Ceļu būves nozare Latvijā patlaban nokļuvusi neapskaužamā situācijā – gan nozares uzņēmumi, gan arī vairāk nekā 4000 tajā nodarbināto ģimenes ar bažām gaida 2014. gadu. Paredzams, ka Latvijas ceļu būvei, kas līdz šim lielā mērā balstījusies uz Eiropas Savienības finansējumu, tā aizkavēšanās dēļ 2014. gadā nāksies iztikt tikai ar valsts finansējumu. Tas nozīmē, ka, valdībai neatsaucoties uz aicinājumu palielināt finansējumu un atjaunot «Ceļa fondu», nozari jau nākamgad sagaida finanšu krahs, bet Latvijas iedzīvotājus – vēl sliktāks ceļu stāvoklis.
Kā ceļu nozares problemātikai veltītajā preses konferencē atzina biedrības «Latvijas ceļu būvētājs» valdes priekšsēdētājs Andris Bērziņš, nozare jau daudzus gadus atrodas degradējošā stāvoklī, jo tai joprojām nav piešķirta valstiski prioritāra nozīme.
„Lai arī Nacionālajā attīstības plānā paredzēts „ekonomiskais izrāviens katra Latvijas iedzīvotāja un valsts labklājības pieaugumam”, kā gan tas ir iespējams, ja ceļu būvniecība nav kļuvusi par vienu no prioritātēm arī pēc tam, kad Latvijas konkurētspējas novērtējuma dokumentā ceļu infrastruktūras uzlabošana noteikta kā trešā nepieciešamākā prioritāte,” uzsver A. Bērziņš. „Par spīti tam, ka ne tautsaimniecības izaugsme, ne cilvēku drošumspēja nav iedomājama bez kvalitatīviem un atbilstoši uzturētiem ceļiem, nozarei atrautā finansējuma deficīts laikā kopš neatkarības atgūšanas ir pārsniedzis jau četrus miljardus latu.”
Preses konferencē, piedaloties arī uzņēmuma «Strabag» direktoram Mārim Paideram un satiksmes nozares ekspertam Arnim Blodonam, tika uzsvērts, ka, lai gan Latvijas sabiedrībā ik gadu, it īpaši pavasaros, kad uz ceļiem parādās jaunas bedres, tiek spraigi diskutēts par slikto ceļu stāvokli, reālajā situācijā līdzekļu pietiek vien tam, lai „aizlāpītu” radušās bedrītes, nevis efektīvi veiktu cikliskos ceļu uzturēšanas darbus un uzlabotu Latvijas kopējo infrastruktūru ka arī nepieciešamajā apjomā būvētu jaunus, kvalitatīvus ceļus.
M. Paiders uzsvēra netaisnīgo kohēzijas fondu sadali starp nozarēm, kā piemēru minot proporcijas nesamērību starp ceļu un dzelzceļa nozarēm, ņemot vērā to, ka Latvijā cilvēki daudz vairāk pārvietojas ar auto, nevis izmanto dzelzceļa pakalpojumus. Turklāt uzņēmuma „Strabag” direktors arī minēja, ka, piemēram, grants ceļiem nākamo desmit gadu laikā naudas nebūs vispār, tāpēc īpaši cietīs tie Latvijas iedzīvotāji, kuri dzīvo šo ceļu tuvumā.
Savukārt, kā norādīja Latvijas Motoklubu asociācijas sekretārs un auto žurnālists A. Blodons, sabiedrībai ir nepieciešams zināt, kas notiek ar autoceļu nodokli, kuru maksā ikviens autobraucējs: „Mēs ik gadu par autoceļu lietošanu maksājam nodokli, bet par to pretī sagaidām kvalitatīvu infrastruktūru. Patlaban nav skaidrs, kādiem mērķiem mēs šo nodokli maksājam, jo ceļu kvalitāte neuzlabojas. It īpaši tas ir jūtams, ja mūsu ceļus salīdzina, piemēram, ar kaimiņu – igauņu infrastruktūru.”
Aprēķināts, ka kopumā ceļu lietotāji no automobiļu autokilometru un laika zaudējuma, braucot pa valsts ceļiem, zaudē 585 miljonus latu gadā, no kuriem 442 miljoni latu gadā ir no autokilometru, bet 144 miljoni latu – no braukšanas laika izmaksu pieauguma.
Šos milzīgos zaudējumus būtu iespējams novērst, palielinot finansējumu no valsts budžeta, jo līdz šim ceļu būvētāji galvenokārt paļāvušies uz Eiropas Savienības finansējumu. Piemēram, 2011. gadā valsts Latvijas ceļos kapitālieguldījumos investējusi vien 5 miljonus latu, kamēr ES līdzfinansējums bijis 83 miljoni latu, 2012. gadā finansējums no valsts budžeta un ES fondiem bija attiecīgi 5 un 86 miljoni latu, bet šogad valsts ceļos investēs 12 miljonus latu, savukārt ES – 88 miljonus latu.
Tas nozīmē: paredzot, ka ES finansējums 2014. gadam dažādu iemeslu dēļ aizkavēsies līdz 2015. gadam, nozare, iztiekot vien ar esošo valsts finansējumu, jau nākamajā gadā nonāks finanšu kraha priekšā.
Satiksmes ministrija samilzušajai situācijai piedāvājusi savu risinājumu – pārsaucot 2012. gada augusta Ministru kabineta sēdē noraidīto piedāvājumu, par savu „jauno iniciatīvu”: valsts pamatbudžeta programmai „Valsts autoceļu fonds” piešķiramo līdzekļu plānošanas principu, kas paredz autoceļiem piešķiramo finansējuma apjomu piesaistīt procentiem no ceļu lietotāju maksājumiem. Piemēram, 2012. gadā finansējums bija 67 miljoni latu, kamēr pavisam tika iekasēti 326,93 miljoni latu.
Satiksmes ministrija paredz, ka 2014. gadā finansējums nozarei būtu 20% no ceļu lietotāju maksājumiem (aptuveni 65,386 miljoni latu), atvēlētajam apjomam ar katru gadu pieaugot par 10 procentiem – tādējādi 2019. gadā autoceļiem tiktu atvēlēti jau 70%, bet 2020. gadā un turpmākajos gados – 80%. „Latvijas ceļu būvētājam” šāds priekšlikums nav pieņemams.
Tāpēc, lai nodrošinātu ceļu būves nozares turpmāko eksistenci un izvairītos no situācijas, kurā 2014. gadā ceļu būvnieki ir atstāti faktiski bez līdzekļiem, nozares pārstāvji aicina Satiksmes ministriju jau 2014. gadā Latvijas ceļu būvei un atjaunošanai nodrošināt likumā paredzētos vismaz 60% no finansējuma, kuru veido ceļu lietotāju maksājumi. Nepieciešams panākt, ka divu līdz triju gadu laikā nozare ik gadu saņemtu visu finansējumu, ko samaksājuši ceļu lietotāji.
Likums viens, bet grābēju daudz un izsaimniekots vēl vairāk , zinot “vadītāju” neadekvātās algas.
IETEIKUMS – MAZĀK BĀZT KABATĀS, lai kārtējo reizi zietotāji nabūtu jāmeklē!