Otrdien, 22. februārī, Praviņu pamatskolā notika vecāku sapulce. Atbildēt uz vecāku jautājumiem bija uzņēmusies Tumes un Degoles pagastu pārvaldes vadītāja Lidija Legzdiņa.
L. Legzdiņa stāstīja, ka Tukuma novada dome lēmumu par skolas slēgšanu neatcels, līdz ar to 30. jūnijs būšot pēdējā skolas darba diena: "Tumes un Degoles pagastu pārvaldes ziņā būs ēkas tālākā apsaimniekošana, tostarp kustamās un nekustamās mantas pārņemšana. Inventāru nepārdos; tikai tad, ja Tumes vidusskolā būs paralēlās klases, tad ņems Praviņu mēbeles. Tiks veidotas četras jaunas darba vietas, lai slēgtās Praviņu ēkā uz vietas 24 stundas būtu cilvēks un to pieskatītu. Tiks domāts arī par signalizāciju."
Apzinot vecāku vēlmes, ar pagastu pārvaldes līdzdalību tikšot veidots skolēnu autobusa maršruts no Degoles pagasta uz Tumi. Savukārt 3un 4 gadus veciem bērniem Vienības centrā atvēršot pieskatīšanas grupiņu.
Gaida ziņas no vecākiem
Pēc L. Legzdiņas uzrunas vecāki viņai uzdeva jautājumus.
– Cik daudz bērnu būs bērnudārzā Vienības centrā? Tikai no Degoles, vai arī no Tukuma.
– Varētu būt 16 bērnu no Degoles un Tukuma.
– Kā tad viņi uz šejieni tiks, ja bērnus uz Tukumu nevedīs?
– Teicu, ka uz Tukumu nevedīs ar pārvaldes transportu. Tam būs atsevišķs maršruts.
– Ja viens bērns iet Kandavā, otrs Tumes vidusskolā, vai viņu autobuss paņems?
– Lai varētu izstrādāt autobusu maršrutus, mums ir svarīgi laikus tikt skaidrībā par vecāku vēlmēm, tāpēc jums jāinformē pašvaldība, uz kuru skolu bērni ies. Tas jāzina, lai Tumes vidusskola varētu plānot klašu komplektus.
Kurš pasargās mūsu bērnus?!
– Klausāmies, ka Tumē apceļ tos bērnus, kas izskatās savādāki. Kāds jums ir plāns, lai aizsargātu bērnus, kas mācīsies citās skolās?
– Man šāda informācija bijusi tikai mutiska, neviens vecāks vēl nav vērsies un lūdzis palīdzību.
– Kādu palīdzību?! To piedāvā tikai tad, kad reāli bērns vairs neapmeklē skolu. Tad sociālais darbinieks brauc uz mājām. Mūsu ģimene to tikko izbaudīja; bērni bija aizgājuši uz Slampi, Zemgales skolu, kur meitu gandrīz nosita. Tikai, kad no skolas gāja prom, sauca policiju – pēc divām nedēļām…
– Vai jūs vērsāties pie klases audzinātājas?
– Jā, pie klases audzinātājas, pie direktora, pie ārsta, pie visiem…
– Domāju, ka Tumes vidusskolā nekas tāds nenotiek.
– Nu runā gan, ka tur ne vien tikai iesit, bet piekauj kārtīgi.
– Bet vai vecāki par to skolu informē?
– Kāda tam ir jēga? Skolā pasaka, ka bērnam pašam jāizcīna sava vieta.
– Piekrītu, ka katrs bērns pielāgojas savādāk, tāpat individuāli jāskata katrs gadījums. Klasei jānāk kopā, par problēmām jārunā un cēloņi jāmeklē saknē.
– Ja meklēs saknē, tad tos bērnus, kas vecākiem par pāri darījumiem būs pastāstījuši, pārējie sitīs vēl vairāk. Ja nestāstīs, sitīs tāpat.
