– Nāc pie manis par sievu!
– Labi!
Klusums.
– Kāpēc tu man vairs neko nesaki, mīļais?
– Jau tā sarunāju lieku…
Vīrietis pastaigājas ar suni. Satiekot garāmgājēju, viņš saka:
– Neuztraucies, viņš nekož!
– Es jau arī neuztraucos.
– Es to neteicu jums!
– Kāpēc tu nesmaidi?
– Nav zobu.
– Ieliec jaunus!
– Nav jau arī par ko smaidīt…
Vīrs – sievai:
– Kur ir mana medību bise, cepure un mugursoma?
– Es jau to visu aiznesu uz tavu jauno medību objektu Krasta ielā 1-8.
Draugu saruna:
– Mēs ar sievu dzīvojam kā divi balodīši.
– Un kā tas ir?
– Viņa dūdo, bet es klusēju.
– Vectētiņ, vai taisnība, ka uz sliktu jāatbild ar labu?
– Jā, mazdēliņ, tā ir.
– Iedod naudu saldējumam! Es tavas brilles sasitu…
Sieva naktī pamostas no vīra kliedzieniem:
– Ko auro?!
– Murgs rādījās. Iedomājies: es atkal precos un atkal – ar tevi!
– Mīļais, man šķiet, mums laiks tikt pie bērna…
– Kamdēļ?
– Kādam taču miskaste ir jāiznes!
– Dakter, man aknas sāp!
– Odekolonu dzerat?
– Dzeru, bet… nepalīdz!
– Atvainojiet, vai varu jums atvainoties?
– Par ko?
– Par to, ka iepriekšējā reizē jums neatvainojos!
– Par ko?
– Par to, ka neatstājos no jums ar savu atvainošanos!
– Par ko?
– Par to, ka neaizgāju tur, kur jūs mani pasūtījāt ar manu atvainošanos!
– Par ko?
– Atvainojiet, bet to es vairs neatceros…
Blondīnei autobusā pie priekšējām durvīm kāda sieviete jautā:
– Nākamajā pieturā izkāpsiet?
– Nē, es vēl pēc vienas.
– Samainīsimies?
– Kā?! Es kāpšu nākošajā, bet jūs – vēl pēc vienas?
Dūšīga sieviete – veikalā:
– Es gribētu apskatīties peldkostīmu, kurš man varētu derēt!
Pārdevēja (pie sevis):
– Es arī…
Psihoterapeits – pacientam:
– Kāpēc jūs nolēmāt izdarīt pašnāvību?
Pacients:
– Man kļuva garlaicīgi dzīvot.
– Cerējāt, ka pašnāvība jūs izklaidēs?!
ha, ha …es jau padomaaju, ka ar mani kaut kas nav kaartiibaa, bet izraadaas – pie visa vainiiga starpinja:)
Nesaprotu par ko iet runa? 😀