Kas jāzina pirmklasniekam?

Lai arī līdz jaunajam mācību gadam vēl labi daudz laika, bērnu pieteikšana 1. klasē kopš marta jau sākusies.

Citviet pamazām un palēnām, vien apmierinoties ar vecāku iesniegumu, citviet ar rindā stāvēšanu krietni pirms saules ausmas un nopietnu vecāku iztaujāšanu. Tā kā viss šis process notiek "skolu optimizācijas", "kvalitātes meklējumu" jeb, pareizāk sakot, pastiprinātas taupības apstākļos, šķiet, ka iekļūšana pirmklasnieka kārtā ne pašam skolēnam, ne viņa vecākam nekādas grūtības sagādāt nevarētu. Tomēr dzirdēts arī par prasībām, kuram bērnam, uzsākot mācības skolā, jāatbilst. Iesniedzot skolā dokumentus gan neviens nekādas pārbaudes neveicot, bet, kā stāsta pirmklasnieku vecāki, skolotāji vēl visus aicināšot kopā vasarā un tad bērnu zināšanas pārbaudīšot. Aptaujājot izglītības iestāžu vadītājus, pedagogus un Izglītības ministrijas speciālistus, mēģinājām noskaidrot, vai tiešām topošos pirmklasniekus skolā gaida eksāmeni, vai ar bērnudārza vai piecgadīgo/sešgadīgo apmācībā iegūtajām zināšanām bērns sekmīgi var (nevar) sākt skolas gaitas 1. klasē? Un – ko dara ar tiem, kuriem nav izziņas par obligāto piecgadīgo un sešgadīgo apmācību vai arī – izziņa ir, bet zināšanu tomēr ne?

Katrs bērns savādāks

Eva Upmane, bērnudārza «Vālodzīte» metodiķe:

– Valsts Izglītības satura centrs ir izstrādājis nosacījumus, kas bērnam jāzina, aizejot uz skolu, piemēram, jāmāk izlasīt un saprast vārdu, jābūt sagatavotai rociņai rakstīšanai, jāprot rakstīt burtu elementus, atpazīt skaitļus līdz 10, prast risināt teksta uzdevumus, atpazīt ģeometriskās figūras, orientēties laikā un telpā. Protams, vienmēr būs bērni, kuri jau pratīs lasīt pasakas, un to aizliegt nevaram, un būs tādi, kuri varēs izlasīt tikai divzilbīgu vārdu.

– Vai ar tādiem bērniem strādājat papildus?

– Jā, taču reizēm gadās, ka tieši šos bērniņus vecāki izņem no dārziņa ātrāk – darba, transporta vai citu apstākļu dēļ. Cita problēma skar novembrī un decembrī dzimušos bērnus – viņi ir jaunāki par pārējiem un ne vienmēr tiek līdzi pārējiem. Ja kāds vecāks vēlas palaist šajā laikā dzimušos bērnus uz skolu agrāk – ar sešiem gadiem, nopietni jāpadomā. Ja bērns vairāk grib spēlēties un par skolu nedomā, varbūt labāk lai uz skolu iet pēc gada.

– Vai nācies konstatēt pretrunas starp to, ko prasa skola, un to, ko mācāt jūs?

– Nē. Mēs esam lūguši vecākus parādīt, ko no bērna prasa skolā, un secinājuši, ka netiek izvirzītas prasības, kuras bērns nevarētu izpildīt. Tiesa, nereti vecāki pirms skolā iešanas vēl meklē bērnam papildu nodarbības, lai viņu labāk sagatavotu skolai, taču te gribu teikt – vecākiem jāapzinās, ka visi nekad nebūs vienādi un visi nekad visu vienādi izdarīt nevarēs.

1. klasē nav nekādu pārbaudījumu

Lilija Lācekle, Tukuma 2. vidusskolas direktores vietniece:

– Katru gadu vasaras vidū saaicinu kopā visus tos bērnus, kuri plānojuši mācīties mūsu skolas 1. klasē, lai ar viņiem iepazītos. Nekādu pārbaudījumu mūsu skolā nekad nav bijis; pastāstām, kur un kā notiks mācības un kad varēs uzzināt klases audzinātāju.

– Ko darāt, ja bērnam nav izziņas par piecgadīgo, sešgadīgo apmācības pabeigšanu?

– Pats svarīgākais ir likums, ka bērnam no septiņu gadu vecuma ir jāiet skolā. Ja bērnam nav šādas izziņas, viņam noteikti ir ārsta izsniegts dokuments, kurā viņš apliecina, ka bērns ir skolai gatavs. Pirms vairākiem gadiem bija bērni, kam izziņas nebija, taču pēdējos gados tādu bērnu vairs nav. Vecāki ir ielāgojuši, ka šī apmācība ir obligāta un bērnu sūta vai nu bērnudārzā, vai uz trīsarpus stundu ilgajām mācībām Tukuma 3. vidusskolā. Bet arī tajos gadījumos, kad bērnam izziņas nebija, viņš mājās bija mācījies.

