10. aprīlī Dailes teātrī Tukuma kultūras nama bērnu un jauniešu teātris «Knifiņš» ar izrādi «Smaragda pilsētas burvis» piedalījās amatierteātru iestudējumu skates «Gada izrāde 2009» finālā.
Pavisam no reģionālajām skatēm uz finālu Rīgā tika izvirzītas 11 izrādes, kuras iestudējuši teātri no Ventspils, Saldus, Liepājas, Rēzeknes, Limbažiem, Valmieras, Daugavpils, Gulbenes, Ogres, Rīgas, Tukuma. «Knifiņam» pieder vairāki šī festivāla rekordi: tukumnieki savu teātri pārstāvēja viskuplākajā skaitā (23 dalībnieki), viņu izrāde bija visgarākā (divas stundas) un – «Knifiņš» bija vienīgais bērnu teātris, kas bija izcīnījis godu piedalīties šajā teātru skatē, turklāt ar maksimālo punktu skaitu (10 punkti).
«Knifiņam» piederēja skates otrās dienas – sestdienas – rīts. Lai arī izrādes sākums bija nolikts 10.00, nepiepildījās režisores Rudītes Počas lielākās bažas par to, ka diez vai tik agrā rītā teātra mīļi nāks uz izrādi. Nāca gan – un Dailes teātra Mazā zāle bija ļaužu pārpilna, turklāt skatītāju rindās bija arī daudz bērnu. Kā atzina vecāki – kā lai nenāk, šī taču visīstākā bērnu izrāde! Jāteic, divu stundu garo izrādi ar visdažādākajiem notikumiem Smaragda pilsētas burvja Gudvina zemē un ar sunīša Totiņa, drosmīgās Ellas, interesantā Putnu biedēkļa, bailīgā Lauvas, skarbā Malkas cirtēja piedzīvojumiem bērni noskatījās ar aizturētu elpu, un, kur vajadzīgs – baidoties, kur vajadzīgs – smejoties.
Lai arī no malas tas nebija redzams, prāvajam aktieru pulciņam, pieradušam pie plašās Tukuma kultūras nama skatuves, nemaz tik viegli neklājās. Jo – vienlaikus ar sava tēla ticamu atveidošanu viņiem svešajā un pavisam savādāk veidotajā zālē bija jātiek galā arī ar dekorāciju un rekvizītu nomaiņu. Varbūt tāpēc, uzreiz pēc izrādes iznākot no teātra uz fotografēšanos, paši dalībnieki neslēpa emocijas un izteiktākās no tām – dusmas… Un nekādi mierinājuma vārdi par to, ka skatītājs daudz no pašu aktieru izdarītā (viņuprāt, neizdarītā) pat nemanīja, nelīdzēja. Režisore Rudīte atzina, ka bērni labi apzinājušies to milzīgo atbildību, kāda gulstas uz aktieri šajā skatē, tāpēc arī pārdzīvojuši par itin visu. Tikai, kad pēcizrādes stress pārgājis, arī atbildības smagums no sirds novēlies un visi kopā nosprieduši, ka darbs paveikts godam. To atzina arī mūsu uzrunātie mazie skatītāji, kuri ar sajūsmu stāstīja gan pa sunīti Totiņu, gan par burvi, gan citiem tēliem un viņu skatuves kostīmiem.
Noskatīties izrādi bija atbraukusi arī Paulas Vanagas ģimene. Vecmāmiņa Dace Balode stāstīja, ka reiz šo izrādi skatījusies, taču šoreiz gribējusi redzēt, kā to uztvers Paulas mazā māsiņa Luīze, kurai vēl nav pat divu gadiņu. Par lielu pārsteigumu visiem notikumi uz skatuves spējuši piesaistīt meitenītes uzmanību tik ļoti, ka otrajā cēliena viņa bija gatava spēlēt teātri kopā ar māsu. Ne satraukuma par svešo vietu, ne baiļu no spožajām gaismām un trokšņa. Tātad – bijis interesanti.
