Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) priekšnieka amata kandidātu vīzijas par biroja nākotnes darba prioritātēm ir ļoti dažādas, noskaidrojās 12. decembrī rīkotajā publiskajā diskusijā.
Pasākumā piedalījās KNAB priekšnieka amata kandidāti – IK «Musa international» juriskonsults Gunārs Cāzers, žurnālists Andrejs Mamikins, KNAB priekšnieka vietniece Juta Strīķe, šķīrējtiesas priekšsēdētājs Armands Strumbergs, uzņēmējs Normunds Vilnītis, Rīgas reģiona Policijas pārvaldes Kārtības policijas pārvaldes Īslaicīgās aizturēšanas biroja 1. nodaļas vecākais inspektors Aivars Tīrumnieks un zvērināts advokāts Artūrs Zvejsalnieks. Diskusiju vadīja žurnāliste Baiba Strautmane.
Sākumā katrs pretendents izteica savu viedokli, kā viņš redz KNAB nākotni, kādas būtu viņa darba prioritātes, bet pēc tam jebkurš kandidātiem varēja uzdot jautājumus.
Pretendentu vīzijas bija ļoti dažādas, daža kandidāta uzruna diskusijas dalībnieku vidū izraisīja smieklus līdz asarām, dažs atklāja, ka pilnīgi neizprot nedz KNAB funkcijas, nedz valsts aparātu kopumā. Kandidāti bija gatavojušies teikt uzrunu, bet, kad tika uzdoti jautājumi, apmulsa un mēģināja "izlocīties" ar vispārējām frāzēm.
Pēc diskusijas sabiedrības «Delna» padomes priekšsēdētāja Lolita Čigāne atzina, ka izņemot Strīķi, neviens kandidāts viņu šodien neesot pārliecinājis, ka, stājoties biroja priekšnieka amatā, spētu izturēt tādu darba kapacitāti, kādā patlaban strādā KNAB.
Strīķe, uzrunājot diskusijas dalībniekus, uzsvēra, – ja viņa varētu stāties biroja priekšnieka amatā, turpinātu KNAB uzsākto kursu gan korupcijas apkarošanā, gan novēršanā un sabiedrības informēšanā. Viņa arīdzan esot gatava uzlabot vājās vietas ikdienas darbā.
Saistībā ar biroja budžeta samazināšanu nākamajā gadā jebkura nākamā priekšnieka pienākums būs pārskatīt šo finansējumu, apzināt prioritātes un, iespējams, ko mainīt, piemēram, biroja struktūru un darbinieku skaitu. Strīķe arī atzīmēja, ka pagaidām KNAB kolektīvs ir saliedēts un "uzņēmis apgriezienus".
Viņa arī izteicās, ka "esam gatavi strādāt korupcijas apkarošanās arī par daudz augstākām amatpersonām nekā līdz šim". KNAB kolektīvs cerot, ka jaunais priekšnieks vēlēsies turpināt uzsāktās lietas, bet, ja viņš nebūs lojāls un mēģinās ietekmēt izmeklētāju darbu negatīvā ziņā, neviens viņu neklausīšot, jo KNAB darbinieki strādā, tikai un vienīgi ievērojot likumus.
Gandrīz visi kandidāti atzina, ka valdība un koalīcija nav ieinteresēti KNAB efektīvā darbībā, piebilstot, ka ir gatavi cīnīties par biroja kapacitātes celšanu.
Tīrumnieks savā uzrunā uzsvēra, ka KNAB saredz kā ļoti perspektīvu iestādi, taču pašreizējā likumdošana neļaujot tam efektīvi strādāt. Viņš uzskata, ka cīņa ar korupciju patlaban notiekot tikai "apakšējos" līmeņos, lai gan ir izdevies aizturēt arī dažas augstas amatpersonas. KNAB Tīrumnieks salīdzināja ar buldozeru, kas izvadā pasažierus pa pilsētu maršruta taksometra vietā. KNAB esot lielākas potences, taču tā darbību patlaban ierobežojot atsevišķi Ministru kabineta noteikumi.
Tīrumnieks arī atzina, ka formāli viņam pieredzes iestādes vadīšanā nav, taču to varot gūt laika gaitā. Svarīgāka esot dzīves pieredze.
"Man ir tās īpašības, kuras ļauj neatlaidīgi strādāt un panākt to, ko esmu sācis ar pilnu pārliecību," tā savu kandidatūru slavēja policijas izolatora pārstāvis.
Minētais kandidāts arī visiem pastāstīja, ka šā gada pavasarī ir zaudējis prāvu naudas summu tā sauktajā naudas piramīdā, bet policija šo lietu neizmeklē kā nākas. Viņš atzina, ka daļēji šis iemesls arī bijis par iemeslu, kādēļ pieteicies konkursā – lai atrisinātu savas problēmas.
