Katru gadu Tukuma rajona padome organizē konkursu «Sakoptākais pagasts», aicinot tajā piedalīties rajona pašvaldības, uzvarētājs savukārt startē valsts konkursā. Šoreiz savu "jā" vārdu publiskai vērtēšanai izteica Jaunsātu, Pūres, Smārdes un Sēmes pagasts, kas iesaistījās vai nu visās, vai noteiktās nominācijās. Pavisam tādu bija 15.
Pārbaudītājs katrā jomā
Otrdien, 1. jūlijā, komisija – rajona padomes Reģionālā attīstības centra vadītāja Ingrīda Smuškova, Izglītības pārvaldes vadītāja Velta Lekse, Tukuma Lauku konsultāciju biroja lauku attīstības speciāliste Daiga Bērzāja, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta priekšnieka vietniece Inga Platace un Ventspils reģionālās vides pārvaldes Tukuma sektora vadītājs Jānis Pētersons – pabija Jaunsātu pagastā. Pašvaldība konkursā piedalās septiņās nominācijās: 1) pagasta attīstības iespējas, 2) zemkopība un lauku vide, 3) izglītība un sports, 4) kultūrvides veidošana pašvaldībā, 5) iedzīvotājus sociāli atbalstošākā pašvaldība, 6) veselības aprūpes pieejamības nodrošināšana pagasta iedzīvotājiem, 7) bērnam un ģimenei draudzīgs pagasts.
Gluži kā apstiprinot, ka jaunsātnieki ir čakli saimniekotāji un lauku vides kopēji, pašus pirmos pagastā ieraugām divus prāvus, gandrīz vai baltu govju ganāmpulkus, savukārt pie pagastmājas – teju vai balts suns atlaidies blakus celtnieku busiņam un savam spilventiņam. Pašvaldības vadītāja Daiga Reča sasveicinoties pārvaicāja, vai esam bijuši acīgi un pamanījuši baltās govis? Viņa atzina, ka par sakoptību pagastā domā un dara nepārtraukti, arī paši sevi novērtē, apskatot sakoptākās sētas (pieteikti septiņi īpašumi, kurus vakar novērtēja, labākos suminās pagasta svētkos augusta vidū). Lai arī pieteikušies septiņās nominācijās, jaunsātnieki tomēr komisijai rādīšot visu, kas nozīmīgs iedzīvotājiem vai ko paveikuši paši pagasta ļaudis.
Remonta zīmē
D. Reča stāstīja, ka pagastam izstrādāts teritorijas plānojums, atbilstoši tam top gan mājas, gan dīķi, attīstās uzņēmumi, tiek domāts par grants un kūdras ieguvi. Ceļu remontam un darbinieku apmācībai piesaista Eiropas savienības finansējums, tiesa, milzīgie dokumentu kalni aizēno prieku par šo naudu.
Par pašu līdzekļiem īstenota energoefektivitātes programma pašvaldības ēkās – nomainīti logi, durvis. Pagastmājā veikts kosmētiskais remonts, ierīkota atpūtas telpa, bet 1. jūlijā noslēgts līgums ar SIA «Amatnieks» par jumta nomaiņu un fasādes remontu. Pēc remonta vecajā skolā būs gan feldšerpunkts (tas sertificēts; pagasts feldšerim piemaksā tikpat, cik valsts; ģimenes ārsts brauc divreiz nedēļā; strādā zobārsts; uz vietas var nopirkt zāles), gan bibliotēka un semināru telpas. Visā pagastā uzliktas mājvārdu un ielu norādes.
Ir ieceres un problēmas
Pagasts kopj trīs kapus. Ir iecere uzcelt kapliču, par ko savstarpēji diskutē deputāti, pagaidām vēl vienota atbalsta tam nav. Ir problēmas ar pagasta parku. Tas pieder Sātu baznīcai, kas ar visiem darbiem galā netiek. Daļu, ko dažādām vajadzībām izmanto pagasts, tas arī sakopj, bet pilnīgi visā teritorijā ieviest kārtību neesot iespējams. Liela daļa jaunsātnieku un arī citu pašvaldību iedzīvotāji vasarā atpūšas karjerā, kur pašvaldībai pieder tikai neliels stūrītis. Bija iecerēts sadarbībā ar citiem īpašniekiem pludmali labiekārtot, taču nebija atsaucības.