– Jūs domājat, ka Tumes skolā jūsu bērniem darīs pāri?
– Mēs minam piemēru. Tāpat skaidrs, ka jūs nedomājat par bērniem, jo viņi nevienai skolai nav vajadzīgi…
– Man te divi puikas mācās. Kā lai piespiežu viņus mācīties Tumē, ja no skolas Tukumā izsvilpa, jo neesot bijuši tik gudri… Atnāca uz šejieni. Un tagad šo skolu likvidē.
– Būs kā Pūrē, ko apvienoja ar Jaunsātiem. Jūs domājat, ka Jaunsātu bērni tur jūtas labi? Viņi neiet uz skolu, jo viņus tur nepieņem.
– Bija bērni, kas no Tumes skolas atgriezās Praviņās, jo nevarēja tur mācīties; tagad šie bērni ir šokā, jo viņiem atkal Tumē jāatgriežas.
– Redziet, jums jau skolā nav jāiet. Bet ja bērns mājās nokrīt ceļos un lūdzas, lai nesūta uz "to" skolu, ko darīt vecākiem – par katru cenu iestumt autobusā?
– Pagājušajā gadā Tumes vidusskolā rīkojām Atvērtu durvju dienu, kad bērni un vecāki varēja iepazīties ar skolu un skolotājiem, tikai neviens no Praviņu pamatskolas neatbrauca. Varbūt vajag vēl vienu tikšanos noorganizēt, lai visi var iepazīties ar priekšmetu skolotājiem un izglītības plānu.
– Mēs gribam, lai skolas panāk pretī un arī kaut ko dara – lai bērniem nav ar asarām acīs jāiet uz skolu. Labprāt iepazītos un skolotājiem pavaicātu, kā viņi palīdz svešiem bērniem iejusties. Citādi pieredze rāda, ka viss notiek pagrīdē, un skola sāk uztraukties tad, kad trauksmi ceļ vecāki.
– Visās klasēs tā nenotiek. Arī savu dēlu pirms gadiem palaidu Tukuma 2. vidusskolas 5. klasē, taču tur problēmu nebija, bija jauki klasesbiedri un viņu labi uzņēma.
– Ja reiz Tumes skola tik laba, kāpēc jūs savu dēlu laidāt Tukumā?
– Varu atbildēt – 1992. gadā Tumes vidusskolā nebija angļu valodas skolotāja, tāpēc izvēlējāmies Tukuma 2. vidusskolu. Tur nav nekā slēpjama – tolaik skolā bija krīze ar speciālistiem, bet tagad šādu problēmu nav.
Par to, kas lietas labā izdarīts
– Bijām mazs pagastiņš un spējām skolu uzturēt. Tagad esam lielajā novadā, bet mums nav ne skolas, ne feldšerpunkta un nu arī skolas…
– Feldšerpunkts tika likvidēts senāk, šo faktu jau saņēmu mantojumā. Par skolu – bērnu skaits samazinās, tāpēc arī skolas slēdz.
– Ja nebūtu skandināts, ka skolu slēgs, bērni būtu. Bija bērni no Tukuma, kas gribēja nākt, bet viņus atrunāja, jo Praviņas aizslēgšot…
– Kurš to teica?
– Ar pirkstiem neradīšu, vārdā nesaukšu.
– …
– Gribētu zināt, ko esat darījusi, lai skola paliktu? Pērn runājām, ka bērni jāpiesaista, bet reāli viss notika otrādi – ja kāds šaubījās, uz kuru skolu iet, iedeva mikroautobusu braukšanai uz Tumes skolu.
