Lāčplēša dienā tukumnieki ar iedegtām lāpām rokās cauri visai pilsētai devās uz piemiņas brīdi Meža kapos.
Vējš pierima. Saule pakāpās aiz apvāršņa, cik vien spēja gada vēlajā ceļā. Apspīdēja valsts karogus pilsētas centrā, sānieliņās un arī nomalēs.
Lāpu gājienam ļaudis pulcējās pie tā sauktās partijas mājas. Brīdi pirms gājiena visa pilsēta it kā pieklusa. Un tad, bungām rībot, ļaudis ar lāpām rokās kā koša lente aizlocījās pa Meža ielu. Gājienā – raibu raiba publika: vectēvi, vecāsmātes, kungi, kundzes, jaunskungi, meitenes un daudzi ratiņos dusoši mazuļi. Visi kopā – pārsimts metru garā lentē. Ļaudis ar lāpām rokās stāvēja arī ielas malā. Vieni pievienojās, citi palika stāvam.
Pie pieminekļa Meža kapos (tautā saukta par Puisīti) viņus sagaidīja zemessargi un jaunsargi ar valsts karogiem rokās. Kapu kalna piekalnē – pāri visiem atmirdzēja sveču liesmu auseklītis.
Visus uzrunāja Tukuma kultūras nama direktore Dace Lebeda. Šķiet, ka tieši šādi – ar prieku – var vairot patriotismu bērnos un ne tikai viņos. Jauktā kora «Skandīne» vīri nodziedāja «Div' dūjiņas», «Mirdzot šķēpiem», «Še, kur ozoli». Ļaudis īsi uzrunāja Daugavas Vanagu Tukuma nodaļas priekšniece Rita Stepiņa, jaunsardzes pārstāve Ieva Fogele, tukumnieks Ēvalds Akmentiņš.
