30. novembrī Krievijā noslēdzās kampaņa pirms svētdien gaidāmajām parlamenta vēlēšanām. Prezidenta Vladimira Putina pārstāvētā partija «Vienotā Krievija» ir pārliecināta par graujošu uzvaru, savukārt opozīcija pauž bažas, ka notiks plaša balsošanas rezultātu viltošana.
Tiek prognozēts, ka Putins, kura vārds atrodas «Vienotās Krievijas» saraksta galvgalī, izmantos partijas pārliecinošo uzvaru, lai saglabātu kontroli pār valsts politiku pat pēc tam, kad nākamajā gadā, beidzoties viņa otrajam prezidentūras termiņam, pametīs prezidenta krēslu.
Vairums Krievijas vēlētāju uzskata, ka Putins pēc pagājušā gadsimta deviņdesmitajos gados piedzīvotā haosa nesis viņiem stabilitāti un ekonomikas izaugsmi.
Sabiedriskās domas aptaujas liecina, ka «Vienotā Krievija» iegūs aptuveni 60% balsu, bet tās tuvākie sāncenši ievērojami atpaliek.
Viens no Putina skaļākajiem kritiķiem – bijušais pasaules čempions šahā Garijs Kasparovs – apgalvo, ka vēlēšanas nebūs leģitīmas, jo Kremlis viltos balsošanas rezultātus.
Amatpersonas kategoriski noliedz šādus apgalvojumus, un arī Putins paudis pārliecību, ka vēlēšanu process būs godīgs un caurskatāms.
Kasparovs, kurš šonedēļ tika atbrīvots pēc piecas dienas ilga administratīvā aresta par nelikumīgas demonstrācijas organizēšanu, aicina vēlētājus protestējot bojāt vēlēšanu biļetenus.
“Mums jāparāda tautai, ka šīs vēlēšanas ir pilnīgi nelikumīgas un neleģitīmas,” preses konferencē uzsvēra Kasparovs, kurš pats parlamenta vēlēšanās nestartē. Arī viņa pārstāvētā opozīcijas spēku koalīcija nebauda sabiedrībā plašu atbalstu.
Aptaujas liecina, ka bez «Vienotās Krievijas» septiņu procentu barjeru, kas noteikta iekļūšanai parlamentā, droši pārvarēs tikai komunisti.
Tomēr Krievijas sabiedriskās domas pētnieki ir pārliecināti, ka pēdējā brīdī notikušās izmaiņas vēlētāju noskaņojumā var pavērt iespēju parlamentā iekļūt vēl divām partijām – Kremļa izveidotajai «Taisnīgajai Krievijai» un nacionālistiskajai Liberāldemokrātiskajai partijai.
Taču jau tagad opozīcija un nevalstiskās organizācijas ziņo, ka konstatēti daudzi vēlēšanu likuma pārkāpumi.
Zināms par desmitiem gadījumu, kad darba devēji likuši darbiniekiem svētdien ierasties darbā, kur uzņēmumu vadība varēs kontrolēt, vai un kā viņi balso. Tiek ziņots, ka ir cilvēki, kas reģistrēti vairākos vēlēšanu iecirkņos.
Rietumvalstis ir satrauktas, ka Eiropas Drošības un sadarbības organizācijas Vēlēšanu uzraudzības iestāde ODIHR, reaģējot uz Maskavas obstrukciju, atteikusies piedalīties Krievijas vēlēšanu novērošanā.
Tikmēr kāda «Vienotās Krievijas» augsta ranga amatpersona paziņojusi, ka par vēlēšanu leģitimitāti nespriedīs ārvalstu novērotāji.
"Tie nav ārvalstu vēlēšanu novērotāji, kas garantē demokrātiju Krievijā, bet, pirmkārt un galvenokārt, tā ir tautas griba un politiskā kultūra," izteicās parlamenta apakšpalātas – Valsts domes – spīkera vietniece Ļubova Sļiska.
Savukārt Rietumu diplomāti norāda, ka ODIHR nepiedalīšanās viņiem apgrūtinās vēlēšanu izvērtēšanu.
"Mēs parasti gaidām ODIHR ziņojumu un tad pieskaņojamies tam. Taču bez tā mēs esam sarežģītā situācijā," atzina kāds diplomāts.
Tikmēr «Vienotās Krievijas» līderis Boriss Grizlovs aicina tautu aktīvi piedalīties vēlēšanās.
"Patiesībā tas būs referendums. Referendums par atbalstu Putinam," uzsver Grizlovs.
Ir svarīgi, ka "visi tie, kas tic jaunajai Krievijai, atnāk uz vēlēšanu iecirkņiem un balso par valsts nākotni", norāda Kremļa atbalstītās partijas līderis.
Iepriekšējās parlamenta vēlēšanās 2003. gadā piedalījās tikai 56% balsstiesīgo vēlētāju.
Opozīcijā esošās partijas «Jabloko» līderis Grigorijs Javļinskis, uzrunājot Maskavā aptuveni 300 atbalstītāju, kas bija ieradušies uz kampaņas noslēdzošo mītiņu, paziņoja: "Mēs dzīvojam valstī bez neatkarīgām tiesām, bez neatkarīgām politiskām institūcijām un bez brīvas preses."