Sabiedrības veselības aģentūra ziņo, ka ievērojami pieaudzis ar A hepatītu saslimušo skaits. Ja pagājušā gadā pēdējās divās nedēļās reģistrēti attiecīgi 54 un 42 jaunatklātie A hepatīta gadījumi, tad gada pirmajās divās nedēļās ziņots jau par 98 saslimšanas gadījumiem, kad ārstiem radušās aizdomas par A hepatītu. Kopā trīs nedēļu laikā reģistrēti 194 A hepatīta gadījumi, tai skaitā Rīgā 114 gadījumi. A hepatīts reģistrēts vēl 20 citos rajonos pa 1 līdz 6 gadījumiem katrā.
Tāpat kā jebkura cita saslimšana, arī inficēšanās ar A hepatītu, cilvēkam ir pārsteigums. Vēl jo vairāk tāpēc, ka slimības iespaidā iespējams nomainīt ādas krāsu, tiesa, pret savu gribu. Lai arī tautā dēvēta vienkārši – par vienu no netīro roku slimībām, dzelteno kaiti – nebūt tik neievērojama šī saslimšana nav. Tā uzskata profesors Jāzeps Keišs, Latvijas infektoloģijas centra 4. nodaļas vadītājs, ar kuru runājām par A hepatītu, tā pazīmēm un visvienkāršāko veidu, kā no šīs slimības izvairīties.
Sākumā pazīmju nav, vēlāk – plašā klāstā
– Vai šobrīd daudz cilvēku slimo ar A hepatītu?
– Slimo daudz, un to mēs redzam pēc slimnieku skaita slimnīcā. Precīzāk gan – pie mums parasti nonāk tie pacienti, kam parādījusies dzelte, bet no prakses zinām, ka vienai daļai cilvēku dzeltes nav, bet viņi tāpat slimo ar A hepatītu. Turklāt tā saukto bezdzeltes formu ir salīdzinoši daudz. Protams, inficētajiem ir arī citas šīs saslimšanas pazīmes. Taču ir tā – viena daļa pie ārsta vēršas, viena daļa nevēršas, jo katrs šos simptomus izskaidro, kā prot. Un tā arī cilvēks A hepatītu pārstaigā. Kāpēc pieminu bezdzeltes formu? Jo ir viena būtiska lieta – tie cilvēki, kuri nav dzelteni, tāpat kā tie, kuriem ir dzelte, noteiktā slimības laikā ir infekcijas avots.
– Kādas ir slimības pazīmes?
– A hepatīta pazīmes ir atkarīgas no slimības perioda, jo katrā no tiem ir raksturīgi simptomi. Parasti viss sākas ar inkubācijas periodu – tas ir laika posms, kas paiet no inficēšanās brīža līdz pirmajām slimības pazīmēm. Šajā periodā vīruss organismā vairojas, bet tā vēl nav tik daudz, lai radītu slimības pazīmes, tāpēc inkubācijas periodā cilvēks jūtas ideāli labi.
– Tātad – nekādu pazīmju?
– Nekādu.
– Un tomēr inficē apkārtējos?
– Inkubācijas perioda (cik ilgs???) pēdējās dienās vīrusa organismā ir tik daudz, ka tas sāk izdalīties ar fekālijām. Tajā brīdī sākas postaža apkārtējiem cilvēkiem, ja viņi neievēro sanitāri higiēniskās normas.
Nākamajā periodā parādās vispārēja rakstura simptomi – nespēks, nogurums, nav apetītes, var būt vemšana, sāp vēdera augšējā daļa, ko parasti cilvēki saista ar kuņģi, bet viņi nezina, ka tur ir arī aknas. Ir paaugstināta ķermeņa temperatūra, patiesībā, reti kuram cilvēkam šajā laikā tā tāda nav – 38°, 39°C vai pat vairāk. Cilvēki domā, ka šāda temperatūra ir gripai vai saaukstēšanās slimībām, tāpēc mājās tās arī izmisīgi ārstē, tikai sevišķu ārstēšanās rezultātu nav. Kā jau teicu, šajā periodā vīruss izdalās ar fekālijām, un viena daļa līdzcilvēku tiek aplipināta.
– Bet kā lai izšķir, ar ko cilvēks saslimis?
– Ņemot vērā, ka klīnisko simptomu ir ļoti daudz un tie var būt pie ļoti daudzām slimībām, tas tiešām rada diagnostiskas problēmas gan slimniekam, gan arī ārstam.
– Ko darīt?
– Ja ir veselības traucējumi, kas cilvēkam pat it kā ir saprotami, tomēr vajadzētu aiziet pie ārsta, lai ārsts no sava viedokļa apskatītos un izvērtētu, kas tur ir. Otrkārt, ņemot vērā, ka saslimstība ar A hepatītu šobrīd ir stipri populāra, ja tā var izteikties, ārstam varbūt vajadzētu vairāk par to domāt. Jābūt dzirkstelītei – apjausmai par konkrēto saslimšanu.
