Pat ja mēs apgalvotu, ka nezinām nevienu čehu grāmatas nosaukumu, neviena autora vārdu, pieminot Jaroslava Hašeka krietno kareivi Šveiku, vai ikviena cilvēka seja atplaukst smaidā. "Kurš tad nezina Šveiku!.. Placēns to teātrī Rīgā spēlēja," tā vakar atzina Tukuma rajona centrālajā bibliotēkā sastaptie cilvēki.
Izstādē «Latviešu – čehu literāro sakaru pieci gadsimti», ko 13. jūnijā atklāja un ko veidojušas Latvijas un Čehijas Republikas Nacionālās bibliotēkas (NB), grāmatas ar Šveika omulīgo un smaidošo seju veido apjomīgu stendu – tā tulkota sešas, bet izdota vairāk nekā 10 reizes. Turklāt, kā atzina LNB pētniecības nodaļas vadītāja Anda Lamaša, latviešu valoda bijusi trešā, kurā šī grāmata tulkota. Par vislīdzīgāko oriģinālam tiek atzīts Annas Baugas tulkojums, ko pieslīpējis Vinifreds Kraučis, kas popularizējis latviešu valodu un literatūru Čehijā un otrādi.
Taču izstāde nav tikai par Šveiku, tajā apskatāmi daudzu čehu autoru (K. Čapeka, M. Kunderas, F. Kafkas, O. Pavela, P. Friborta un citu) grāmatu izdevumi latviešu valodā un izlasāmi stāsti par tulkotājiem – T. Lejas-Krūmiņu, A. Baugu, M. Grimmu, A. Rudzrogu un citiem. "Šī izstāde stāsta par Latvijas un Čehijas kultūras sakariem. Tajā var atrast grāmatas, kuras latviešu lasītājs lasījis bērnībā un jaunībā, kā arī iepazīties ar jaunām grāmatām un jauniem autoriem," stāstīja Čehijas Republikas vēstniecības kultūras atašejs Mihals Koreckis un tulkotāja Halina Lapiņa. M. Koreckis stāstīja, ka šāda izstāde Tukumā notiek pirmoreiz, turklāt Tukums ir 16. vieta, kur tā izlikta apskatei. Tomēr vēstniecībai saiknes ar Tukumu veidojušās pirms vairākiem gadiem ar jaunrades konkursa bērniem «Lidice» starpniecību. Šajā čehu organizētajā konkursā aktīvi iesaistās Tukuma skolu skolēni.
Par bērnībā un jaunībā no čehu grāmatām gūtajām sajūtām stāstīja Tukuma domes izpilddirektors Ēriks Lukmans, kurš izstādē ieraudzījis bērnībā lasītās pasakas par Honzu, Šveika dēkas, kā arī Jaromiras Koļārovas «Vai vīrieši izdzīvos līdz 2000. gadam?». Gan viņš, gan Tukuma centrālās bibliotēkas direktore Irēna Morīte norādīja, ka savulaik tieši čehu autoru grāmatas palīdzējušas neklātienē iepazīt šo zemi, kultūru un cilvēkus. Tagad robežas ir vaļā, un grāmatu iespaidus var pārbaudīt klātienē.
A. Lamaša, viņa arī izstādes veidotāja un kuratore, stāstīja, ka reiz pa Latviju ceļojusi izstāde par valdnieku Kārli IV: "Šī – par latviešu un čehu literārajiem sakariem – ceļo jau otro gadu. Tā sākās Prāgā, bet novembrī tā noslēgsies un valsts 90. gadu jubilejas svinību ietvaros to varēs apskatīt Brno iedzīvotāji: Saikni ar čehu grāmatām rādām caur tulkotājiem, jo viņi atrod pērles un tālāk dod lasītājiem. Tieši ar tulkotāju palīdzību gan mēs, gan čehu kolēģi, kā noskaidrojām, izstādi veidojot, bērnība bijām lasījuši vienas un tās pašas grāmatas. Informāciju par izstādi esam apkopojuši apjomīgā katalogā, kam izdota 1. daļa un ko no čehu puses veidojis Pāvels Štolls. Patlaban top kataloga 2. daļa."
A. Lamaša vēlēja izstādei daudz apmeklētāju un bibliotēkai lielu pieprasījumu pēc čehu grāmatām.