– Vai jūs apmierina tas, kā bērni tiek skolai sagatavoti?

– Redziet, pat ja bērns ļoti, ļoti lēni lasa mācību gada sākumā, līdz decembrim ar mūsu palīdzību viņš lasa labi. Pirmais pusgads ir tas laiks, kad viņš iedzīvojas skolā, iekļaujas klasē un salīdzinoši ātri apgūst to, ko nav pratis vai zinājis. Turklāt šī gada martā aptaujājām 1. klašu bērnu vecākus un vaicājām, kā viņi ir apmierināti ar bērna sagatavošanu skolai. No turpat 70 vecākiem tikai divi bija uzrakstījuši, ka nav apmierināti. Neesmu noskaidrojusi, kur bija problēmas.

Varbūt jāpavingrinās vasarā?

Daiga Budreika, Sākumskolas skolotāju metodiskās apvienības vadītāja, Tukuma 2. pamatskolas skolotāja:

– Nekādu pārbaudījumu skolā nav, tikai pirms skolas gan bērni, gan vecāki tiek aicināti iepazīties ar skolu, tās telpām, gaisotni. Šajā tikšanās reizē aicinām bērnus pazīmēt, paklausīties mūziku, lai redzētu – varbūt vasarā drusku jāpavingrinās.

– Kādas ir skolas prasības?

– Tās neatšķiras no tā, ko prasa citas skolas. Lasītprasme būtu vēlama, bet nereti bērni lasa vien zilbes. :abi būtu prast darboties ar šķērēm, pareizi turēt zīmuli, pildspalvu, darbiņu darīt rūpīgi. Reālā dzīve pierāda, ka lielākā problēma ir lasītprasme, bet mazāk jāuztraucas par matemātiku, jo to apgūst ļoti labi. Tā nekad nebūs, ka visi bērni uz skolu atnāks vienādi sagatavoti, taču pamazām vajadzīgo iemācās. Oktobrī parasti organizējam pārbaudījumus, lai redzētu, kā bērns bijis sagatavots skolai un kā viņam veicas.

– Vai bērnudārzu un skolu pedagogi pārrunā, ko iemāca vieni un prasa otri?

– Pirms dažiem gadiem bija šāda tikšanās, kur visu to pārrunāja. Domāju, ir svarīgi ņemt vērā bērna individuālās spējas un īpatnības. Ko viens var ātri, to otrs – daudz lēnāk, bet tur neko izdarīt nevar. Kā jau teicu, nekad visi nebūs vienādi; katrs bērniņš ir savādāks.

Bērniem jāmācās tuvu mājām

Zentenes pagastā skolu likvidēja 2009. gada maijā. Mēs interesējāmies, kur šī pagasta bērni sagatavojas skolai. To vaicājām bijušajai pagasta vadītājai Litai Celitānei, kura savulaik strādājusi gan par skolotāju, gan direktori Zentenes pamatskolā:

– Tā sagadījies, ka šobrīd mūsu pagastā ir ļoti maz piecgadīgo un sešgadīgo bērnu: divi piecgadīgie mācās Engures bērnudārzā, bet viens sešgadīgais – Cēres pamatskolas 1. klasē. Jautājums par šo apmācību Zentenē varētu kļūt aktuāls pēc pāris gadiem, kad šo vecumu sasniegs tagadējie trīsgadīgie, kuru ir vairāk. Domāju, noteikti vajadzētu apmācību organizēt uz vietas, lai tik maziem bērniem nebūtu tālu jābrauc. Kad vēl Zentenē bija skola, ar bērnu sagatavošanu skolai problēmu nebija, jo to organizējām uz vietas. Kas attiecas uz dokumentiem, šķiet, tāds, kam nebija izziņas, pēdējā laikā bija tikai viens bērniņš no citas pašvaldības, taču meiten jau mājās skolai bija ļoti labi sagatavota.

Nekāda īpaša un obligāta dokumenta nav

Par to, vai bērnam skolas durvis varētu būt slēgtas, ja nebūs dokumenta par piecgadīgo un sešgadīgo apmācību, kā arī, vai skola ir tiesīga rīkot pārbaudījumus, uzņemot bērnus 1. klasē, vaicājām Valsts izglītības satura centra vecākajai referentei Agritai Miesniecei.

Viņa paskaidroja, ka nav tāda dokumenta, kurā būtu rakstīts, ka bērnam skolā jāiesniedz dokuments par to, ka viņš apguvis piecgadīgo un sešgadīgo apmācību: "Valstī ir noteikts, ka šāda apmācība jāapmeklē, bet nav vienota dokumenta, bez kura nevarētu mācīties skolā. Zinu, ka novadi ir izstrādājuši īpašas formas, taču tas nav obligāts dokuments."

– Vai skolas var noteikt pārbaudījumus, iestājoties 1. klasē?

