9. maijā, tādā sparīgā laikā, kad viena daļa Latvijas iedzīvotāju svinēja Uzvaras svētkus, bet daļa bija aizņemta ar dārza darbiem, Slampes kultūras pilī notika teātra komēdiju festivāls «Vitamīns C». Atbrauca vien paši dalībnieki – astoņi kolektīvi no dažādām Latvijas malām; vistālākie viesi no Gulbenes rajona ar guļammatračiem nakšņošanai; paši arī skatītājos. Vien uz Slampes kolektīva izrādi atnāca saujiņa vietējo atbalstītāju.
Lūk, ko par festivālu pastāstīja tā organizētāja, režisore Ivonna Bredovska:
– Diena bija pilnīgs teātra spēles maratons, jo sākās 11.10 un beidzās 22.30. Tā iznāca, jo nemācēju atteikt – trim kolektīviem, kas pēdējie pieteicās, atteicu, bet talsiniekiem nespēju… Festivālā piedalījās astoņi teātra kolektīvi un izrādes vērtēja žūrija – Talsu teātra režisore Ziedīte Začeste (viņa nebija talsinieku izrādes režisore) un režisore Zigrīda Ezeriņa no Rīgas.
Diena tiešām padevās gara – lieta tāda, ka komēdija ir visai sarežģīts žanrs (to nav viegli spēlēt), bet mums, latviešiem, ar humora sajūtu grūti – humors tāds rezervēts un ne katram saprotams. Piemēram, pašai nepatīk, kad ņem vecos gabalus un taisa lugu par veciem laikiem, kur humori ne šādi, ne tādi. It kā jau problēmas vietām sasaucas ar šodienu, taču tās vajadzētu paspēcināt…. Jāatzīst – šīs aizgājušo laiku noskaņas brīžam garlaikoja. Manuprāt, asprātīga bija Pūres kultūras nama amatierteātra «Lai iet» izrāde «Vīrietis un sievietes» (pēc Ļ. Zorina darba motīviem; režisore Ligita Balode) – izrāde arī saņēma atbilstošu nomināciju kā asprātīgākā festivālā.
Vispār septiņas izrādes saņēma dažādas nominācijas, bet viena – Galveno balvu. Par Sirsnīgāko tika atzīta Druvas (Saldus rajonā) amatierteātra izrāde «Mārtiņciems» (režisore Ļuba Kapteine); par Tautiskāko – Lejasciema pagasta (Gulbenes rajonā) dramatiskā kolektīva «Paradokss» izrāde «Preilenīte» (režisore Ineta Krastiņa); par Krāšņāko – Rankas pagasta amatierteātra «Rameka» izrāde «Mīlestības līkloči» (režisore Edīte Siļķēna); par Dinamiskāko – Slampes amatierteātra izrāde «Barona Bunduļa atgriešanās» (režisore Ivonna Bredovska); par Atraktīvāko – Talsu teātra izrāde «Vecpuiši precas».
Galveno balvu – āksta tēlu, ko veidojis vietējais mākslinieks Leopolds Sondovičs, saņēma Tukuma teātris par izrādi «Bildinājums» (režisore Valda Rācenāja). Par labāko aktieri tika atzīts talsinieks Māris Svinsters, bet aktrisi – Sandra Brieže no Gulbenes rajona Lejasciema.
Pasākums noslēdzās pie vienota Teātra saimes galda – līdz galam izturēja tikai četri kolektīvi (pārējie neizturēja šo trakumu), kas piedalījās apbalvošanā; pēcāk notika ballīte un gulbēnieši palika pilī pa nakti.
Runājot par festivāla rīkošanas tradīciju – tā tika aizsākta pirms gadiem četriem un, visticamāk, turpināsies ik pēc diviem gadiem; biežāk nē, jo netrūkst arī citu darbu. Pārsteidz festivāla dalībnieku entuziasms – tātad, cilvēkiem patīk šī lieta. Interesanti, bet plašajā režisoru saimē bija tikai viens vīrietis – Andris Priednieks no Talsu teātra. Jāsaka – teātra spēlēšana saglabāsies, ja vien visi vīrieši neaizbrauks uz ārzemēm strādāt. Šādi iet vairākiem kolektīviem – ir aptrūkušies vīriešu lomu spēlētāji (arī man Slampē viens puisis tūlīt brauks prom uz Somiju). Mēs labi zinām, ka sieviešu lugas nav interesantas, jo jābūt taču kādai intrigai, mīlas trijstūrim vai kam citam; tikai ar sievietēm vai arī vīriešiem vien nav interesanti. Dzīvei taču ir vīrišķā un sievišķā puse…
