Ceturtdien Tukuma dome rīkoja tikšanos ar tiem Tukuma izglītības iestāžu skolēniem, kas bija izvirzīti vai kas paši pieteicās Latvijas institūta rīkotajā akcijai «Nākamie 90» un kas bija uzrakstījuši eseju par Latviju pēc desmit gadiem.
Skolēnus un skolotājus uzrunāja domes priekšsēdētājs Juris Šulcs un teica paldies par uzdrošināšanos piedalīties konkursā un skolām par aktivitāti. Viņš teica paldies arī par skolēnu līdzšinējo darbu savā skolā, ģimenē, pilsētā un valstī. Domes speciāliste Inese Smirnova iepazīstināja ar katru bērnu, viņa pedagogu un nolasīja nelielu fragmentu no esejas.
Montu Zimerti no Tukuma 2. pamatskolas direktore Dzintra Rībena un skolotāja Agrita Apine sauc par skolas dvēselīti, zinošu, aktīvu un sabiedrisku, kas Latviju saredz tīru un sakoptu, bagātu veloceliņiem, pārtikušu, kurā būtu labi dzīvot. Savukārt Tukuma E. Birznieka-Upīša 1. pamatskolas skolniece Liene Asmiņa, viena no konkursa uzvarētājām, esejā raksta, ka šāds konkurss ir gan pamācošs, gan aizraujošs, turklāt liek aizdomāties par to, par ko ikdienā neviens neaizdomājas – kas ar tautu un cilvēkiem notiek: "Esmu laimīga dzīvot stiprā valstī, ar kuru var lepoties." Ievu Mileiku, Tukuma Raiņa ģimnāzijas absolventi, konkursam virzījusi skolotāja Inese Bērziņa. Viņa stāsta, ka Ieva ir skolas un valsts patriote, aktīva mācību un radošajā darbā un par stipras valsts pamatu uzskata ģimeni. Par to rakstījusi arī savā esejā. Šīs pašas skolas audzēknis Andris Lagzdiņš jau ar savu darbu projektā «Jaunieši vēro» pierādījis, ka ir gan aktīvs, gan domā par savu skolu un valsti. Viņaprāt, pēc desmit gadiem vairs nevajadzētu būt tādiem cilvēkiem, kas, izdzirdot vārdu Latvija, domā – kur tas ir. Tukuma 2. vidusskolas skolnieku Edmundu Jurēvicu ieteikusi skolotāja Dina Baltakmene, norādot, ka Edmunds ir dzimis sabiedrisks darbinieks. Esejā viņš raksta, ka mīl katru savas zemes kvadrātmetru: "Ja valstī kaut ko gribam mainīt, tad jāsāk no pamatiem – jauniešiem un no ģimenes. Tad pēc desmit gadiem būs nesavtīgi, godīgi, gudri politiķi." Savukārt skolotāja Evita Korna izvirzījusi Lauru Prancāni, kas ir gan gudra, gan sirsnīga. Viņa raksta, ka pēc desmit gadiem Latvija būs sevi pierādījusi kā Eiropas Savienības prezidējošā valsts. Arvien mazāk cilvēku meklēs laimi ārpus Latvijas, jo sapratīs, ka to var iegūt tikai savās mājās. Kristīni Volkovu no Tukuma 3. vidusskolas skolotāja Inese Cīrule raksturo kā centīgu, aktīvu un atbildīgu skolnieci. Savā esejā Kristīne raksta, ka Latvija būs plaukstoša valsts, bet tās sabiedrība – attīstītāka, savukārt bērni labprāt ies uz skolu: "Un Latvijā nebūs ne naida, ne skaudības, ne korupcijas." I. Cīrule izvirzījusi arī Maksimu Miņejevu, arī konkursa finālistu, kurš ir skolas dvēsele, katru darbu dara perfekti un spējis ņemt no skolas visu, ko tā varējusi piedāvā. Pats Maksims Latvijas valsti redz ziedošu un smaidošu un tādu, kurai ir savs neatkarīgs viedoklis. Madaru Kosolapovu – aktīvu radošajā un izglītības darbā, izvirzījušās Tukuma Mākslas skolas pārstāves Lita Kāposta un Elita Mieze. Savukārt viņa vēlas sev apkārt redzēt smaidīgus cilvēkus un ģimenes ar tradīcijām: "Redzu garīgu stipru valsti ar bagātu latviešu valodu. Centīšos tās dzīvi ietekmēt tā, lai nevienam bērnam Latvijā nesalst sirds."
Tukuma mūzikas skolas pedagoģes Sanita Reimane un Māra Ģērmane izvirzījušas Vladislavu Kroškinu, skolēnu, kam interesē pilnīgi viss. Esejā Vladislavs raksta, ka Latvijai vajadzētu būt sportiskākai un spēcīgākai dažādos sporta veidos; viņa vēlējums, lai katrai skolai būtu sava ēdnīca, savs stadions un sporta zāle. Kristīni Treiju ieteikusi skolotāja Jeļena Bērziņa, kas par savu audzēkni saka – apdāvināta, gudra un ar dažādām interesēm. Savā sapnī par Latviju K. Treija stāsta apraksta grāmatnīcu spēļu zāles vietā un nākotni, kas ir katra paša Latvijas iedzīvotāja rokās. Savukārt skolotāja Ināra Ārgale konkursam ieteikusi Kristapu Turiščevu, kurš mācās tikai 2. klasē, bet ir ļoti apdāvināts un patstāvīgs, turklāt veiksmīgi apvieno mācības un mūziku. Par sevi mazais Kristaps saka: "Ceru, ka manas zināšanas un darbi noderēs Latvijai, kurā ir visskaistākā daba un visskaistākā jūra." Viņš iesaka katram sakopt savu zemes stūrīti, sākot ar mazdārziņu. Arī viņš kopā ar omītēm iestādījis savu pirmo ķirbi. Viņš cer – ja izdosies visu iemācīties, varētu kļūt par Valsts prezidentu.
