Sieva – mūrniekam Žanim:
– Ja tu nevari nopelnīt kārtīgu algu, tad zodz!
– Es jau zogu…
– Bet kāpēc savā dzīvoklī?!
Mūrnieks Žanis – sievai:
– Ko tev uzdāvināt dzimšanas dienā?
– Nezinu…
– Labi, dotu tev gadu pārdomām.
Palīgstrādnieks – mūrniekam Žanim:
– Žani, vai tu par ministru gribētu strādāt?
– Par ministru gribētu, bet strādāt… negribētu vis!
Sieva – mūrniekam Žanim:
– Labi, tu bēdz no infarkta, bet kāpēc vienmēr pie kaimiņienes?!
Mūrnieks Žanis – būvdarbu vadītājam:
– Viss, ko tu man liki izdarīt, ir kārtībā!
– Bet es taču tev neko neliku darīt!
– Tāpēc jau es saku: viss kārtībā!
– Māmiņ, vai mērkaķis arī dzer šņabi un vīnu?
– Ej labāk un pajautā tētim!
– Ārstam gan ir labi!
– ?!
– Tu vari izģērbt skaistas sievietes, aptaustīt tās un pēc tam par to pieprasīt naudu no viņu vīriem!
Tēvs saka dēlam:
– Skaties, avīzē rakstīts: "Skolotājam N. uzbrucis lūsis!"
Dēls:
– Interesanti, kā lūsis varēja zināt, ka tas ir skolotājs?!
Divi jaunbagātnieki kazino laimējuši lielu naudas summu un nevar vienoties, kā to tērēt. Viens iesaka:
– Metīsim monētu! Ja būs ģerbonis, tad nodzersim, ja cipars, tad notērēsim ar meitenēm. Ja nokritīs uz kantes, tad atdosim sievām, bet, ja paliks gaisā karājoties, – samaksāsim nodokļus.
Ārsta dzīvoklī atskan durvju zvans. Atverot durvis, ārsts uz sliekšņa ierauga skeletu:
– Un tā vienmēr, – viņš pukojas, – novelk līdz pēdējam brīdim, un tikai tad skrien meklēt dakteri!
Vecaimātei, dārzā strādājot, gadās pakrist. Uz saucieniem palīgā atsteidzas lielākais mazdēls. Pie vakariņu galda vecāmāte kā pateicību puikam iedod tāfelīti šokolādes. To noskatījies, jaunākais mazdēliņš saka:
– Vecomāt, vai tu negribi aiziet un vēlreiz pakrist? Es arī varētu tev palīdzēt piecelties…