Klupšanas akmens – komunālā uzņēmuma un tā vadītāja darbs?

Kopš pērnā gada beigām briedis, šī gada sākumā Kandavas novada domē raisījās nopietns konflikts. Iemesli, arī intereses, kas tos nosaka, katram no strīdā iesaistītajiem deputātiem droši vien savi, bet formāli par strīdus objektu kļuvis Kandavas novada pašvaldības komunālā uzņēmuma un tā vadītāja darba stils un rezultāti.

Daži deputāti atklājuši pārkāpumus, citi to esamību apstrīdējuši; vieni pieprasījuši atbrīvot no amata komunālā uzņēmuma vadītāju Aināru Vilkaušu, citi uzskata šo prasību par pārsteidzīgu un nepamatotu… Konflikta rezultāta domē izveidojusies domu biedru grupa – frakcija, kurā, līdera Daiņa Rozenfelda mudināti, darbojas arī Tautas partiju pārstāvošais A. Lēnerts, «Jaunā laika» pārstāvis Normunds Štoferts un zaļo zemnieku deputāts Andis Gailītis. Šoreiz par notiekošo Kandavas novadā piedāvājam sarunu par novada domes priekšsēdētāju Alfredu Ķieģeli.

Zemnieki apspriežas gan domē, gan ārpus tās sienām

– Uz sarunu ar Gailīša kungu devāmies, jāatzīst, bruņojušies ar pamatīgas neizpratnes devu – kāpēc gan deputātam, kas pārstāv valdošo koalīciju, vajadzīga jauna frakcija. Un jāteic, ka necerēti, bet Gailīša kunga viedoklis pārliecināja, – zemnieku frakcijā par jautājumiem netiek pienācīgi diskutēts, vismaz viņa viedoklis nav ņemts vērā, nav pat pienācīgi uzklausīts. Kā jūs to skaidrotu?

A. Ķieģelis:

– Zemniekiem nav izveidota frakcija, ir zemnieku saraksts, ir «Latvijas ceļa» saraksts, kas vienojas kopīgā koalīcijā…

– Nav svarīgs nosaukums, šoreiz par būtību – jūs taču apspriežat jautājumus ārpus domes sēdēm?

– Mēs apspriežam jautājumus, un tam tā jābūt, tas ir normāli, bet tādu kā obligāto balsojumu mums ne reizi nav bijis… Par ko mēs faktiski spriežam šajās saietu reizēs? Ja mums nav vienprātības kādā jautājumā, tad neejam ar to uz domes sēdi. Ja nevaram vienoties, tātad ir skaidrs, ka šim jautājumam jāpievērš dziļāka uzmanība, jāpapēta, bet ar nesagatavotu nedrīkst iet uz domes sēdi. To, ka nav zemniekiem obligātā balsojuma, ka diemžēl nav absolūtas vienprātības, var redzēt jebkurā domes sēdē. Arī par komunālo jautājumu vienprātības nebija – divi atturējās, divi balsoja pret. Tātad faktiski – balsis sadalījās. Un tā ir par jebkuru jautājumu.

Bet tas, ka valdošā partija – šajā gadījumā zaļie zemnieki un «Latvijas ceļš» – spriež, kurus jautājumus virzīt atbilstoši pašu pieņemtajai programmai, ir normāla parādība. Tā tam jābūt; es pat uzskatu, ka pārāk viegli palaižu savus zaļos zemniekus, ka vajadzētu arī mums reizēm obligātos balsojumus, kā tas notiek Saeimā.

– Piemēram? Kurš bijis tas jautājums, kad jums licies – jā, vajadzēja balsot citādāk, vienotāk?

– Tā uzreiz nenāk prātā… Nu, varbūt tas pats komunālās saimniecības jautājums, kur faktiski it kā prasījās vienotais balsojums. Īpaši apzinoties to, ka lēmumprojekts, ko iesniedza šī trijotne, netika iesniegts atbilstoši ne likumdošanai, ne pašvaldības nolikumam, ne Pašvaldības likumam, ne Darba likumam. Nevar nevienu cilvēku mūsu laikos apvainot, ja neparāda, par ko viņš apvainots, ja nav pierādījumu! Un kā var tādā situācijā pieņemt lēmumu – atbrīvot no darba? Turklāt to piedāvā deputāti, kas ir zinoši un jau ļoti dziļi politikā iekšā, piemēram, Lēnerts un Štoferts!

