Ķīna otrdien brīdināja, ka Taivānai būs jāmaksā "dārga cena", ja nākamajā mēnesī paredzētais referendums par salas dalību ANO, būs veiksmīgs. Pekina piedraudējusi, ka šādā gadījumā miers abu pušu starpā būs apdraudēts.
"Ja [Tivānas prezidenta] Čeņa Šuibjaņa administrācija stūrgalvīgi virzīsies uz priekšu, viņiem būs jāmaksā dārga cena," žurnālistiem sacīja Ķīnas parlamenta pārstāvis Dzjans Eņdžu.
Čeņs ignorē Pekinas atkārtotos brīdinājumus un nav atteicies no ieceres vienlaikus ar prezidenta vēlēšanām 22.martā rīkot referendumu par salas iestāšanos ANO, izvēloties valsts nosaukumu "Taivāna".
"Čeņa Šuibjaņa administrācijas virzība uz referendumu par dalību ANO ar nosaukumu Taivāna ir nopietns solis, cenšoties panākt Taivānas neatkarības "de jure" [atzīšanu]," uzsvēra Dzjans. "Ja Čeņa Šuibjaņa administrācijai tas izdosies, tas nopietni kaitēs attiecībām pār šaurumu, kaitēs tautu interesēm abās Taivānas šauruma pusēs un apdraudēs mieru un stabilitāti (..)."
1949.gadā, kad Ķīnas Republikas valdība zaudēja komunistiem Ķīnas pilsoņu karā un aizbēga uz Taivānas salu, "de facto" radās divas ķīniešu valstis.
Komunistiskā Ķīna nosauca sevi par Ķīnas Tautas Republiku, bet ķīniešu nacionālistu valdība Taivānā turpināja dēvēt sevi par Ķīnas Republiku.
Taivāna, kuras oficiālais nosaukums līdz šim bija "Ķīnas Republika" zaudēja vietu ANO 1971.gadā, un pašlaik to diplomātiski atzīst tikai aptuveni 20 valstis.
Taivānas vietu ANO ieņēma kontinentālā Ķīna. Drīz pēc tam Taivāna tika izslēgta arī no visām ar ANO saistītajām organizācijām.
1973.gadā Taivāna sāka starptautisku kampaņu, lai iegūtu novērotāja statusu ANO ar nosaukumu Ķīnas Republika, taču katru gadu cieta neveiksmi, jo pretojās Ķīna un lielākā daļa ANO dalībvalstu, kuras atzīst Ķīnu.
Latvijai 90.gadu sākumā jau bija diezgan ciešas attiecības ar Taivānu, un Rīgā bija atklāts pat šīs valsts ģenerālkonsulāts. Tomēr pēc Pekinas asās reakcijas Latvijas valdība izlēma, ka valstij "stratēģiski svarīgākas" ir labas attiecības ar komunistisko Ķīnu, tāpēc Taivānai tika lūgts slēgt ģenerālkonsulātu, un pašlaik šīs valsts intereses Latvijā pārstāv Taipejas misija.