Pasaules ekonomisko līderu valstu vadītāji 15. novembrī tikās Vašingtonā (ASV), lai apspriestu iespējas atjaunot globālo attīstību un novērst turpmāku finansiālu krīzi. Runāts tika par tēriņu plāniem (lai apturētu ekonomisko lejupslīdi), vienošanos tirdzniecības jomā (cīņai pret protekcionismu) un pasaules finansu institūtu reformu. Noslēguma paziņojumā uzsvērti vairāki rīcības punkti. Tā raksta «Agence France-Presse». «G-20» valstu līderi uzdos saviem finansu ministriem līdz 31. martam izstrādāt konkrētus ieteikumus rīcībai. Savukārt «BBC News» raksta par simtiem protestantu, kas pulcējušies pie Pasaules bankas galvenās mītnes.
Atklājot samitu, ASV prezidents Džordžs Bušs aicināja dalībniekus neizvēlēties savu valstu ekonomikas protekcionisma politiku, lai gan krīze turpina attīstīties. Krīze sākās Amerikas hipotēku tirgū, bet tagad tā aptvērusi visu pasauli. Šajā nedēļā eiro zonas valstis paziņoja par pirmo recesiju kopējās Eiropas valūtas pastāvēšanas vēsturē. Lai vienotos par kopīgu rīcību šādos apstākļos, pasaules 20 lielāko valstu līderi sapulcējās Vašingtonā.
Eiropas valstis, kā raksta «BBC News», jau no paša sākuma aizstāvēja tirgus regulēšanu valsts līmenī. ASV un citas valstis uzskatīja, ka labākas ir mērenākas reformas. Galu galā noslēguma dokuments neparedz globālus mērus krīzes apkarošanā; noteikts, ka galvenā rīkotāja būs katra valsts atsevišķi, ņemot vērā konkrētos apstākļus.
«Agence France-Presse» citē Lielbritānijas premjerministra Gordona Brauna vārdus preses konferencē: "Es ticu, ka dažu nākamo nedēļu laikā mēs daudzās valstīs pieredzēsim nozīmīgus paziņojumus (par nodokļu atlaidēm un tēriņu plāniem)."
Starptautiskās institūcijas jāmodernizē
Iespējams, sarunu noslēgumā tiks pieņemts lēmums izsniegt plašas stabilizācijas paketes attīstības valstīm. Būtiska loma šajā ziņā atvēlēta Starptautiskajam Valūtas fondam, lai gan tam arī vajadzīgs finansiāls atbalsts.
Kā raksta «BBC News», šādu atbalstu varētu sniegt Ķīna, kuras valūtas rezerves skaitāmas divos triljonos dolāru un kuras ekonomika turpina augt (lai arī lēnāk nekā iepriekš). Lielbritānijas premjers Gordons Brauns aicināja Ķīnu un citas valstis ar lielām zelta rezervēm finansēt Starptautisko Valūtas fondu, lai tas varētu izsniegt vairāk ārkārtēju kredītu. Ķīna jau devusi principiālu piekrišanu, taču pretī, iespējams, gribēs saņemt solījumu, ka tiks palielināta tās ietekme šajā finansu institūcijā, kur patlaban dominē ASV un Eiropas Savienība.
Palīdzēt Starptautiskajam Valūtas fondam pieteikusies arī Japāna, izsniedzot 100 miljardus dolāru valstīm, kuru ekonomika vēl tikai attīstās un kuras cietušas finansu krīzes dēļ.
ASV prezidents Džordžs Bušs paziņojis, ka līderi vienojušies par Starptautiskā Valūtas fonda un Pasaules bankas modernizāciju. Šīs institūcijas radītas 1944. gadā – lai darbotos atbilstoši situācijai tolaik, nevis mūsdienām.
«Agence France-Presse» citē britu premjeru Gordonu Braunu, kurš žurnālistiem teicis: "Ir absolūti skaidrs, ka mēs mēģināsim būvēt jaunas institūcijas, kas būs noderīgas nākotnē."
Uzsvērts arī, ka jāiedzīvina Pasaules Tirdzniecības organizācija. Sarunas par to sāktas jau 2001. gadā.
Noslēguma dokuments
Noslēguma dokuments tika apspriests piecas stundas. Tajā formulētas vairākas darbības jomas. Pirmkārt, tika atzīta "nepieciešamība turpināt stabilizēt finansu sistēmu". Otrkārt, centrālajām bankām, koriģējot valūtas politiku, jāsniedz nepieciešamais atbalsts ekonomikai, turklāt katrā valstī jārīkojas atbilstoši situācijai. Treškārt, uzsvērta papildus nodokļu atlaižu nozīmība, lai pēc iespējas īsākā laikā paaugstinātu pieprasījumu iekšējos tirgos. Ceturtkārt, nepieciešams finansiāli atbalstīt attīstības valstis un valstis, kur ekonomika vēl tikai formējas; tādēļ tika uzsvērta Starptautiskā Valūtas fonda svarīgā loma. Piektkārt, Pasaules banka kopā ar citām starptautiskajām finansu un kredītu institūcijām aicināta sniegt "maksimālu atbalstu" nabadzīgākajām valstīm. Sestkārt, panākta vienošanās, ka nākamreiz «G-20» valstu līderi satiksies 2009. gada 30. aprīlī (iespējams, Londonā, jo Lielbritānija nākamgad būs prezidējošā valsts šajā organizācijā).
«BBC News» noslēguma dokumentu raksturo šādi: līdz 2008. gada beigām jāsagatavo līgums par veiksmīgu globālu brīvo tirdzniecību, jāuzlabo finansu tirgu caurskatāmība, jāpārliecinās, ka bankas un finansu institūcijas neuzņemas pārlieku risku, jāpastiprina valstu finansu regulēšanas režīmi.
Kā raksta interneta portāls www.lenta.ru, līdz 31. martam tiks sagatavots saraksts ar tiem finansu institūtiem, kas sava kraha gadījumā apdraudēs pasaules ekonomisko stabilitāti.
Simtiem protestantu
«BBC News» raksta, ka samita laikā, "kamēr «G-20» līderi sprieda par globālajām finansu problēmām", Vašingtonā pie Pasaules bankas galvenās mītnes maršējuši simti protestantu. Viņi pauduši savu neapmierinātību ar ASV valdību un starptautiskajiem finansu institūtiem. Bijuši redzami transparenti ar vārdiem "karš", "peļņa", bijuši saukļi pret kapitālismu un brīvo tirgu.