– Jūs runājat par lēmumprojektu, ko deputātu grupa pievienoja savam iesniegumam… Bet pirms tam taču bija viņu izteiktās bažas par pārkāpumiem komunālajā dienestā. Tās viņi aprakstīja domei, jums personīgi iesniegtajā vēstulē, lūdza sniegt kādu skaidrojumu…

Bet, pabeidzot par iepriekš runāto – tātad jūs noraidāt pārmetumus par to, ka zemnieku frakcijā jautājumi netika apspriesti?

– Protams. Jo reizēm mēs sanākam kopā tikai zemnieki vien, ir reizes, kad sanākam kopā kā koalīcijas padome. Tā gan parasti notiek pirms domes sēdēm, kad ir kādi ļoti svarīgi jautājumi jāizskata, kad ir būtiski, lai tas viedoklis būtu saskaņots…

Bet īstu demokrātijas paraugu pēdējā domes sēdē mums parādīja jaunizveidotā frakcija – Gailītis balsoja tikai tā, kā Rozenfelds lika… Kā var cilvēks pārmest, ka netiek demokrātiski izskatīti jautājumi, un, aizejot pretējā nometnē, nepamana, ka tiek pielietots gluži pretējais?!

– Atsakoties no pārmetumiem un tā sauktā Rozenfelda faktora, kas gribot atgriezties pie varas un mums nezināmu iemeslu dēļ pārvilinājis Gailīša kungu sava pusē… Vai jūs neredzat kaut vienu objektīvu iemeslu, kāpēc tā noticis? Kāpēc cilvēks jūtas atstumts un nenovērtēts? Viņš taču tik ilgu laiku bija jūsu domu biedrs…

– Nē, faktiski nav. Pēdējā laikā pat esmu pagājis malā un ar Gailīti nerunāju. Kaut arī viņš ir no mūsu saraksta. Agrāk, kaut arī viņš nebija deputāts, es bieži pie viņa braucu, apspriedām dažādus jautājumus – ko viņš par tiem domā… Arī ar zemītnieku Čuprika kungu bieži apspriežos. Ne jau tikai ar deputātiem, bet arī ar citiem saraksta cilvēkiem. Un ar Gailīti savulaik apspriedāmies visvairāk… Bet pēc kāda laika atklāju, – ko mēs savstarpēji runājām, pēc 10 vai 15 minūtēm jau Rozenfelds zināja. Tā ka – Gailītis, līdz ko kļuva par deputātu, momentāni aizgāja Rozenfelda pavadā… Kas tur apakšā bija, man grūti komentēt, taču to varu teikt droši – viņš ne mirkli nav bijis kopā ar zemniekiem.

– Atklāti sakot, tāds iespaids neradās. Tas, ka ar viņu varētu manipulēt – jā, iespējams, bet nešķita, ka viņš apzināti uzsācis darbu domē, lai vērstos pret jums…

– Nezinu, tiešām nezinu… Dzirdētas visādas runas. Rozenfelds jau staigā pārliecībā, ka atgriezīsies amatā un ka domē tad no pašreizējiem darbiniekiem palikšot divi cilvēki, amati jau tiekot piedāvāti… Un šķiet, ka, vismaz pašreiz, Gailītis no sirds tic Rozenfeldam… Tas ir redzams, arī komunālā uzņēmuma jautājumu risinot.

Ir pārkāpumi vai nav pārkāpumu? Ir sods? Pietiekams vai pārāk bargs?

– Acīmredzot Vilkauša kunga darbība šoreiz ir galvenais klupšanas akmens deputātu nesaskaņās. Jāteic, ka jau vismaz pirms gada žurnālistiem nācās uzklausīt ar domi nesaistītu cilvēku viedokli: jā, Vilkauša kungs ir ļoti darbīgs, uzņēmīgs, izdarīgs, paveiks visu par trim, taču ne visai apdomīgs izteikumos un darbā ar papīriem, grūti viņam nākoties nošķirt darbošanos pašvaldības uzņēmumā no privātbiznesa. Un vēl – Vilkauša kungs, uzklausot pārmetumus, pats sevi neaizstāv tik ļoti kā to darot jūs – domes priekšsēdētājs. Jūsuprāt, kā šis viedoklis varēja rasties?

