Ja kādam ir jārēķina zaudējumi, kas radušies saistībā ar Satversmes tiesas (ST) spriedumu, kas aizliedz īstenot Rīgas pilsētas attīstības plānu ostas teritorijā, tad lai atrēķina tos no tām amatpersonām, kas ļāva pieņemt likumdošanai neatbilstošu teritorijas plānojumu, intervijā laikrakstam "Dienas Bizness" (Db) norāda ST priekšsēdētājs Gunārs Kūtris.
Viņš uzsver, ka ar šo ST spriedumu nav aizliegts attīstīt Rīgas ostu. Tajā ir teikts, ka Rīgas teritorijas plānā tā daļa, kas attiecas uz brīvostas teritoriju un kuras izmantošana pēc būtības atšķiras no esošās situācijas, nedrīkst stāties spēkā. Un tam ir savi iemesli. Izskatot šo lietu, tika konstatēts, ka Rīgas pašvaldība, pieņemot šos saistošos noteikumus, izdarīja trīs būtiskus procesuālus pārkāpumus, kuru dēļ tie nedrīkstēja tikt pieņemti.
Pirmie divi no tiem ir saistīti ar stratēģiskās ietekmes uz vidi novērtējumu. Pilsētas teritorijas plānojumā šis novērtējums tieši attiecībā uz ostas teritoriju nav veikts, un to var secināt no Vides pārraudzības valsts inspekcijas atzinuma, kur ir skaidri pateikts, ka diemžēl ir tikai iezīmēta ostas teritorija, bet nav noteikts nekas sīkāk. Tika arī pieļauts, ka šis novērtējums tiks iekļauts Rīgas ostas attīstības programmā, taču likumdošana nepieļauj to darīt. Jebkuras ostas attīstības programma nav ārējais normatīvais akts, bet trešajām personām ir saistoši tikai ārējie normatīvie akti, norāda Kūtris.
Piemēram, būvatļaujas var tikt izsniegtas saskaņā ar teritorijas plānojumu, nevis ostas attīstības programmu. Protams, ja ostas teritorijā tiks būvēta, piemēram, kāda rūpnīca, būs jāveic ietekmes uz vidi novērtējums, taču ir jābūt arī kopējam stratēģiskajam ietekmes uz vidi novērtējumam.
Kūtris intervijā norāda, ka ostas teritorija ir kā balta lapa. Respektīvi, tiek paņemta parasta balta lapa un pateikts – ziniet, tā būs mūsu osta. Tas nozīmē, ka jebkurā vietā šajā plānojumā jūs varat iebūvēt jebkādu objektu, sākot ar termināli un beidzot ar veikalu.
"Ja iedzīvotājam, kurš dzīvo tikai 30 metrus tālāk no šādas teritorijas, dod iespēju izteikt viedokli par šādu teritorijas plānu… Viņš taču vispār nezina, kas tur būs. Savukārt uzņēmējam, kurš grib attīstīties un strādāt ostā, ir jāiet uz ostu un jāprasa – kāda jums ir attīstības programma, bet tur skanētu atbilde – mums tā vēl nav apstiprināta. Tad sāktos skatīšanās, kāds uzņēmējs ir atnācis, kurš konkrēti zemes stūrītis viņam ir iepaticies," norāda ST priekšsēdētājs.
Kūtris arī atzīmē, ka Latvijā ir ļoti slikta prakse, ka teritorija tiek "piegriezta" tā, kā "vajag". "Reizēm teritorija tiek izslēgta no ostas robežām, un to pēc tam ir iespējams noprivatizēt, reizēm pati ostas teritorija var tikt paplānota mazliet citādāk…"
ST priekšsēdētājs pauž izbrīnu par to, ka tiesas sēdē ostas pārstāvis Vladimirs Makarovs un Rīgas domes pārstāvji uzstājoties teica, ka tajās teritorijās, kur ir mainījies zonējums, nekas jauns nav sākts, jo tur kaut ko jaunu sākt nemaz nedrīkst. "Gan ostas, gan arī domes pārstāvji tiesā teica, ka tur neko nav sākts darīt. Taču aizdomas ir par Kundziņsalas ziemeļiem, kur ir kaut kādi plāni attiecībā uz kādu termināli," norāda Kūtris.
Viņš atzīmē, ka nedrīkstētu būt izsniegtas būvatļaujas, kuras tagad ir jāanulē. Rīgas domes pārstāvis, kad tiesa viņam uzdeva jautājumu šajā sakarā, esot atbildējis, ka neviens no būvobjektiem nav jauna grandioza būvniecība, ka visur runa ir par jau esošo būvju remontu, renovāciju, ka nav papildu draudu radīšana videi. "Ja kādam ir jārēķina zaudējumi, tad lai atrēķina tos no tām amatpersonām, kas ļāva pieņemt likumdošanai neatbilstošu teritorijas plānojumu," norāda Kūtris.
Viņš uzsver, ka valsts pamatlikums ir likums, kuru nevar grozīt tāpēc, ka vai nu biznesā ir kādas problēmas, vai arī kāds ir pārkāpis likumu. Vajadzētu rīkoties atbilstoši likumam, atbilstoši tam pieņemt teritorijas plānojumu, nevis pielāgot likumu situācijai.
"Ir sajūta, ka dažām amatpersonām šķiet, ka teritorijas plānojums ir tāds kā apgrūtinošs papīrs, turklāt pašvaldībai. Tam jābūt dokumentam, kurā ir apvienotas biznesa, ekonomikas, valsts un iedzīvotāju intereses. Taču attieksme no pašvaldības puses vairāk ir šāda – likumdošana prasa, lai tāds "papīrītis" būtu, bet tas mums apgrūtina dzīvi, un ir ļoti žēl, ka dažādas prasības Eiropas un vietējos dokumentos tomēr ir jāievēro. Varbūt reizēm lielas naudas dēļ šo "papīrīti" izdodas apiet, bet vēl jau ir tiesa, kas pasaka – ziniet, likums ir jāievēro," uzsver Kūtris.
Savukārt, atbildot uz jautājumu, vai Kūtris nepieļauj iespēju, ka atsevišķos gadījumos ir mēģinājumi iesaistīt ST vai nu ekonomiskās konkurences, vai arī politiskajās cīņās, Kūtris norāda, ka nezina, kas aiz kura stāv, un nezina, kas kurš ko pārstāv.
"Mēs tikai baumu līmenī varam teikt, ka kāds par kaut ko interesējas. Tieša, šobrīd, skatot lietas, cenšas ignorēt jebkuru šāda veida baumu par to, kas aiz kura stāv. Šķiet, ka šo ekonomisko ieinteresētību šobrīd mēģina piesaukt. Ja vispārējās jurisdikcijas tiesa kādam ir nolēmusi par sliktu, viņš saka – tiesnesis ir uz pirkts," saka Kūtris.
Runājot par konkrēto ST spriedumu, viņš norāda: "Noteikti cilvēki ir strādājuši ne saskaņā ar likumu, tiesa nosaka, ka likums nav ievērots, un vainīga rezultātā sanāk tiesa."
Kūtris arī intervijā norādījis, ka savā darbā nav izjutis politisku spiedienu.