Tirgū:
– Saimniec, cik prasāt par vistiņu?
– 20 latus.
– Kāpēc tik dārgi?
– Nauda ļoti vajadzīga!
Padsmitnieka māte – ķirurgam:
– Dakter, lūdzu, brīdiniet mani, kad puika jau būs narkozē!
– Kāpēc?
– Es vēlos pie viena viņam nogriezt matus.
Sieva – vīram:
– Ko tu vakar vizināji savā automašīnā?
– Šefu un viņa vietnieku.
– Tad pasaki viņiem, ka viens no abiem uz sēdekļa atstājis lūpu krāsu.
Mazais dēls jautā tēvam:
– Vai taisnība, ka raganu nav?
Tēvs uzmet skatu sievasmātei:
– Kad biju maziņš, es arī tā domāju…
– Jānīt, apēd arī salātus, ko es tev uzliku uz šķīvja! Citādi tev nemaz nav krāsas vaigos…
– Bet es nemaz negribu zaļus vaigus!
– Mans tētis saka, ka patīkamāk ir dot nekā saņemt.
– Kas ir tavs tētis?
– Bokseris.
Restorānā:
– Kāpēc šie pelmeņi ir auksti?
– Tāpēc, ka tie ir Norvēģijas pelmeņi…
Jānītis skolā ierodas ļoti bāls.
– Vai tu neesi sasirdzis? – jautā skolotāja.
– Nē, mamma mani vakar ielika vannā…
– Tēt, vai patiešām stārķi ziemā aizlido uz siltajām zemēm?
– Jā, taisnība!
– Tad kā es varēju piedzimt janvārī?!
Pāri mežam lido zvirbulis. Pārmocījies, bet nagos stiepj antilopi.
– Kas šim lēcies? – zvēri cits citam taujā.
– Viņa ligzdā kāds bija ielicis krokodila olu…
Ārsts – pacientam:
– Došu jums padomu. Atkārtojiet pie sevis: "Es esmu vesels, es esmu vesels!"
– Nu, paldies…
– Pagaidiet, bet honorārs?
– Atkārtojiet pie sevis: "Man jau samaksāja, man jau samaksāja!"
Cietuma priekšnieks:
– Ja te kāds neievēros kārtību, uzreiz izmetīšu laukā!
– Kārli, saki tostu!
– Nē, es taču neprotu.
– Saki vien, saņemies!
– Nu labi, tosts: "Cūkas jūs visi esat…"
– Ko?!
– Es taču teicu, ka neprotu teikt tostus!
Parfimērijas veikalā pārdevēja iztaujā pircēju:
– Kādas smaržas jūs vēlaties: uzbrukumam vai – lai aizstāvētos?
Mazais Miks:
– Audzinātāj, jūs nemaz nezināt, ar ko mana mamma ir slima!
– Ar ko?
– Ar… karantīnu!