D. Reča atzina, ka ceļu malās ir daudz krūmu, par ko īpašnieki tiekot rāti, taču sods vēl nevienam neesot uzlikts. Valsts ceļu malas uzreiz pēc Jāņiem nopļautas, pašvaldība savu ceļu malas iespēju robežās sakopj. Nav problēmu ar atkritumu savākšanu, bet – ar to nelegālo izsviešanu. Tāpat neveicas ar pašvaldības īpašumu reģistrēšanu zemesgrāmatā – valsts neļauj reģistrēt 85 ha lielo grantskarjeru un pirms gadiem pieciem slēgto un jau daļēji rekultivēto izgāztuvi, kā to prasa atkritumu apsaimniekošanas projekts.
Labāks ūdens
2007. gada oktobrī par Ls 9000 pašvaldība ierīkojusi dzeramā ūdens atdzelžošanas sistēmu, tādējādi uzlabojot ūdens kvalitāti. To iegūst no 273 m dziļa urbuma. Vienlaikus tiek mainītas ūdens padeves caurules pie dzīvojamajām mājām, lai novērstu avārijas. Vienīgā problēma, kā atzīst D. Reča, ir attīrīšanas iekārtas, kas morāli novecojušas un kuru atjaunošanai jāmeklē finansējums.
Jaunā paaudze
Nedaudz atstatus iežogota un glīti sakopta atrodas Jaunsātu pamatskolas teritorija. Izglītībai pašvaldība atvēl 45% budžeta līdzekļu; skolā mācās 134 skolēni no 73 ģimenēm (arī no Pūres, Zemītes un Kandavas). Bērnu skaits īpaši nemazinās, tomēr, kā atzīst pašvaldības vadītāja, ik pa laikam tiekot saņemtas vēstules ar norādēm no Izglītības un zinātnes ministrijas, ka jādomā par deviņu klašu samazināšanu līdz sešām. Pagaidām vēl tādas vajadzības neesot.
Pēc šīsvasaras remontiem skola būs zem viena jumta. Plānos ietilpst uzcelt sporta zāli – pagaidām bērni sporto tautas nama zālē, savukārt bumbošana notiek tikai sporta laukumā. Augustā tiks sludināts konkurss, lai nobruģētu taciņu uz skolu un laukumu pie pagastmājas, sakārtos arī dīķi ugunsdzēsības vajadzībām. Skolas telpās darbojas bērnudārzs, kurā reģistrēti 18 bērni, neilgi pirms brīvdienām gan bija palikuši vien trīs. Gadā pagastā piedzimstot septiņi mazuļi.
Iedzīvotājiem, ja nepieciešams, tiek nodrošināta sociālā palīdzība, rehabilitācija; par bērnu vajadzībām rūpējas sociālais darbinieks un bāriņtiesa.
Saimnieko vairākos pagastos
Pavisam pagastā ir 12 lielākas zemnieku saimniecības, kas specializējušās piena ieguvē, gaļas lopu audzēšanā, graudkopībā, netradicionālajā lauksaimniecībā. Viens no lielākajiem saimniekotājiem ir 2001. gadā dibinātais uzņēmums SIA «Dridgera zemes», ar ko iepazīstināja uzņēmuma pārvaldnieks Sandris Vītols. Viņš pastāstīja, ka šogad kulšana paredzēta 1700 ha zemes (puse Jaunsātu pagastā, pārējā – Pūres, Irlavas pagastā un Kandavas novadā), kur trešdaļā platības aug rapsis, trešdaļā – ziemas kvieši, ziemas mieži, vasaras rapsis un rudzi. Pastāvīgi strādā astoņi cilvēki, sezonā – vēl pieci; iesaistās arī praktikanti no Vācijas lauksaimniecības skolām. Vaicāts, vai uzņēmums ņem praktikantus no mūsu lauksaimniecības skolām, S. Vītols skaidroja, ka mūsu jaunieši lielākoties vēlas nopelnīt, tāpēc vasaras darbam izvēlas citas valstis, savukārt vācu jauniešiem svarīgi iegūt pieredzi.