– Faktiski atbilde jau ietverta jūsu jautājumā – Vilkauša kungs tiešām ir ļoti izdarīgs. Tas, ko izdarījis viņš pēc nelaiķes Skaidrītes Zvejnieces, ir ļoti atzinīgi vērtējams. Jā, ir viņam arī sliktās īpašības, un to es viņam esmu aizrādījis. Arī šai dokumentu lietā, ko esam jau skatījuši. Un pats smagākais – attieksme pret cilvēkiem. Viņš neprot runāt ar cilvēkiem. Tas ir tas lielākais mīnuss. Bet es neaizstāvu nevienu darbinieku. Ja kāds ir pelnījis sodu, tad to arī saņem. Piemēram, arī Blittei – internātskolas direktorei – ticis rājiens par būtiskiem pārkāpumiem, un tas pats notiek ar A. Vilkaušu. Viņš ir rājienu saņēmis.

– Par ko?

– Par interešu konflikta pārkāpumiem.

– Par tiem, ko deputātu grupa minējusi savā vēstulē? Par to, ka pašvaldības uzņēmuma pasūtījumi doti viņa ģimenes uzņēmumam?

– Jā, divos gados bijuši kādi pieci vai septiņi darījumi starp komunālo saimniecību un SIA «Kalve».

– Vai pārmetumi izteikti arī par automašīnu, ko komunālais uzņēmums nopircis no Vilkauša kunga?

– Nē, rājiens izteikts par citiem jautājumiem, kas divos gados sastāda aptuveni 2 500 latu. Nav nekāda fantastiskā summa, bet tomēr… Un KNAB šādas lietas jau skata pat tad, ja reāli tās bijušas par santīmiem. Man kā vadītājam ir jāziņo KNABam par šiem pārkāpumiem. Šogad mēs to konstatējām un ziņojām KNAbam.

– Tas bija pirms vai pēc deputātu grupas vēstules saņemšanas?

– Kuras vēstules?

– Jauno frakciju izveidojušās deputātu grupas vēstules, kurā bija minēti Vilkauša kunga darbā pamanītie pārkāpumi. Vēstule datēta šā gada 15. janvārī…

– Domāju, ka tas bija pirms tam… Kas ir izdarīts pirms šīs vēstules? Pirmkārt, domes sēdē mēs lūdzām, lai viņi [deputātu grupa] iesniedz sagatavotos materiālus, ko ir savākuši. Viņi to neizdarīja. Tā kā viņi neiesniedza mums materiālus, pirmais, ko izdarīju, vērsos Valsts kontrolē. Tā atbildēja, ka jautājums nav viņu kompetencē. Tad mēs izsaucām zvērinātu revidentu, dodot viņam speciālu uzdevumu. Šī mēneša beigās būs atzinums. Un paralēli arī aizsūtīju KNABam, lai izskata šo jautājumu; ja pārkāpumi ir, ir jāsoda, bet tie ir jākonstatē. KNAB pašreiz nepārtraukti prasa jaunus materiālus; kad atzinums būs, liksim uz domes sēdi un spriedīsim.

– Šķiet, ka jūs pārāk bargi esat vērsies pret savu darbinieku. Visu laiku neko un tad pēkšņi – uzreiz pats iesūdzat KNABā? Tikko konstatējāt pārkāpumus, varējāt taču apspriesties un tos novērst? Kāpēc uzreiz uz KNABu?

– Es citādi nevarēju rīkoties. Jo citādi KNAB sodītu mani pašu. Tas ir Interešu konflikta likumā – līdz ko es konstatēju šādu gadījumu, man jāziņo.

– Bet jūs taču arī pirms tam zinājāt, ka Vilkauša kungam ir šis savs uzņēmums un ka daudzas lietas tika kārtotas, līdz galam nepārdomājot, ko un kā noformēt?