– Bet taisa taču analīzes?
– Ja nebūs dzirkstelītes, nenozīmēsim tādas analīzes, kādas ir vajadzīgas.
– Tātad pēc parastajām asins vai urīna analīzēm to noteikt nevar.
– Tajās neko neredzēsim. Gribu minēt piemēru – ja rokai trūkst viena pirksta, nebūs rezultāta nozīmētajam rentgenam, jo nav pirksta un tāpēc to neredzēs. Bieži vien ņem dažādas, arī sarežģītas analīzes, bet periodā, kad nav dzeltes, diagnozi izšķir viena analīze – ALAT aktivitāte. Tas ir aknu ferments, kurš A hepatīta gadījumā paaugstinās, – sākumā rādītājs nebūs sevišķi izmainīts, bet, slimībai virzoties uz priekšu, fermenta aktivitāte sasniedz tūkstošus. Slimības trešajā periodā vienai daļai pacientu parādās dzelte. Un tad visi zina divas lietas – ka ir slimas aknas un ka no dzeltenā jābaidās. Bet te ir tāds zināms paradokss – kad, saslimstot ar A hepatītu, slimnieks paliek dzeltens, apkārtējiem viņš vairs nav bīstams.
– Kas draud saslimušajam, kas nav vērsies pie ārsta?
– Iedomājoties pašu dramatiskāko scenāriju – cilvēks var nomirt, jo aknas ir tik ļoti iekaisušas un bojātas, ka nevar nodrošināt izdzīvošanu. Tas gan ir rets gadījums, bet ir. Cita situācija – cilvēks aplipina citus, vēl cita – ja nesaņem ārstēšanu, slimība var ieilgt un tās ārstēšanai nepietiks ar divām nedēļām, vajadzēs mēnešus. Un tas cilvēkam stipri traucē gan psiholoģiski, gan materiāli.
Tualete – vieta, kur rodas infekcija
– Neskaitāmas reizes rakstīts – lai nesaslimtu, jāmazgā rokas, bet slimība vienalga iet plašumā. Vai tiešam nesaprotam, kā tas jādara?
– Par roku mazgāšanu varētu runāt diezgan plaši, taču es uzskatu, ka rokas ir jāmazgā tur, kur infekcija sastopama viskoncentrētākā veidā, un tā ir tualete. Ja no tualetes vīruss ar rokām tiek aiznests tālāk, tad sāksies ķēdes reakcija, un mēs zinām, kur tas nokļūst tālāk. Ja roku mazgāšana pēc tualetes lietošanas ir akurāta, ar to arī viss beigsies, jo vīruss no izkārnījumiem pats tālāk tikt nevar. Un tomēr – var gadīties, ka visi cilvēki ievēro sanitāri higiēniskās normas, bet tas viens, kas tualetē nav sevišķi akurāti uzvedies, palīdzēs tam nonākt līdz pārtikai. Un tajā pārtikā, kas nav pakļauta termiskai apstrādei (vārīšanās temperatūrā vīruss momentāni aiziet bojā), tas jūtas ļoti omulīgi, savukārt visi, kas šo maltīti lietos, noteikti dabūs infekcijas slimību.
– Ar ūdeni un ziepēm būs pietiekami, lai sevi pasargātu?
– Ar to pilnīgi pietiks.
– Pieņemsim, ka cilvēks tualetē bijis sivēns. Cik ilgi tāds vīruss uz durvju roktura dzīvo?
– Tas var dzīvot vairākas dienas, un, ja neviens rokturi nedezinficēs, tas turpat arī gaidīs savu nākamo saimnieku.
– Kā izskaidrot to, ka viens saslimst, bet otrs ne.
– Ir divi izskaidrojumi, pirmkārt, tam, kurš nesaslima, netrāpījās vīruss. Un grūti pateikt, kāpēc. Otrs, daudz nopietnāks arguments, saistīts ar to, ka cilvēkam ir imunitāte, jo viņš šo slimību ir jau pārslimojis, piemēram, tās bezdzeltes formu. Pēc slimības pārslimošanas attīstās stabila imunitāte.
– Bet, ja šis cilvēks netiks ārstēts, viņš kļūs par nēsātāju?
– Saslimstot ar A hepatītu, ir tā laime, ka nēsāšanas nav, jo vīrusam ir izteiktas imunogēnās īpašības, tātad veidojas imunitāte, antivielas, kas vīrusu neitralizē, un tam nav iespēju organismā ilgi uzturēties.
– Vai ir vakcīna pret šo slimību? Kāds ir jūsu viedoklis par vakcīnām?
