēki patusēsies tāpēc, ka kalendārā tāds datums, sak, kādam svētajam vai tirgotājam par godu, bet draudzēsies un mīlēs arī rīt, parīt, aizparīt – diendienā. Un nav jau ne vainas, ka skola izrotāta sirsniņām. Nav slikti, ka jaunie ļaudis apsveiks un samīļos savus tuvākos – draugus, brāļus, māsas, vecākus, skolotājus – visu pasauli! Lai būtu – diena Mīlestībai. Un – ne viena vien.
