Tieši pirms 90 gadiem dzima Latvijas armija. Dzima, ar uzvaru pieveicot A. Bermonta un baltvācieša fon der Golca pārspēku un nosargājot Rīgu.
Pieminot šos tālos notikumus, vakar tukumnieki lāpu gājienā devās uz Meža kapiem, kur Puisīša (tēlnieka K. Zemdegas pieminekļa latviešu, kuri krituši cīņās par brīvu Latviju) pakājē dus par Tēvzemi kritušie varoņi.
Pie Puisīša teju otrs tūkstotis ļaužu sanācis. Ne mudināts, ne aicināts. Te lejā ir tā vieta, kur svētkos kopības gars valda. Pasākuma režisore bija Tukuma kultūras nama direktore Dace Lebeda kopā ar saviem ļaudīm un Daugavas vanagiem. Pasākumu vadīja Tukuma teātra aktieris Andris Zvērs. Ģitāru spēlēja tautas mūziķis Uldis Kāpulis. Kad gājiens noslēdzās, piemiņas vietā ar sveci rokā caur centrālo eju baltā tērpā ienāca soliste Līga Lebeda. Viņa dziedāja dziesmu par karavīru dvēselītēm. Piemiņas brīža dalībniekus uzrunāja Tukuma novada domes priekšsēdētājs Juris Šulcs. Pasākuma vadītājs pastāstīja par to, kā pirms 90 gadiem tika izcīnīta uzvara un 1919. gada 11. novembrī bermontieši no Rīgas tika padzīti. Puisīša pakājē pie kritušā karavīru atdusas vietā sagūla ziedi. Sveces liesmiņas dega. Vēl ilgi prātā palika tur dzirdētais: "Šodien mēs esam izvēles priekšā – vai attaisnot puišu cerības, kas krituši tajās sīvajās cīņās par brīvu, neatkarīgu, plaukstošu Latviju vai… viņus nodot. Šis ir pārdomu laiks un darīšanas laiks. Pārdomu laiks – lai analizētu kļūdas, un darīšanas laiks – lai kļūdas pēc iespējas ātrāk izlabotu."