– Vakcīna pret A hepatītu ir. Redziet, es esmu vakcīnu piekritējs. Ja paskatāmies, cik ilgi cilvēki mūsdienās dzīvo, redzam, ka 70, 80, pat 90 gadus. Un tad parasti mirst no nopietnām onkoloģiskām vai sirds-asinsvadu slimībām. Bet pirms 200 vai 100 gadiem šādu vecumu sagaidīja retais. Tolaik cilvēki mira salīdzinoši jauni un – no infekciju slimībām. Tās kā izkapts gāja pāri Eiropai, nopļaujot visus. Bet tagad, pateicoties vakcīnām, daudzas esam aizmirsuši, piemēram, īstās bakas, pret kurām vairs pat nepotē, to pašu var teikt arī par poliomelītu, kuru atceros vēl no 50. gadiem un kas sakropļoja daudzus cilvēkus.
– Bet ir arguments, ka cilvēka organismam pašam būtu jācīnās ar slimību. Ja vakcinējas, organisms vairs necīnās.
– Vakcīna un slimības ierosinātājs ir gandrīz viens un tas pats, tikai vakcīnai paņemta slimības ierosinātāja mikroskopiska daļiņa, kas darbojas mērķtiecīgi uz imūnām šūnām, lai veidotos antivielas. Ja tās pietiekamā daudzumā ir izveidojušās, tad, organismā nokļūstot mikrobiem, tie uzreiz tiek neitralizēti. Tātad gan vienā, gan otrā situācijā tas ir dabisks process, vienīgā atšķirība, ka inficējoties mēs slimojam un reizēm ļoti nopietni. Gadās, ka tas viss beidzas ar nāvi, konkrēti, ja saslimst ar difteriju, jo no tās mirst arī mūsu dienās – tajos gadījumos, ja cilvēki nav potējušies. Taču diez vai ir vērts ziedot savu dzīvību lietai, no kuras varēja izsargāties.
Kā var saslimt?
Infekcijas avots – inficēts cilvēks, kam infekcija notiek bez simptomiem vai slimības pazīmēm (visvairāk vīrusa izdalās pēdējās divās inkubācijas perioda dienās).
Izplatās kā zarnu infekcija (tā dēvētais fekāli orālais inficēšanās mehānisms):
– no cilvēka uz cilvēku tieša kontakta ceļā un ar sadzīves priekšmetiem (piemēram, traukiem, dvieļiem);
– dzerot piesārņotu ūdeni vai lietojot uzturā produktus, kas satur vīrusu;
– dzimumakta laikā ar inficēto personu;
– peldoties ūdenskrātuvēs, kas piesārņotas ar notekūdeņiem un cilvēku fekālijām.
!Ar A hepatītu nevar inficēties no dzīvniekiem vai cilvēka, kas šķauda vai klepo, jo vīrushepatīta izplatības veids ir fekāli orālais.
Kādi ir slimības simptomi?
– Bērniem un pusaudžiem A hepatīts visbiežāk norit bez ārējām izpausmēm. – – Pieaugušajiem A hepatīts var noritēt smagi
A hepatīta simptomi ir:
*slikta dūša,
*nogurums,
*apetītes zudums,
*drudzis,
*sāpes labajā paribē,
*tumšs urīns,
*dažas dienas pēc saslimšanas āda un acu baltumi kļūst dzelteni (ir arī saslimšana bez dzeltes).
*Pirmsdzeltes periods ilgst 7 līdz 11 dienas, dzeltes periods – līdz 2 nedēļām. A hepatīta inkubācijas periods var ilgt pat 40 dienas. Ja parādās minētie simptomi, nekavējoties sazinieties ar ģimenes ārstu!
*Pēc pārslimošanas veidojas stabila imunitāte.
Kā izvairīties no vīrushepatīta?
1. Jāievēro elementārās higiēnas prasības – jāmazgā rokas. Tas obligāti jādara pēc tualetes apmeklējuma un pirms ēšanas un ēdiena gatavošanas. Iemāciet to arī bērniem, jo tieši viņi ļoti bieži ir vīrusa nēsātāji bez izteiktām A hepatīta pazīmēm!
2. Uzturā jālieto tikai drošas izcelsmes ūdens. Ja nav informācijas par tā kvalitāti, pirms lietošanas to nepieciešams novārīt. Pārtikas produkti, augļi, arī – mandarīni un apelsīni, banāni, pirms lietošanas ir jāmazgā
3. Pret A hepatītu iespējams vakcinēties, to veido divas potes, ko ievada ar sešu mēnešu inetrvālu. Imunitāte izveidojas apmēram mēnesi pēc vakcinācijas un saglabājas aptuveni 10 gadus. Vakcīna maksā aptumveni 22 latus, ja pret A un B vīrusu kopā – ap Ls 30.
