Labākās anekdotes no 11. līdz 17. februārim

– Ko tu pēdējā laikā tāds jautrs?

– Piedalījos loterijā un laimēju beztermiņa abonementu pirts apmeklējumiem.

– Bet kāpēc tev seja zilumos un rokas saskrāpētas?

– Pirts izrādījās – sieviešu…

Agrs rīts. Dzērājs, pielicis glāzīti pie mutes, jautā:

– Dvēsele, vai ņemsi pretī?

Izmocītā dvēsele atbild:

– Nē!

– Dvēsele, ņemsi pretī? Es jautāju pēdējo reizi – jā vai nē?

– Nē!

– Tad pamūc malā, citādi tevi apliešu!

No baznīcas iznāk jaunlaulātie. To vēro divi puišeļi. Viens otram saka:

– Paskaties, kā es viņus izjokošu!

Puišelis pieskrien pie jaunā vīra un sauc:

– Tēti, tēti!

Lidostas darbinieks pirms iekāpšanas lidmašīnā aiztur sievieti un saka:

– Cienītā, es jums paskaidroju, ka salonā pārvadāt suņus ir aizliegts!

– Bet tas taču ir plīša, – sieviete taisnojas.

– Es atkārtoju – nedrīkst! Sugai nav nekādas nozīmes!

– Dakter, mani visi uzskata par jukušu tikai tādēļ, ka es ļoti mīlu cīsiņus.

– Kādas muļķības! Man arī tie ļoti garšo…

– Tiešām? Tad iesim, es jums parādīšu savu kolekciju…

Pie bankomāta pienāk māmiņa ar savu mazo piecus gadus veco dēlēnu. Māmiņa:

– Tūlīt paņemsim naudiņu un iesim uz veikalu.

Ieliek karti, paņem naudu. Bet mazais dēlēns klusi jautā:

– Mamucīt, vai tur iekšā sēž mūsu tētis?

Ienāk veikalā vīrs un sieva. Kundze saka:

– Man, lūdzu, to desiņu sunītim pa Ls 1,30.

Vīrs:

– Bet, mīļā, mums taču nav suņa!?

– Kuš, nevaukšķi!

Blondīne ar auto brauc pa pretējās kustības joslu, viņu aptur ceļu policists:

– Kurp braucat?

– Nezinu, bet man šķiet, ka kavēju, jo citi jau brauc atpakaļ.

Norūpējies vīrs vizītē pie ārsta:

– Dakter, manai sievai pazudusi balss. Ko man tagad darīt?

– Pamēģiniet atgriezties mājās trijos naktī.

Atpūtas namiem es esmu parādā par skaistākajām dienām savā mūžā…

– Ei, Jāni, bet tu taču nevienu reizi tur neesi bijis!

– Toties katru gadu uz turieni brauc mana sieva…

Stāv pie spoguļa vecs, vecs vecis. Īsts kraķis – kājas tik tievas, tik līkas, tik spalvainas, fui, riebjas pat skatīties! Arī vēderiņš tāds iekritis, rociņas tievas, actiņas mazas, deguntiņš līks, pauris pliks.

Skatās, skatās savā atspulgā, bet viņam aiz muguras gultā guļ skaista, svaiga, kārdinoša sieva. Vecis pagriežas un dusmīgi saka:

– Ak, Dievs! Ir gan ārprāts – šitā naudu mīlēt!

Iet skolotājs un redz: mazi bērni dzer, pīpē un spēlē kārtis. Viņa sašutumā jautā:

– Kāpēc jūs neesat skolā?

– Jūs nu gan neesat īsti riktīga! Kurš tad piecu gadu vecumā skolā iet?!

Policijas priekšnieks izsauc pie sevis divus izmeklētājus, kas pazaudējuši noziedznieku, kuram sekojuši:

– Kā tas notika?

– Viņš devās uz kino.

– Un jūs?

– Mēs to filmu jau bijām redzējuši.

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *