Gluži nejaušā ceļā (viens no veidiem, kādos informācija nonāk līdz žurnālistiem) uzzināju par Valsts Ugunsdzēsības un glābšanas dienesta Tukuma nodaļas mehāniķa Jura Slavīša visai neparasto vaļasprieku. Viņš, būdams Latvijas komandas «Riga Powerboat Team» mehāniķis, kopā ar pilotu un pārējiem vīriem vai pusi pasaules apceļojis, piedaloties ātrumlaivu pasaules čempionātā «Formula 2000».
– Daudzi mūsu lasītāji jūs droši vien nepazīst, tāpēc iepazīstiniet, lūdzu, ar sevi!
– Esmu dzimis Bauskā, tur pavadīju skolas gadus, arī strādāju un sportoju. Nu jau 10 gadus dzīvoju Tukuma rajonā, Raudā, jo esmu atgriezies senču īpašumos. Esmu Latvijas ātrumlaivu komandas «Riga Powerboat team» formulas pilota Uvja Slaktera mehāniķis.
– Kā sākās aizraušanās ar ātrlaivām?
– Biju aizrautīgs laivotājs! Kādreiz tika izbrauktas bezmaz visas bijušās PSRS kalnu upes. Kļuvu par vairākkārtēju Latvijas čempionu, savulaik ieguvu PSRS Sporta meistara titulu. Toreiz Atis Slakteris, arī aizrautīgs laivotājs, bija tikai kolhoza galvenais inženieris, bet viņa dēlēns Uvis – vēl pavisam mazs puika. Sauca mani par Juronkuli… Izaudzis un nopietni aizrāvies ar formulu, viņš aicināja mani par mehāniķi. Un tā – esmu piedalījies Pasaules čempionātā “F – 2000" klasē, arī Eiropas čempionātā, Latvijas, arī Baltijas čempionātos – jau četras sezonas esmu kopā ar formulas vīriem.
Latvijai ir divas ātrumlaivu komandas – otra ir «Kalnciems Racing Team», tās pilots – Uģis Gross.
– Pastāstiet nedaudz vairāk par formulas laivu un pašām sacensībām!
– Laivai ir divu litru tilpuma dzinējs, apmēram 230 ZS jauda, tā attīsta ātrumu no 180 līdz 190 kilometriem stundā. Laivas svars kopā ar pilotu ir ne mazāks par 513 kilogramiem. Laiva pilnā komplektācijā maksā apmēram 80 000 eiro. Mūsējā ir ražota Dānijā. Vispār pasaulē ir tikai piecas vai sešas slavenas firmas, kas ražo laivu formulas. Latvijā šo sporta veidu uztur sponsori: Nacionālo Bruņoto spēku Sporta klubs, akciju sabiedrība «Latvijas valsts meži», «Latvijas gāze» un citi.
Mūsu komandā ir divas laivas, un tās apkalpo divi piloti un astoņi mehāniķi. Katras laivas apkalpē ietilpst arī stūrmanis – tā sauktais radiomens un mehāniķis. Sacensību laikā radiomens – atšķirībā no autosacīkstēm – atrodas krastā, no kurienes pārredz situāciju uz ūdeņiem un ar radiosakaru starpniecību dod komandas. Viņš paziņo pilotam, ja kāds tuvojas no aizmugures, ja priekšā iespējama kritiska situācija. Ja laiva apgāžas, viņš ir tas, kurš ziņo, sauc pēc palīdzības. Varat iedomāties, kāda ir situācija uz ūdeņiem, traucoties lielā ātrumā – viļņi, necaurredzamas šļakatas… Esmu bijis liecinieks tam, kā kādā komandā pēc sacensībām starp radiomenu un pilotu notiek diezgan asa vārdu apmaiņa. Radiomens, no krasta labi redzēdams situāciju, kad starp divām laivām ir pietiekami liela atstarpe, lai pa vidu varētu izbraukt trešā, devis komandu pilotam stūrēt tikai taisni un spiest gāzes pedāli. Pilots vilcinājies to darīt, un līdz ar to – ātrumposmā zemāks rezultāts. Ja būtu spiedis, par trim vietām pakāptos! Taču es ļoti labi saprotu pilotu – neviens cilvēks nevar apzināti spiest pedāli grīdā, ja priekšā redzama vienīgi blīva, balta ūdens siena! Tas ir cilvēcīgi saprotami…
Sacensības parasti notiek trijās disciplīnās. Pirmās ir ātrumsacīkstes, kur apmēram 400 metros jāsasniedz iespējami lielāks ātrums. Otrie ir izslēgšanas braucieni, kad visi dalībnieki tiek sadalīti pa laivu pāriem un brauc divus apļus. Uzvarētājs pāriet uz nākamo kārtu. Trešajā kārtā startē visi sacensību dalībnieki (starta pozīcija atkarīga no kvalifikācijas brauciena rezultātiem), un šis brauciens ilgst 35 minūtes. Sezonas noslēgumā tiek saskaitīti visās atsevišķajās sacensībās iegūtie punkti, vērā ņem kopvērtējumu visos trijos minētajos elementos.
Pirms katrām sacensībām laivu pārbauda divi mehāniķi, pieregulē, ja ko vajag. Mehāniķis ir tas, kuram laiva jāpietur pirms palaišanas trasē, pirms starta signāla.
Vienas sacensības ilgst apmēram nedēļu, var būt arī 10 dienas. Gada laikā piedalāmies apmēram 18 sacensībās – pasaulē taču ir daudz neaizsalstošu ūdeņu!
– Kā latviešiem veicas pasaules ūdeņos?
– Šogad, piemēram, Pasaules čempionātā bija četri posmi, no kuriem pēdējais notika Malaizijā – no 1. līdz 3. decembrim. Sezonas rezultāti – veiksmīgi! Eiropas čempionātā izcīnījām otro vietu. Pirmo vietu ieguva otra Latvijas komanda – «Kalnciems Racing Team». Arī Pasaules čempionātā – otrā vieta (ātruma rekordā – trešā vieta; izslēgšanas braucienā – otrā; ātrumsacīkstēs – trešā). Pasaules čempionātā no Latvijas piedalījās trīs piloti: Uvis Slakteris, Genādijs Tučkovs, Uģis Gross. Uvis 2007. gadā izcīnīja Latvijas čempiona titulu, viņš atzītas arī par gada labāko ūdens motosportistu Latvijā.
– Tas nozīmē, ka Latvijai ir pamats lepoties arī ar laivu formulas sasniegumiem!
– Protams! Latvijai ir pamats lepoties ar sasniegumiem daudzos sporta veidos! Ja vēl ņem vērā, ka mēs esam maza valsts… Ja tā parēķina: ja no visa iedzīvotāju skaita atņemam nost bērnus, vecos cilvēkus, slimos; tad tos, kas izbraukuši darbos ārpus valsts; pēc tam tos, kas nodzērušies un kam tāpēc neko nevajag… Cik tad paliek?! Ap 10 000 cilvēku, kas varētu ar sportu nodarboties. Un to, kas nodarbojas, ir vēl mazāk!.. Jā, Latvijas sportisti liek pasaulei par sevi zināt! Tur, kur cits paņem ar spēku, ar masu, tur latvietis – ar prātu. Mēs sitam pušu lielās un bagātās lielvalstis: Franciju, Spāniju, Itāliju, Zviedriju, Somiju, Norvēģiju, Holandi, Angliju, Vāciju, Portugāli un citas.
Kad sākām piedalīties formulā – pirms pieciem, sešiem gadiem, ar mums neviens nerēķinājās. Kas tika atļauts, piemēram, anglim, latvietim skaitījās smags pārkāpums! Tagad ir otrādi: tagad uz mūsu "grēciņiem" tiesneši reizēm piever acis…
– Pat, tikai televīzijā skatoties ātrlaivu sacensības, redzams, ka tas ir bīstams sporta veids…
– Jā… kā jau sportā – ir bijuši arī nāves gadījumi… Braucienā laivu ietekmē vēji, viļņi, ūdeņi…. Motoriem, piemēram, nepatīk sāļie ūdeņi…
Sacensību laikā laiva faktiski lido pa ūdens virsu – tikai dzenskrūve ir ūdenī. Pilota meistarība – noturēt līdzsvaru. Krītot atsitiens pret ūdeni ir daudz spēcīgāks nekā pret zemi! Laivas pilots sēž speciālā kapsulā, ir piesprādzējies ar drošības jostu. Ir speciāla sistēma, kas piepūš gaisa spilvenus, ja gadās avārija, un tie laivu notur vertikāli uz ūdens – gluži kā pludiņu. Pilotam ir elpošanas aparāts – gadījumam, ja ar laivu notiek avārija, un viņš pakļūst zem ūdens, ja viņš ir bezsamaņā. Glābšanas dienestam 15 sekunžu laikā jādabū pilots ārā no laivas… Jāteic, ka arī mūsējos aizvadītājā sezonā piemeklēja viena neveiksme: Uģim gadījās kritiens treniņā, un tagad viņa laivai nepieciešams nopietns remonts….
– Un tagad – par šo braucienu eksotiskāko daļu!
– Sauda Arābijā, Malaizijā un citās tālās zemēs par mums ir liela interese! Vispirms vietējie pajautā, vai neesam amerikāņi. Daudzviet valda uzskats, ka baltādaini ir vienīgi amerikāņi – viņi tur nezina ne Eiropu, ne Krieviju… Bet reizēm mēdz gadīties arī gluži pārsteidzošas tikšanās – Malaizijā, piemēram, kāda mazā veikaliņā pārdevējs zināja, ka Latvija ir pie Baltijas jūras!