Pie bildes: No kaltes, kuras nesen celtie torņi tiks drīzumā pabeigti, tiek izvesti eksportējamie pārtikas graudi, lai dotu vietu jaunajai ražai
Viegli nav
Tā atzīst Gunita un Ervīns Justi, kuru zemnieku saimniecība «Krāces» nodarbojas ar piena lopkopību – slauc 28 govis; kopā ar telēm un grūsnajām govīm to ir ap 40. Pienu pārdod ik pārdienas uzņēmumam «Tukuma piens», kopumā ap 100 t gadā. Par piena litru saimnieki saņem 17 santīmus plus vēl procentus. E. Justs stāsta, ka ar šādu lopu daudzumu drīz vien varētu tikt ieskaitīts mazajos zemniekos. E. Justs: "Tādējādi pastāv iespēja, ka mūs atsijās. Tāpēc arī ir bažas par nākotni, vai iesākto – Ls 6000 ieguldīts piena vada ierīkošanā, vēl Ls 10 000 piena mājas celtniecībā – varēsim turpināt." Pagaidām ar piena pārdošanu zemniekiem problēmu nav; saimniecībā darbs dzen darbu, "spēj tik visu padarīt", atzīst saimnieks.
Skaistums apkārt
«Gobās», kur gluži kā muzejā zālienā izlikta senāka lauksaimniecības tehnika, no jūras izskalotas kuģu daļas, dzīvo trīs paaudžu jaunsātnieki – Podberežņikovu ģimene un Zaperecku ģimene ar bērniem. Viņu veikums apkārtnes sakopšanā jau reiz ticis novērtēts – 2006. gadā «Gobas» atzīstas par pagasta sakoptāko sētu. Pie vienas ēkas sienas sakarināti visdažādākie senie priekšmeti, kuru lietošanas mērķi bez paskaidrojuma pat grūti uzminēt. Māju grezno skaistas puķu dobes, bet dīķi – krāsainas ūdensrozes. Lienīte Zaperecka pastāstīja, ka viss tiek darīts pašu priekam un labsajūtai, kā arī domājot, kā saglabāt senas un mīļas lietas. Tomēr neesot aizmirsta arī lauksaimniecība – savām vajadzībām abas ģimenes tur trīs govis un sivēnmāti.
Mierā un klusumā
Inese Tauriņa saimnieko «Jaungailīšos», kur acis priecē skaista atjaunota ēka plaša dārza malā. Lejas pusē tas piekļaujas Vēdzeles upei, kas šeit skalo no Zemītes puses atnestos ūdeņus un kur pa jokam uzlikta norāde «Komjaunatnes krastmala». Lielā platībā nopļautais zāliens norāda, ka saimnieki iegulda lielu darbu, lai šo vietu turētu skaistu. Saimniece apliecina – nedēļas nogales paejot dārza darbos un pļaušanā.
Kukšu muižā
Viena no sakoptākajām vietām pagastā ir Kukšu muiža, kuras atjaunošanā tās īpašnieks Daniels Jāns sešu gadu laikā ieguldījis ap miljonu latu. Katrai telpai veikta arhitektoniskā izpēte un atbilstoši iegūtajām ziņām tās atjaunotas. Par darbu norisi stāsta īpašas grāmatiņas. Ar laiku tiks izveidots ēkā apskatāmo gleznu katalogs. Muižā ir 13 apartamenti viesiem, tie iekārtoti dažādā stilā; ir arī konferenču zāle, bibliotēka, pirts, restorāns utt., bet apkārt ēkai – skaists dārzs. D. Jāns izsolē iegādājies arī īpašumu blakus muižai, kur plāno izveidot dzīvokli sev un papildu telpas viesnīcas vajadzībām.
Jāpiebilst, ka Kukšu muiža tika pieteikta nominācijā "pagasta odziņa".