Savukārt nule par advokātu kļuvušais un iepriekš Drošības policijā strādājošais Zvejsalnieks uzsvēra, ka viņam esot pieredze un zināšanas vadīt KNAB. Kā pirmo uzdevumu, ja viņš kļūtu par KNAB vadītāju, viņš minēja taupības režīma ieviešanu, lai līdzekļu samazināšana pēc iespējas mazāk ietekmētu operatīvo darbu. Budžetu varētu samazināt, ierobežojot administratīvo aparātu.
Zvejsalnieks, kurš iepriekš bijis arī aktīvs sociāldemokrāts, norādīja, ka līdz šim KNAB vairāk ir strādājis Rīgā un ap Rīgu. Viņš uzskata, ka ir jāizveido KNAB reģionālās iestādes. Tam piekrīt arī kandidāts Vilnītis, norādot, ka nodaļas jāveido Vidzemē, Kurzemē, Zemgalē un Latgalē. Zvejsalnieks arī diskusijas laikā izteica prognozes, ka pašreizējās ekonomiskās krīzes laikā, kad tiks samazinātas valsts iestāžu darbinieku algas, pieaugs korupcija.
Strumbergs, kurš jau iepriekš ir pretendējis uz KNAB priekšnieka amatu, savā uzrunā atzina, ka viņš KNAB darbu gribētu pietuvināt vairāk tautai. KNAB esot jābūt kā patiesam draugam – labam, bet nepieciešamības gadījumā spējīgam acīs pateikt ko sliktu. Korupcijas novēršanu šis kandidāts vēlētos uzsākt jau no 1. klases skolās, skaidrojot, cik slikti ir ņemt kukuļus.
Pēc Strumberga domām, KNAB patlaban ir "visai bezpersonisks, tāds kā bubulis", tādēļ būtu jāpublisko konkrēto izmeklētāju paveiktie labie darbi, lai "tauta zina savus varoņus".
Strumbergs arī sacīja, ka viņam esot viens "ķecerīgs priekšlikums" – KNAB atņemt funkciju partiju finanšu kontrolē, lai birojs nebūtu tik ļoti politizēts. Partiju finansēšanas kontroli varētu uzticēt citai iestādei.
Vissatriecošākie priekšlikumi korupcijas apkarošanā bija Cāzeram, kurš visu laiku runāja daudzskaitlī – "mēs izstrādājām", "mēs domājam". Viņam tika lūgts konkretizēt, kas ir "mēs", uz ko Cāzers atbildēja: "Mēs esam «Musa international»."
Viņš kopā ar biedriem esot izstrādājis koncepciju jeb plānu, kā valstī likvidēt korupciju pilnībā. Koncepcija esot iesniegta arī Valsts prezidentam un Ministru prezidentam, tā paredz, ka KNAB vietā tiktu izveidota Korupcijas likvidēšanas iestāde. Cāzers gan neatklāja, ar kādiem līdzekļiem, taču koncepcija paredzot, ka valstī korupcija pilnībā tiks likvidēta konkrētā datumā – 27. novembrī. Viņš kategoriski atteicās nosaukt gadu, kad tas varētu notikt.
Uzņēmējs Vilnītis, kurš iepriekš strādājis arī policijā narkotiku apkarošanas jomā un patlaban Maskavas Valsts universitātē studē aspirantūrā civilprocesa tiesības, ierosināja pārņemt pieredzi no ASV konfiscēto līdzekļu atmaksā valsts kasē. Viņš ierosināja, ka notiesātajai personai noziedzīgi iegūtus līdzekļus konfiscē un ieskaita tās izmeklēšanas iestādes budžetā, kas šo noziegumu ir atklājusi. Arī Vilnītis ir sociāldemokrāts, kurš patlaban gan savu darbību partijā ir apturējis.
Visatraktīvākais kandidāts, kurš piedalījās diskusijā, bija žurnālists Mamikins. Viņš norādīja, ka valdībai un koalīcijai KNAB nav vajadzīgs, politiķi darot visu, lai šo iestādi vājinātu un pataisītu par cirka arēnu. Viņš esot gatavs kļūt par klaunu, tāpēc pieteicies šim konkursam.
"Ja valsti vada persona, kura atklāti ņēmusi aploksnes, ja aizsardzības sistēmu vada veterinārārsts, ja satiksmes nozari kūrē cilvēks, kurš vēl nesen staigāja treniņbiksēs pa Ķengaragu, tad kādēļ Mamikins nevarētu vadīt KNAB," retoriski vaicāja žurnālists.
Viņš visiem svinīgi solījās uz ASV komandējumos nebraukt, neēst torti par KNAB līdzekļiem un neiekārtot birojā darbā savu sievasmāti vai citus radiniekus. Pēc šiem vārdiem skanēja skaļi aplausi.
Uz diskusijas beigu daļu bija ieradies arī premjera ārštata padomnieks Eduards Ikvilds, kurš pēcāk visiem solīja, ka KNAB priekšnieka izvēlēšanās process nekavēsies un, visticamāk, par kādiem reāliem cilvēkiem varētu lemt kādā no Ministru kabineta sēdēm janvārī.