Pērn Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrija (RAPLM) turpināja sekmīgi īstenot normatīvajos aktos noteiktās funkcijas, vienlaikus tika uzsākta vairāku nozīmīgu jaunu uzdevumu izpilde, tai skaitā – Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģijas izstrāde, valsts investīciju politikas un pašvaldību finansēšanas sistēmas pilnveidošana.
Kā informēja reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministra preses sekretāre Dace Kārkliņa, ministrijas darbu var sadalīt vairākos virzienos: valsts attīstības plānošana, Reģionālās attīstības politikas izstrāde un īstenošana, kā arī pašvaldību attīstība un pārraudzība.
Valsts attīstības plānošana
Saņemot Nacionālās attīstības padomes uzdevumu, RAPLM uzsākusi Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģijas izstrādi. Tas ir vienots valsts sociāli ekonomiskās un telpiskās attīstības dokuments 25 gadiem, lai nodrošinātu plānošanas un īstenošanas pēctecību un valsts līdzsvarotu attīstību. Stratēģijas izstrādē iesaistās augstas kompetences eksperti, zinātnieki un praktiķi, aktīvu sadarbojoties ar valsts iestāžu un nevalstisko organizāciju speciālistiem.
2007. gadā stratēģijas izstrādes procesā noslēdzās ekspertu viedokļu apzināšanas posms: ir sagatavots ekonomikas pamatziņojums, notikušas desmit ekspertu diskusijas jeb "prāta vētras" par tādiem jautājumiem kā konkurētspēja, resursi, ilgtspēja, sabiedrība un telpiskā attīstība. Īpaša diskusija bija veltīta vērtībām Latvijas sabiedrībā.
Paredzēts, ka stratēģijas izstrāde noslēgsies 2008. gadā.
Kā atbildīgā institūcija par Nacionālā attīstības plāna 2007. līdz 2013. gadam (NAP) ieviešanas uzraudzību RAPLM 2007. gadā izstrādāja vairākus priekšlikumus sekmīgai NAP izvirzīto prioritāšu īstenošanai. Šo plānu atbalstīja Ministru kabinets. Ministru prezidenta vadībā izveidota Nacionālā attīstības padome, kuras uzdevums ir uzraudzīt un vadīt valsts attīstības plānošanas sistēmas darbību, darbu uzsācis NAP ekspertu forums. Atbilstoši NAP prioritātēm un stratēģiskajiem uzstādījumiem NAP ekspertu foruma ietvaros izveidotas sešas darba grupas. Tās analizē attīstības procesus dažādos sektoros, sadarbībā ar RAPLM un atbildīgo ministriju un nozaru speciālistiem diskutē un izsaka priekšlikumus par pasākumiem, lai mērķtiecīgi virzītu NAP stratēģijas īstenošanu.
Reģionālās attīstības politikas izstrāde un īstenošana
Saskaņā ar Latvijā izveidoti pieci plānošanas reģioni – Kurzemes, Latgales, Rīgas, Vidzemes un Zemgales plānošanas reģions. 2007. gadā RAPLM turpināja nostiprināt plānošanas reģionu statusu un lomu, piemēram, attīstības plānošanā un Eiropas Savienības (ES) struktūrfondu plānošanas un apguves procesā, lai nodrošinātu ES fondu līdzekļu vienmērīgu ieguldījumu visā valsts teritorijā.
ES struktūrfondu programmēšanas periodā 2007. līdz 2013. gadam plānošanas reģionu attīstības padomes, apkopojot un izvērtējot pašvaldību vajadzības un ņemot vērā attīstības prioritātes, pieņēma lēmumus par katrā reģionā īstenojamajiem projektiem atvēlēto ES struktūrfondu līdzekļu ietvaros.
Lai nodrošinātu ES struktūrfondu līdzekļu ieguldījumu tieši tajās teritorijās, kurās tas visvairāk nepieciešams, panākta vienošanās par vairākām ES struktūrfondu līdzfinansētām aktivitātēm, kuru ietvaros tiks sagatavoti un ieviesti reģionāla mēroga projekti – plānošanas reģioni sagatavos un realizēs projektus partnerībā ar reģionā ietilpstošajām pašvaldībām, tādējādi nodrošinot vietējo pašvaldību vienmērīgu attīstību.
Katrā plānošanas reģionā izveidots ES struktūrfondu informācijas centrs, lai nodrošinātu pašvaldības, uzņēmējus, nevalstiskās organizācijas, kā arī ikvienu iedzīvotāju ar aktuālāko informāciju par ES struktūrfondiem un bezmaksas konsultācijas par struktūrfondu projektu sagatavošanu.