– Protams, ka zināju, jau tad, kad mēs viņu pieņēmām darbā. Mums tas miests jau nav tik liels… Ja paskatāmies, par kādiem darbiem šais te «Kalves» pakalpojumos ir runa… Par kalēja darbiem – es nemaz nezinu, kur citur tuvumā šādu pakalpojumu varētu saņemt (ūdenssaimniecībai cauruļu savienojumu kalšana un citi tamlīdzīgi darbi); otrs – par ceļamkrāna izmantošanu. Nav mums Kandavā neviena cita sertificēta krāna! Piemēram, ko darīt, kad jāmana sūknis? Bez «Kalves» tuvākie krāni ir Tukumā vai Talsos. Turklāt šo pakalpjumu ir iepriekš jāpiesaka un pāris dienu jāgaida rindā. Bet iedzīvotājiem trīs četras dienas tad būtu jādzīvo bez ūdens…

– Tad jau – kādas problēmas? Ja reiz no «Kalves» pirkti unikāli pakalpojumi, turklāt par nelielām summām! Kāpēc tad pēkšņi tas tiek uzskatīts par pārkāpumu? Varbūt jums tomēr vajadzētu domes sēdē šo jautājumu izskatīt un aizstāvēt savu darbinieku?

– …

Formāli – deputātu iesniegums nav izskatīts

– Kā noprotams, šobrīd lielākais pārmetums jums ir tas, ka atteicāties domes sēdē izskatīt laikus iesniegtu deputātu iesniegumu. Te tas gan nosaukts pat "lūgumu – vēstuli", bet pēc būtības tas ir iesniegums…

– Tika izskatīts šis jautājums, un viņu lēmumprojekts netika pieņemts. Lēmumprojekts: "Neizskatīt deputātu A. Lēnerta, D. Rozenfelda un A. Gailīša projektu par pieļautajām kļūdām SIA «Kandavas komunālie pakalpojumi» vadībā…"

– Taču formāli – deputātu iesniegums nav skatīts… Tāda darba kārtības punkta protokolā nav… Un vēl, jūs šodien tik saprotami visu izstāstījāt, kādi pārkāpumi konstatēti, kādas problēmas ir komunālajā uzņēmumā, uzzinājām arī to, ka uzņēmuma vadītājs sodīts pat ar KNAB pārbaudi. Bet jūsu parakstītajā atbildē deputātiem nekā tāda nav… Daudzviet domes vēstules tekstam grūti izsekot "pasmagās" valodas dēļ, bet nobeigumā jūs rakstāt, ka dome nekādas pārbaudes neveic un nekādi pārkāpumi nav konstatēti…

– Varbūt pie vainas ir juristu valoda – šo atbildi ir sagatavojusi juriste… Iespējams, ka kaut kur arī šis teksts ir neskaidrs, juristi jau vairāk atsaucas uz likumu pantiem…

– Bet jūs sacījāt, ka komunālā uzņēmuma darbība divu gadu garumā jau pētīta pirms šī iesnieguma un arī pārkāpumi atklāti, bet šajā atbildē, kas datēta 16. janvārī, rakstāt, ka domei pat trīs gadu laikā nav uzdots pētīt nekādus interešu konflikta gadījumus komunālajā uzņēmumā…

– Tur nav nekādas pretrunas – domei nav jāveic nekādas pārbaudes. To veic KNAB. Ja mēs konstatējam, mums tūdaļ jāziņo… Jā, var būt, ka pēc šīs vēstules tā var spriest…

– Iespējams, ja atbilde būtu konkrētāka, varbūt arī konflikta nebūtu?

– Gan jau sameklētu kaut ko citu…

Par investīciju projektiem visi kopīgi vienojušies

– Vēl ir pārmetumi, ka it kā neatbilstoši tiek tērēta investīcijās saņemtā nauda. Taču, kā saprotams, investīciju projektiem naudas tiek piešķirtas noteiktiem mērķiem.

– Jā, protams, un patiesībā ir dziļi vienalga, no kura maciņa mēs paņemam naudu, jo mēs nevaram iepriekš zināt, kuri projekti mums tiks atbalstīti. Līdz ar to arī nevaram saplānot naudu domes nepieciešamajam līdzfinansējumam.

– Runājot par domi – vai arī šīs ēkas remontam atvēlētā nauda bija valsts investīcijas? Pārmetums ir par to, vai tiešām šo naudu nevarēja izmantot kam svarīgākam?

