8. novembrī 20.30 pēc Tālo Austrumu laika uz jaunās atomzemūdenes, kas tika izmēģināta ārpus bāzes Japāņu jūrā, pēkšņi nostrādāja ugunsdzēšanas sistēma un zemūdenē tika izpūsts freons. Saindējoties ar to, bojā gāja trīs karavīri un 17 civilpersonas, vēl 21 cilvēki ar dažādiem ievainojumiem nonākuši slimnīcā (bojāgājušo un ievainoto skaits laiku pa laikam mainās, kad ziņas tiek precizētas). Tā ziņo interneta portāls www.lenta.ru, atsaucoties uz aģentūru «Interfax» un Krievijas Federācijas prokuratūras izmeklēšanas komitejas oficiālo pārstāvi Vladimiru Markinu.
Pēc notikušā ierosināta krimināllieta par karakuģa vadīšanas un ekspluatācijas pārkāpumu, kā rezultātā neuzmanības dēļ bojā gājuši vairāk nekā divi cilvēki. Kā raksta interneta portāls www.news.ntv.ru, visticamāk, atbildība gulsies uz kuģubūves rūpnīcas pleciem, jo zemūdene vēl nebija nodota flotei un avāriju varēja izraisīt cilvēciskais faktors. Kāds eksperts portālam www.vz.ru jau paguvis izteikties, ka kuģubūves rūpnīcas pārstāvji, kas testējuši zemūdeni, iespējams, pieļāvuši kādu darba režīma pārkāpumu. Tā varējusi būt arī programmēšanas kļūda.
Pavisam zemūdenē atradās 208 cilvēki, no kuriem 81 bija karavīrs, pārējie – civilie no kuģubūves rūpnīcas, ziņo www.news.sky.com. Visi izdzīvojušie evakuēti un nogādāti krastā. 20 ievainotajiem konstatēta viegla saindēšanās ar freonu, vienam – vidējas pakāpes saindēšanās.
Piejūras gubernators Sergejs Darkins parakstījis rīkojumu, lai bojāgājušo ģimenēm piešķir 100 000 rubļu. 10. novembrī 10.00 pēc vietējā laika Vladivostokā notiks piemiņas dievkalpojums.
«RIA Novosti», atsaucoties uz Jūras Kara flotes virspavēlnieka palīgu Igoru Digalo, ziņo, ka atomreaktori ugunsgrēkā nav bojāti.
Oficiāli netiek ziņots, kas tā par atomzemūdeni, taču www.lenta.ru atgādina agrāk ziņoto, ka oktobra beigās Piejūras reģionā sāka atomzemūdenes K-152 «Nerpa» (pēc NATO klasifikācijas – «Akula») izmēģinājumus. Šo ziņu apstiprina arī anonīms avots Amūras kuģubūves rūpnīcā.
Savukārt «Agence France-Presse» vēsta, ka pēc izmēģinājumiem šo zemūdeni vajadzēja nogādāt uz Indiju, kas vēlējusies par diviem miljoniem dolāru iegādāties līzingā divas «Akula» tipa zemūdenes. Kā atzīst pati aģentūra, oficiāli šī ziņa nav apstiprināta. Līdzīgi ziņo arī interneta portāls www.vz.ru, atsaucoties uz portāla «Morskoj Bjuļeteņ» redaktoru Mihailu Voitenko, kurš apgalvojis, ka vienošanās ar Indiju panākta jau 2004. gadā un pirmajai indiešu jūrnieku grupai uz zemūdenes vajadzēja parādīties 2008. gada decembrī.
Pēc ugunsgrēka avarējusī atomzemūdene atgriezusies bāzē.
«SkyNews» korespondents Maskavā Alekss Rosi raksta: "Nelaime notikusi laikā, kad Krievija mēģina aizstāvēt savu militāro spēku un pārdot ieročus citām pasaules valstīm. Šis negadījums stipri ietekmēs Krievijas kā prestiža militāra spēka reputāciju."
Interneta portāls www.news.sky.com atgādina, ka šī nav vienīgā katastrofa, kas gadījusies uz krievu flotes kuģiem. Dramatiskākā traģēdija – 2000. gada augustā sprādziens atomzemūdenē «Kursk», kas nogrima, paņemot līdzi visus 118 jūrniekus. Savukārt 2005. gada augustā britu glābējiem izdevās palīdzēt septiņiem krievu jūrniekiem, kas nelaimīgā kārtā bija ieslodzīti minizemūdenē 600 pēdas zem Klusā okeāna līmeņa. «Agence France-Presse» atgādina arī par 2003. gada augusta avāriju Barenca jūrā, kad deviņi jūrnieki gāja bojā, kamēr zemūdene tika vilkta uz ostu ekspluatācijas pārtraukšanai; izdzīvoja tikai viens cilvēks.