Viens no lielākajiem RAPLM sasniegumiem reģionālās politikas jomā ir paveiktais, plānojot atbalstu pilsētu attīstībai. Tas tiks sniegts no ES struktūrfondu līdzekļiem 263 miljonu eiro (184,84 miljonu latu) apmērā. Lai pilsētas, kas noteiktas kā finansējuma saņēmējas (Daugavpils, Jelgava, Jēkabpils, Liepāja, Rēzekne, Valmiera, Ventspils, Aizkraukle, Cēsis, Gulbene, Kuldīga, Līvāni, Madona, Rīga, Saldus, Smiltene, Talsi), varētu šos līdzekļus apgūt, tām jāizstrādā attīstības programmas, izvirzot teritorijas attīstības prioritātes un sasniedzamos mērķus, kā arī nosakot konkrētas rīcības prioritāšu un mērķu sasniegšanai. RAPLM ieguldījusi lielu darbu, diskutējot ar pilsētu pašvaldībām par to attīstības prioritātēm un mērķiem, par projektiem, ko pilsētas vēlas īstenot, lai sasniegtu izvirzītos mērķus, kā arī par labumu, ko gūs attiecīgās pašvaldības un tai apkārtesošo pašvaldību iedzīvotāji, uzņēmēji un citas ieinteresētās puses.
RAPLM ir nacionālā atbildīgā iestāde Eiropas teritoriālās sadarbības programmu īstenošanai, kur kopējais piešķirtais Eiropas reģionālā attīstības fonda finansējums Latvijai ir 90 miljoni eiro (63,25 miljoni latu).
RAPLM 2007. gadā aktīvi turpinājusi izstrādāt nepieciešamo dokumentāciju un saskaņojis to ar Eiropas Komisiju, lai no nākamā gada varētu sākties finansējuma apguve. Izstrādātas septiņas Eiropas teritoriālā sadarbības programmas:
* Latvijas un Lietuvas pārrobežu sadarbības programma;
* Latvijas un Igaunijas pārrobežu sadarbības programma;
* Centrālā Baltijas jūras reģiona pārrobežu sadarbības programma;
* Baltijas jūras reģiona transnacionālā sadarbības programma;
* Starpreģionu sadarbības programma INTERREG IVC;
* Pilsētvides attīstības programma URBACT II;
* Labas teritoriālās sadarbības programmu pārvaldības programma INTERACT II.
Administratīvi teritoriālās reformas īstenošana
Pašvaldību attīstības jomā 2007. gads ir nozīmīgs ar panākto vienošanos par vietējo pašvaldību administratīvi teritoriālo iedalījumu. Saskaņā ar valdībā apstiprinātajiem noteikumiem pēc 2009. gada vietējo pašvaldību vēlēšanām Latvijā paredzēti 103 novadi un deviņas republikas pilsētas.
Lai sekmīgi noslēgtu pirms vairāk nekā desmit gadiem uzsākot novadu veidošanas procesu, RAPLM 2007. gadā aktīvi konsultējās ar visu Latvijas rajonu pašvaldību vadītājiem, apkopoja un izvērtēja izteiktos priekšlikumus.
Vienlaikus RAPLM rīkoja diskusijas ar visām nozaru ministrijām par 2009. gadā plānoto rajonu pašvaldību reorganizāciju, lai ministrijas laikus sāktu nepieciešamo grozījumu sagatavošanu tiesību aktos un ministriju esošo reģionālo struktūrvienību skaita un izvietojuma precizēšanu pēc administratīvi teritoriālās reformas pabeigšanas.
Investīcijas pašvaldībām un nozaru attīstībai
Lai veicinātu pašvaldību attīstību un spēju nodrošināt iedzīvotājus ar mūsdienīgiem un kvalitatīviem pakalpojumiem, 2007. gadā kopumā ar dažādu nacionālo atbalsta instrumentu starpniecību pašvaldībām piešķirti 56,5 miljoni latu, tai skaitā 21,12 miljoni latu – dažādiem pašvaldību investīciju projektiem, bet 32,9 miljoni latu – novadu infrastruktūras attīstībai. 2008. gada valsts budžetā valsts atbalsts pašvaldībām paredzēts par 27,6 miljoniem latu lielāks nekā pērn – galvenokārt novadu infrastruktūras attīstībai.
