„Ķemeru viesnīca atrodas kritiskā stāvoklī, un pavasarī notiks izsole par tās iegādi. Tomēr vēl ir daudz neskaidru, valstiski risināmu jautājumu. Nav skaidrs, kā rīkoties, ja neviens šo īpašumu neiegādāsies un kas notiks ar viesnīcas teritorijas zemes dzīlēs esošajām dabas bagātībām. Ķemeru viesnīca ir ne tikai potenciāla ārstniecības iestāde, bet arī kultūrvēsturisks piemineklis,” trešdien, 16.janvārī, sacīja Pieprasījumu komisijas priekšsēdētājs Romualds Ražuks.
Aizvadītā gada decembrī Pieprasījumu komisija nosūtīja vēstuli Ministru prezidentam ar lūgumu izskatīt iespēju piedalīties izsolē par Ķemeru viesnīcas iegādi, lai nodrošinātu šī kultūras pieminekļa saglabāšanu un aizsardzību. Ekonomikas ministrijas pārstāvis informēja, ka valdība ir noraidījusi Pieprasījumu komisijas priekšlikumu. „Tā kā komisija rakstisku atbildi nav saņēmusi, tādēļ lūgsim ekonomikas ministru ierasties Pieprasījumu komisijas sēdē, lai skaidrotu valdības lēmumu un nostāju šajā jautājumā,” uzsvēra komisijas priekšsēdētājs.
„Komisijā veidosim darba grupu, lai kopā ar ieinteresētajām pusēm ― ministrijām, Jūrmalas pašvaldību, sabiedrību ― sekotu līdzi šī jautājuma virzībai,” apliecināja R. Ražuks. „Nepiekrītu sēdē izskanējušajam viedoklim, ka pašvaldībai nav rīcības plāna. Jūrmalas pašvaldība izstrādājusi un pieņēmusi kūrorta koncepciju, kurā teikts, ka Jūrmalā nepieciešamas vismaz vēl divas lielas kūrorta ārstniecības iestādes,” sacīja komisijas priekšsēdētājs.
Komisijas deputāts Dāvis Stalts (VL-TB/LNNK) informēja, ka, apsekojot Ķemeru viesnīcu, konstatēts, ka viesnīcas pagrabi esot pilni ar ūdeni un līdz ar to ceļas gruntsūdeņu līmenis, un pauda bažas, ka šādā stāvoklī neviens nevēlēsies šo īpašumu iegādāties.
Diskutējot par iespējamajiem risinājumiem, D. Stalts vērsa uzmanību iespējai apstrīdēt privatizācijas līgumu, jo Ķemeru viesnīcas īpašnieki ir pārkāpuši vairākus līguma nosacījumus un to nevar uzskatīt par izpildītu.
Likumos ir noteikta iespēja atsavināt nekustamo īpašumu piespiedu kārtā par atlīdzību, tomēr praktiski valsts nekad nevienu kultūras pieminekli šādā ceļā nav iegādājusies. Ja likumā tiktu paredzēta iespēja, ka valsts var atsavināt nekustamo īpašumu bez atlīdzības, ja tiktu pierādīta, piemēram, īpašnieka nolaidība, iegādei paredzēto finansējumu varētu ieguldīt atsavināto kultūras pieminekļu restaurācijā, vēstīja Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas vadītājs Juris Dambis.