Reizēm tas darbs, sagatavojot laivu, piedaloties mačos, ir tik saspringts, ka… eksotiku pat nepamani! Ceļā uz Malaiziju, piemēram, jāpārvar 32 000 kilometru, tas nozīmē, ka ceļā paiet apmēram 26 stundas, no kurām 17 – gaisā, lidmašīnā. Laika starpība – sešas stundas. Ja sacensības notiek Ķīnā vai Korejā, tad laika starpība ir pat septiņas stundas. Arī laivas ceļo – ar lidmašīnām. To ievietošana konteineros, iepakošana, piestiprināšana prasa ļoti lielu rūpību! Varu sacīt, ka tos eksotisko braucienus mēs paši sev nopelnām smagā darbā! Pērn uz sacensībām Spānijā biju paņēmis līdzi arī sievu. Viņa, redzēdama, kā mums jāstrādā – smagi, saspringāt ritmā, ekstremālos apstākļos, stundas neskaitot, tveicē, sacīja: viņasprāt, tas darbs nav apmaksājams!
Sākumā, kamēr vēl nebija pierasts, uzturēšanās musulmaņu valstīs nebija no patīkamākajām… Pārliecinājāmies, ka sievietes bez pavadoņa nemaz iebraukt nevar šajās valstīs. Savukārt tām, kam ir pavadonis, turpat lidostā jānovelk savas eiropeiskās drānas un jāpārģērbjas viņu drānās, seja jāaizsedz… Bet nu jau arī musulmaņi ir atvērtāki pret pasauli kļuvuši! Ielidojot šajās valstīs, reizes piecas jāparakstās, ka zinām: par narkotiku un alkohola ievešanu draud nāves sods. Bet – paiet laiciņš, un noskaidrojas, ka viņiem ir…pašiem savas "točkas"! Var dabūt gan paštecināto, gan īsto, citās valstīs rūpnieciski ražoto un nelegāli ievesto alkoholu, un ārzemnieki to labprāt pērk. Pašdarinātais maksā 15 eiro, ievestais, "īstais" alkohols – pat līdz 3000 eiro.
– Formulas ātrumsacīkstes jau vairākus gadus vasarā notiek arī Rīgā. Kā tās vērtē citu valstu sportisti?
– Jā, Rīga ir iekarojusi stabilu vietu šādu sacensību organizēšanai, un arī turpmāk mums būs tiesības tādas organizēt. Tas tāpēc, ka mums, abām Latvijas komandām, ir ļoti labi sasniegumi. Arī ar sacensību organizatorisko pusi visi dalībnieki ir apmierināti. Sacensības organizē Latvijas Ūdens motosporta federācija sadarbībā ar Rīgas domi. Pagājušajā vasarā tās notika Rīgas svētku ietvaros – 18. un 19. augustā, un tajās piedalījās 18 ātrumlaivas un piloti no 14 valstīm. Pērn, piemēram, jau bija padomāts arī par tribīnēm – ar 1000 sēdvietām 11. novembra krastmalā. Sacensības noskatījās arī mūsu valsts prominences.
Nu jau tā būs tradīcija, ka Pasaules Kausa Gran Prix izcīņas kāds no posmiem notiek Latvijā, Rīgā. Sacensībām piemērota ir vieta starp AB dambi un Prezidenta pili, un to laikā Daugavas krastmala abās pusēs visā garumā ir ļaužu pilna, arī uz tiltiem – pilns ar cilvēkiem. Jāpiebilst, ka visā pasaulē laivu formulas sacensības skatītājiem ir bez maksas! Rīgā sacensības vērot ierodas arī prezidenti – Vaira Vīķe-Freiberga ir bijusi, sasveicinājusies ar sportistiem. Nekur citur, nevienā citā valstī prezidenti nav nākuši mūsu sacensības skatīties! Un kuram gan nepatīk, ja tam, ko dara, tiek veltīta pienācīga uzmanība? Sacensības Latvijā sportistiem patīk! Ja, teiksim, Sauda Arābijā skatītāju rindās ir kāds princis, tas nav nekāds īpašais notikums – viņiem ir ap 3000 prinču! Ej, nu sazini, kurš atnācis…
– Kāds ir šī – 2008. gada – sacensību kalendārs?
– Sacensību noteikti nebūs mazāk kā citus gadus! Pirmais, kurā piedalīsimies, būs Arābu valstu čempionāts – laikā no janvāra līdz martam. Arābi mūs ir uzaicinājuši, un pirmās sacensības notiks jau 24. janvārī. Arī Pasaules čempionāta ātrumposma sacensības vasarā Rīgā noteikti notiks! Uz tām arī tukumnieki tiek laipni aicināti – Tukums taču ir tik tuvu Rīgai!