Pašvaldību investīciju projektu īstenošanai 2008. gadam tika piešķirts finansējums 18,78 miljonu latu apmērā. Atbilstoši likumam par valsts budžetu 2008. gadam pieejamā finansējuma ietvaros tika atbalstīti 156 investīciju projekti:
* izglītības iestāžu infrastruktūras sakārtošanai un attīstībai piešķirtas mērķdotācijas 112 projektu īstenošanai 14,82 miljonu latu apmērā;
* kultūras iestāžu infrastruktūras sakārtošanai un attīstībai piešķirtas mērķdotācijas 23 projektu īstenošanai 2,93 miljonu latu apmērā;
* sociālās un veselības aprūpes iestāžu infrastruktūras sakārtošanai un attīstībai piešķirtas mērķdotācijas 15 projektu īstenošanai 770 349 latu apmērā;
* ūdensapgādes un notekūdeņu savākšanas, attīrīšanas un novadīšanas, siltumapgādes, ceļu un ielu infrastruktūras atjaunošanai/attīstībai piešķirtas mērķdotācijas 6 projektu īstenošanai 256 000 latu apmērā.
2007. gadā RAPLM uzsāka valsts investīciju jomas sakārtošanu valstī, lai nodrošinātu nozaru investīciju plānošanu atbilstoši valsts attīstības prioritātēm, katras teritorijas attīstības potenciālam un izaugsmes vajadzībām. RAPLM piedāvā ieviest vienotus nozaru investīciju plānošanas principus, tādējādi iegūstot kopējo ainu par valstī ieguldītajām investīcijām. Lai pilnveidotu valsts investīciju piešķiršanu un panāktu koordināciju ar investīcijām pašvaldībās, ārvalstu finanšu instrumentiem, RAPLM izstrādājusi koncepciju, kurā piedāvātos risinājumus plānots ieviest 2008. gadā.
Pašvaldību informatizācija
2007. gadā tika modernizēta pašvaldību vienotās informācijas sistēmas (PVIS) programmatūra. Sadarbībā ar Valsts zemes dienestu pašvaldībām tika nodrošināta tiešsaistes pieeja kadastra kartei un orto-foto datu ielāde kadastra kartē. Sadarbībā ar Ceļu satiksmes drošības direkciju (CSDD) pašvaldībām tika nodrošināta tiešsaistes pieeja CSDD transportlīdzekļu un to vadītāju valsts reģistram.
2007. gadā tika pabeigts Eiropas Reģionālā attīstības fonda projekts «Pašvaldību e-pārvaldes bāzes izveide». Viens no būtiskākajiem projekta rezultātiem ir 10 pašvaldību kompetenču centru izveide visā Latvijas teritorijā, lai sniegtu pašvaldībām atbalstu informācijas tehnoloģiju izmantošanā un e-pārvaldes risinājumu ieviešanā.
Telpiskās plānošanas un zemes politikas izstrāde
Teritorijas plānošanas likums paredz, ka līdz 2007. gada beigām visām pašvaldībām ir jābūt spēkā esošam teritorijas plānojumam. Gada sākumā spēkā esoši teritorijas plānojumi bija 413 (78,7%) vietējo pašvaldību teritorijas plānojumi, 24 rajonu un četru reģionu teritorijas plānojumi (Kurzemes reģionam ir apstiprināts, bet vēl nav publikācijas «Latvijas Vēstnesī»).
Spēkā esošu teritorijas plānojumu nav 112 vietējām pašvaldībām (daļa ir tāda, kas nepaguva publicēt «Latvijas Vēstnesī») un divām rajona pašvaldībām. 2007. gadā RAPLM sniegusi atzinumus par 185 saistošajiem noteikumiem un par 199 teritorijas plānojumu galīgajām redakcijām. Deviņām piekrastes pašvaldībām apstiprinātas ciemu robežas (kopā – 29 ciemiem).
Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrs izdevis rīkojumu par teritorijas plānojumu apturēšanu Jūrmalas pilsētai un Kolkas pagastam.
Lai veicinātu reģionu iesaisti un aktīvāku līdzdalību attīstības plānošanas procesos, no 2008. gada, veicot grozījumus attiecīgos normatīvajos aktos, vietējo pašvaldības teritorijas plānojumu izvērtēšanu veiks plānošanas reģioni.
RAPLM izstrādājusi Zemes politikas pamatnostādņu 2008. līdz 2014. gadam projektu, kura mērķis ir definēt valsts politiku zemes izmantošanā un radīt apstākļus zemes iespējami labākai izmantošanai un tās ilgtspējībai, kā arī nodrošināt dažādu ar zemes izmantošanu saistīto nozaru attīstības koordināciju un sadarbspēju. Pamatnostādnēs zeme galvenokārt tiek apskatīta kā resurss tās izmantošanai, plānošanai un attīstībai, bet, ievērojot to, ka zemes izmantošanu būtiski ietekmē tiesiskie un ekonomiskie aspekti, zeme tiek skatīta arī kā tiesību objekts un nodokļu vai vērtības objekts.
