Šodien ieteicams nodrošināties ar konfektēm, cepumieņiem vai citiem našķiem, jo nu arī pie mums (vismaz jaunākā paaudze) pasākusi svinēt Visu svēto dienas priekšvakaru jeb Hellovīnu. Un var gadīties, ka arī pie jūsu durvīm kāds klauvēs un dzirdēsiet biedējošos vārdus: "Kārumus jeb izjokosim!"
Viss sākās ar ķeltiem
5. gs.p.m.ē. ķelti, kas lielākoties apdzīvoja britu salas, 31. oktobrī atzīmēja savu Jaunā gada priekšvakaru jeb Sauenu (Samhain). Tie bija ķeltu nozīmīgākie svētki, jo šajā laikā beidzas vasara un sākas ziema. Ķeltu leģendas vēsta, ka Sauena vakarā Īrijā tika izdzēstas visu pavardu ugunis un tad tās atkal iededza, ņemot ogles no druīdu (kaut kas līdzīgs tā laika priesteriem) ugunskura. Tas bija svētais ugunskurs, kurā druīdi dedzināja labību un dzīvniekus. Pavarda ugunskuru izdzēšana simbolizēja gada tumšo pusi, savukārt to iekuršana, izmantojot druīdu ogles, nozīmēja cerību par dzīvības atgriešanos pavasarī. Viņu priekšstatos šādām robežšķirtnēm – dienas un nakts mijai, horizontam jūrā vai Jaunajam gadam ir maģiska nozīmē. Un 31. oktobris – vismaģiskākais brīdis – laiks, kad priekškars starp šo un citu pasauli kļuva gandrīz caurredzams un dzīvie varēja sazināties ar mirušajiem. Ķelti uzskatīja, ka Vecgada vakarā parastā visuma kārtība nedarbojas un uz laiku robežas starp dabisko un pārdabisko izzūd un visas pārdabiskās būtnes, mirušo gari brīvi pārvietojas starp dzīvajiem, dažkārt vardarbīgi iejaucoties cilvēku dzīvē.
Un tad nāca kristieši
Lai pagāniem "iemānītu" kristietību, 601. gadā Romas pāvests Gregorijs I izdeva ediktu misionāriem, lai tie ievērotu misijai pakļauto tautu tradīcijas un paražas, mēģinot tās saistīt ar kristīgajiem priekšstatiem. Tādējādi daudzas Baznīcas atzīmējamās dienas, tika pārceltas uz datumiem, kas atbilstoši tautās svinamiem svētkiem. Un, iespējams, tieši tādēļ 835. gadā pāvests Gregorijs IV nolēma pārcelt Visu Svēto dienas atzīmēšanu uz 1. novembri. Tomēr ar ķeltiem šis triks nenostrādāja un viņi savu Jauno gadu turpināja sagaidīt pa savam, tādēļ Baznīcai nekas cits neatlika, kā Sauena svētkus atzīt par sātaniskiem, bet druīdiem piedēvēt dažādas sātaniskas izdarības, piemēram, jaunu meiteņu izvarošanu un upurēšanu.
No grautiņiem līdz saldumu diņģēšanai
Arī ķirbja grebšanas tradīcija daļēji nākusi no ķeltiem, jo kādreiz viņi dažādus dārzeņus mēdza izmantot kā laternas, jo izmantot metālu bijis pārāk dārgs prieks. Bet pagājušā gadsimta sākumā, kad sākās īru emigrācijas vilnis uz Ameriku, viņi tur pasāka grebt arī ķirbjus. Turklāt īru emigranti arī Amerikā turpināja svinēt savus tradicionālos svētkus un šajā datumā – 31. oktobrī pārģērbās dažādos tērpos un nodarbojās ar…vandālismu. Tieši tāpēc, lai pārtrauktu grautiņus, šo svētku svinēšanā iesaistīja bērnus, kas gāja no nama uz namu, lūdza kārumus un tādējādi pieaugušos atturēja no vispārējas demolēšanas.