– Viena no manām idejām bija izveidot trīs un četrus gadus veco bērnu grupu, ar kuras palīdzību piesaistīt skolai vecākos brāļus un māsas. Atnāca, bet ne tik daudz kā vēlējāmies. Ja būtu pieplūdums, atvērtu paralēlās grupas, bet nebija. Iespējams, tāpēc, ka Sēmē radās konkurence. Turklāt statistika rāda, ka pagājušajā gadā piedzimuši tikai trīs bērni…
– Bet labi vien ir, ka tik maz. Kad nolikvidēs skolu, te taču nekā nebūs. Vismaz bērniem nebūs jābrauc kilometriem uz skolu. Vai jums vajag, lai mēs te paliktu? Mūsu vecākie dēli ir viens Spānijā, viens Anglijā. Vai jums manus bērnus vajag? Un ko viņi te darīs?
– Ziniet, par veselu gadu šīs skolas darbu paildzinājām, taču vairāk bērnu piesaistīt nevaram. Ja skola nevarēja izstrādāt papildu programmu, ar ko bērnus piesaistīt, manos spēkos nav to noturēt.
Maiga Vītola, skolas direktore:
– Skolai aizliedza licencēt programmu… Un nav arī taisnība, ka netiekam ar līdzekļiem galā un ka neko neesam darījuši. Esam ieekonomējuši Ls 11 000, izstrādājām projektu un ieguvām finansējumu digitālajai tāfelei un datoriem.
Būs četras darba vietas
– Kas notiks ar šo ēku? Būs kā Grenču skolā – sākumā sargāja, bet tagad izdemolēta.
– Darbinieku sapulcē teicām, ka būs četras darba vietas, skolu sargās un uzturēs. Esam domājuši arī par vasaras nometņu rīkošanu, lai piesaistītu līdzekļus.
– Kāpēc jau iepriekš to nedarīja?
– Uz šo jautājumu jāatbild skolas direktorei…
– Cik izmaksās tās četras darba vietas, kurināmais, skolēnu pārvadāšana? Pārējiem būs jāmaksā bezdarbnieka pabalsts. Iznāk, ka dome nemaz valstiski nedomā…
– Man datu par izmaksām nav, tās rēķina Izglītības pārvalde.
– Vai kāds domā arī par skolas darbiniekiem? Neesam drīkstējuši teikt nevienu skaļāku vārdu, jo no domes un Izglītības pārvaldes pārmeta, ka, redz, mēs tikai domājot par sevi, nevis par bērniem. Bet arī mums ir ģimenes un bērni.
– Kad bija tikšanās ar darbiniekiem, visu izstāstīja. Ja Tumes vidusskolā būs paralēlās klases, darba vietas pirmām kārtām piedāvās Praviņu pamatskolas skolotājiem. Tagad to nevar pateikt, jo kadrus plāno atbilstoši skolēnu skaitam.
– Joprojām gaidām atbildi no Lukmana kunga par darba iespējām jaunajā bērnudārzā.
– Apsolu atgādināt Lukmana kungam, lai viņš informē par to, kā var pieteikties darbā jaunajā bērnudārzā.
***
Jautājumu bija daudz; ne uz katru no tiem varēja atbildēt pagastu pārvaldes vadītāja, jo ne viss atkarīgs no viņas. Jā, prasīties prasījās to skolu viedoklis, kuras gatavojas uzņemt Praviņu pamatskolas bērnus, tāpat arī pašvaldības redzējums par to, kāda būs Degoles vieta visā novadā. Jo saruna par bērniem plašākā nozīmē ir saruna par to, kāda ir visa pagasta tālākā nākotne. Ko pārmest vietējiem ļaudīm, kam bez savas skolas to grūti iedomāties… Var jau teikt, ka par visu šo gana runāts – ja bērnu vairāk nepaliek, skolu slēdz, bet – vai par kādas skolas likvidēšanu maz var runāt par daudz, par skaļu, par emocionālu?… Te nu skaidri jāapzinās, kā teica vecāki – ja ko sagraus, no jauna vietā neuzbūvēs. Tieši tāpēc viņi negrasās mest plinti krūmos un domā par savu skolu cīnīties. Bet mēs meklēsim atbildes uz vecāku sapulcē neatbildētiem jautājumiem.