– Vienmēr var atrast ko svarīgāku. Bet arī domes ēkas remonts ir no valsts investīcijām, no tiem 750 000 latu, ko saņēmām par novada veidošanu. Un domes ēkai logi krīt ārā, kājas ķeras un, galvenais, tek jumts un vienā vietā sienā parādījusies plaisa, gluži tāpat kā kultūras namā – ēka draud sabrukt. Šim projektam bija paredzēti 228 000, nevis 250 000 latu, turklāt pēdējā domes sēdē apstiprinājām tāmi, kas ir tikai 150 000 latu apjomā.

Un vēl – arī Gailīša kungs pats balsoja par šiem projektiem – gan par domes ēkas, gan Valdeķu kultūras nama remontu, pret ko tagad pats iebilst…

Valdeķu kultūras namā Rozenfelda laikā tika ielaisti Aizdzires iedzīvotāji, kas faktiski šo ēku nopostīja – sienas ir melnas, parkets izlauzts, logi krīt ārā. Tāpēc mēs pagājušajā gadā spriedām un kopīgi nolēmām, ka ēka jāsakārto, pērn par 60 000 latu sakārtojām 1. stāvu, šogad vēl par 60 000 latu sakārtosim 2. stāvu.

– Kā veicas sociālās mājas būvniecība?

– Faktiski mēs vairs nerunājam par sociālo māju, tā būs īres māja. Pašreiz esam izsludinājuši būvnieku konkursu. Jau 31 firma ir izņēmusi materiālus. Prasām līdzfinansējumu no valsts, tie ir 30%. Mēs ņemsim kredītu no Valsts kases. Domāju, ka nākama gada rudenī šai ēkai Ķiršu ielā jābūt gatavai.

Partijas maiņa nav iecerēta

– Nesen saņēmām ziņu, ka jūs esot nolēmis mainīt partejisko piederību. Esot jau sagatavots iesniegums, ar kuru Ārija Gudakovska vērsīšoties valdē, lai ļautu jums kļūt par «Latvijas ceļa» biedru.

– Esmu jau reiz bijis «Latvijas ceļā», bet tad atklājās, kā jau juku laikos, ka iepriekš biju iestājies «Zemnieku savienībā»… Bet, ja nopietni, nē, es neesmu domājis par partijas maiņu.

Jautājums ir pavisam cits: domājot par nākamā gada vēlēšanām, ir varbūtība, ka «Latvijas ceļš» kopā ar zemniekiem varētu veidot kopīgu sarakstu. Bet tas vēl nav spriests ne vienā, ne otrā partijā.

Kā deputāts es, protams, gribu startēt – tā vienkāršā iemesla pēc, ka ir daudz iesāktu darbu novada attīstībā… Nevienam nav noslēpums, ka novada attīstība pirms tam bija apstājusies, bet tagad četros piecos gados ir padarītas ievērojamas lietas…

– To jau lielā mērā noteica vispārējās valsts attīstības tendences – tā teikt, mūsu ekonomiskais lēciens un treknie gadi…

– Var piekrist, bet tomēr gribētos, lai iesāktie darbi arī turpinātos, tāpēc domājam turpināt koalīcijas darbu. Bet – vai būt arī priekšsēdētājam – to es stipri vien apšaubu…

– Tātad – nekāda iesnieguma par partijas piederības maiņu nav?

– Nav.

– Un kurš tad jūsu iecerētajā saraksta plānots kā pirmais numurs?

– Par to vēl nav spriests.

– Tāpat kā Gailīša kungam, arī jums jautājam – ja ne jūs, ja ne Rozenfelda kungs, kurš tad, jūsuprāt, būtu nopietnākais pretendents uz domes priekšsēdētāja vietu?

– Pat neesmu par to padomājis… Iespējams, varētu būt kāds no jaunajiem. Piemēram, Normunds Štoferts no «Jaunā laika». Bet, protams, tikai tad, ja viņa partija arī uzvarēs vēlēšanās. Visu izteiks vēlēšanas. Un bieži jau gadās, ka vēlēšanu laikā arī parādās jaunas kandidatūras, jaunas personības…

Lai nu kā arī nebūtu, par šiem pieciem gadiem, ko nostrādāju domē, man kauna nav.