Prioritātes 2008. gadam
Kā informēja D. Kārkliņa, 2008. gadā RAPLM darbība būs vērsta uz līdzsvarotas un ilgtspējīgas visas Latvijas attīstības nodrošināšanu, veicinot pašvaldību pakalpojumu pieejamību un to kvalitātes izaugsmi visā Latvijā un iedzīvotāju līdzdalību savas teritorijas attīstībā.
Valsts attīstības plānošanas jomā RAPLM šogad turpinās izstrādāt Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģiju, īpašu uzmanību veltot sabiedrības līdzdalības pasākumiem. To ietvaros martā un aprīlī notiks aktīvas diskusijas visos Latvijas reģionos, informācija būs pieejama ministrijas mājas lapā un citos medijos; sadarbībā ar nevalstiskajām jauniešu organizācijām tiks apzināts jauniešu un viņu ģimenes locekļu redzējums par Latvijas ilgtermiņa attīstības stratēģiju. Šā gada maijā ministrija rīkos ikgadējo forumu, kas būs veltīts ilgtspējīgas attīstības mērķiem un virzieniem un kas noslēgs stratēģijas 1. redakcijas izstrādes un sabiedriskās apspriešanas procesu.
Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģija 2008. gada otrajā puse tiks iesniegta apstiprināšanai gan Ministru kabinetam, gan Saeimai.
Vienlaikus RAPLM aktīvi strādās, lai ieviestu NAP, koordinējot ekspertu foruma darbu un veicinot ekspertu sniegto priekšlikumu īstenošanu.
Reģionālās politikas jomā RAPLM 2008. gadā paredzējusi izstrādāt pilsētu politiku, nosakot pasākumus pievilcīgas vides radīšanai pilsētās un konkurētspējas celšanai, vienlaikus radot labvēlīgus priekšnosacījumus uzņēmējdarbībai un nodrošinot dažādu pakalpojumu pieejamību un sasniedzamību, tai skaitā apkārtesošo pašvaldību iedzīvotājiem. Tāpat paredzēts veicināt plānošanas reģionu aktīvu līdzdalību valsts attīstības plānošanas procesā.
Turpinot pašvaldību attīstības darbu, RAPLM paredzējusi veicināt valsts atbalsta novirzīšanu pašvaldību infrastruktūras sakārtošanai, lai nodrošinātu kvalitatīvu pakalpojumu pieejamību iedzīvotājiem.
2008. gada valsts budžeta atbalsts pašvaldību attīstībai:
* programmā «Atbalsts novadiem» – 55,55 miljoni latu;
* mērķdotācijas investīcijām pašvaldībām – 18,78 miljoni latu;
* īpaši atbalstāmo reģionu attīstībai – 3,35 miljoni latu;
* mērķdotācijas pašvaldību pasākumiem – 2,16 miljoni latu;
* pašvaldību vienotās informācijas sistēmas attīstībai – 1,52 miljoni latu.
Šogad būtiski pieaudzis valsts atbalsts pašvaldību attīstībai.
Vienlaikus tiks turpinātas konsultācijas un viedokļu apmaiņa par pašvaldību finanšu izlīdzināšanas sistēmas pilnveidošanas iespējām.
Administratīvi teritoriālās reformas sekmīgai pabeigšanai RAPLM 2008. gadā jāizstrādā vairāki normatīvie akti, tai skaitā priekšlikumi par rajonu pašvaldību reorganizāciju.
2008. gadā plānots turpināt pašvaldību vienotās informācijas sistēmas attīstību, paplašinot tās funkcionalitāti un nodrošinot pašvaldības ar darbam nepieciešamajām aplikācijām. Paredzēts sagatavot projektu pieteikumus un uzsākt projektu realizāciju no Eiropas Reģionālā attīstības fonda finansējuma e-pakalpojumu infrastruktūras attīstībai pašvaldībās.
Teritorijas plānošanas jomā 2008. gadā paredzēta Novadu teritorijas plānojumu koncepcijas un vispārīgo apbūves noteikumu izstrāde. Tāpat tiks izstrādāta piekrastes ilgtspējīgas attīstības stratēģija, iecerēts darbs pie pašvaldību teritorijas plānojuma reģistra izveides.
