Ķirbis jeb lielākā oga pasaulē Latvijā jau kopš seniem laikiem bijis iemīļots rudens produkts, taču mūsdienās asociācijas ar to kļuvušas vēl plašākas – diētisks produkts, biezeņzupas, Helovīna svētki u.c. Ķirbji ir bagāti ar A un C vitamīnu, ēdams ir ne tikai tā mīkstums, bet arī miza, sēklas, stīgas un ziedi. Savukārt ķirbju mizas senatnē izmantoja matu apjoma palielināšanai.
Interesanti un noderīgi fakti par ķirbjiem:
– Par ķirbja izcelsmes vietu tiek uzskatīta Centrālamerika. Liecības par to senākajiem radiniekiem atrastas Meksikā un datētas ar laiku 7000 – 5500 gadi pirms mūsu ēras.
– Senatnē ķirbju mizas, to apaļās formas dēļ, tika izmantotas sieviešu frizūrās, matu apjoma vizuālai palielināšanai.
– Vienīgais kontinents, kurā netiek audzēti ķirbji, ir Antarktīda.
– Ķirbis ir viena no retajām svaigām dabas veltēm, kura uzturvērtība var saglabāties pat gadu no novākšanas brīža.
– Pasaulē ir vairāk nekā 100 ķirbju šķirnes, tie mēdz būt dažādās krāsās – sākot no balta un beidzot ar zilu.
– Ēdams ir gan ķirbja mīkstums, gan miza, gan tā sēklas, stīgas un ziedi.
– Līdz šim smagākais ķirbis reģistrēts 2012. gadā ASV un tas svēris 911.27 kg.
– Ķirbis ir bagāts ar šķiedrvielām, tādēļ tas ir ļoti diētisks. 100g ķirbja satur tikai 20 kaloriju.
– Ķirbji ir bagāti ar A vitamīnu, kas nepieciešams redzes veselībai.
– Ķirbju sēklas ir bagātas ar dzelzi un B vitamīnu, kas uzlabo asinsrites un smadzeņu darbību.
– Ķirbji satur daudz C vitamīna, tāpēc tie ir lieliski imūnsistēmas uzlabošanai.
– Ķirbju ziedi satur ēteriskās eļļas, kas rudenī labi palīdz pretoties saaukstēšanās vīrusiem, tādēļ ķirbju ziedus ieteicams izmantot salātos vai izkaltēt tējai.
– Ķirbja un kokosrieksta piena maskas iesaka izmantot ādas mīkstināšanai. Ķirbis atdzīvinās, mitrinās ādu un padarīs to gludāku.
– Ķirbja sula ieteicama maziem bērniem zobu augšanas periodā, jo tā palīdz pret zobu nākšanas sāpēm.
– No rīta apēdot vienu sauju ķirbju sēklu, tiks nodrošināta pozitīva oma. Ķirbja sēklas satur daudz šķiedrvielu, kā arī organismam nepieciešamās uzturvielas.
Tika uzskatīts, ka Helovīnu naktī mirušo pasaules vārti it kā paveras uz dzīvo pasauli, gari iet apciemot dzimtās mājas un pa pasauli klīst arī dažādi dēmoni un citi mošķi.
Dārzeņos tika grebtas briesmīgas sejas, kuras izgaismoja ar iekšpusē ievietotām svecēm un novietoja pie māju durvīm, lai atbaidītu ļaunos garus un spokus.