– Nekādā gadījumā, jo nav noteikts, kādām prasmēm bērnam jābūt sešu gadu vecumā. Jā, ir izstrādāts pamatprasmju saraksts, pēc kura var vadīties, bet tām ir tikai ieteikuma raksturs. Šobrīd pirmo reizi brīvās Latvijas laikā veidojam vadlīnijas (Noteikumi par valsts pirmsskolas izglītības vadlīnijām ir izsstrādāti, tos valsts sekretāru sanāksmē izskatīja šī gada 28. janvārī. – Red.), taču arī pēc tam nevarēs pateikt, kas bērnam obligāti jāzina, lai ietu uz skolu. Bērni ir ļoti atšķirīgi; ja kāds kaut ko nezina, tas vēl nenozīmē, ka viņš tāpēc nevar iet skolā. Turklāt šīs vadlīnijās nekādā ziņā nav domātas, lai ar to palīdzību pēc tām pārbaudītu bērnus, kā jūs teicāt – pārbaudījuma veidā.

– Bet kā pateikt, vai bērns ir gatavs skolai?

– To var izlemt tikai vecāki kopā ar pirmsskolas pedagogu. Piemēram, ir viena lieta, ja bērns mehāniski lasa, bet pavisam kas cits, vai viņš lasīto izprot. Varbūt viņš vairāk grib spēlēties… Svarīgi, lai bērns būtu sociāli gatavs skolai – spētu komunicēt ar citiem, iejusties.

– Kad varētu tikt pieņemtas pirmsskolas izglītības vadlīnijas?

– Domāju, ka šī gada laikā, taču par tām joprojām ir daudz diskusiju un viedoklis nav viennozīmīgs.

Nepieciešama bērnu dārza izziņa

Engures vidusskolas direktors Jānis Pūce paskaidroja, ka, uzņemot bērnus skolā, neviens zināšanas nepārbauda, bet topošajam šīs skolas skolēnam ir nepieciešama izziņa, ka viņš ir apguvis sešgadīgo apmācību. Tiem bērniem, kuri nāk no bērnudārza, šī izziņa jau ir, bet tiem bērniem, kuri neapmeklē bērnudārzu, var noteikt mājapmācību. Viņi ik pa laikam iemācīto atrāda bērnudārzā, mūsu gadījumā tas ir pirmsskolas izglītības iestādē «Spārīte» un, kad vajadzīgās iemaņas ir apgūtas, saņem par to izziņu, ko iesniedz, stājoties skolā.

Smārdes pamatskolas direktore Gunta Lāce stāsta, ka, uzņemot skolā, skolēnam ir jābūt dokumentam par piecu un sešgadīgo izglītības programmas apgūšanu. Jautāta par to, ko direktore darīs, ja skolā ieradīsies kāds pirmklasnieks, kam šādas izziņas nav, G. Lāce teica, ka praktiski Smārdes pagasta teritorijā tā nevarētu būt, jo visi bērni, kuri ir deklarēti, ir zināmi. Ja kādam rodas problēma apmeklēt šīs mācības, tad palīdz sociālais dienests.

– Mācības pirmsskolniekiem notiek gan bērnudārzā, gan skolā. Pirms mācību sākuma vienojamies, kuru grupu bērns apmeklēs.

Uz jautājumu, kā strādājošiem vecākiem ir iespējams tik mazu bērnu izvadāt uz apmācībām, G. Lāce atbildēja, ka līdzīgi tas esot arī Rīgas skolās, ka arī par skolēniem līdz 4. klasei notiekot vienošanās, kurš bērnu vedīs mājās. Ar skolēnu autobusu pirmsskolas izglītojams parasti mājās vedot vecākie brāļi un māsas, un viņi to drīkst darīt arī tikai tad, ja sasnieguši 13 gadu vecumu. Arī G. Lāce teica, ka pašlaik tiek veidoti jauni dokumenti, kuri noteiks kārtību par sešgadīgo apmācību.

Milzkalnes sākumskolas direktors Harijs Belcāns skaidroja – lai bērns varētu mācīties 1. klasē, jābūt vecāku iesniegumam, dzimšanas apliecībai, veselības kartei un izziņai par piecu un sešgadīgo apmācību. Jautāts, ko darīt, ja šādas izziņa nav, H. Belcāns atbildēja, ka bērnu jau projām neraidīs, mēģinās apmācīt paši. Tomēr tādu gadījumu, ka šīs izziņas nav, līdz šim neesot bijis.

Programmā – 80 dažādas iemaņas

Pirmsskolas izglītības iestādes «Spārīte» vadītāja Inita Auniņa mums pastāstīja, ka sešgadīgo izglītības programma paredz bērnam apgūt līdz 80 dažādu iemaņas gan sociālajā, gan fiziskā jomā. Bērnam, stājoties skolā, ir jāprot skaitīt un rēķināt līdz 10, izlasīt un saprast divzilbju vārdus, rakstīt drukātos lielos burtus.

I. Auniņa skaidro, ka valsts nav koordinējusi pāreju no pirmsskolas izglītības iestādes uz skolu. Pašlaik tiek strādāts, lai noteiktu šīs vadlīnijas, bet lielas vienprātības šajā jomā nav. Tiekot runāts par iespējamo korekcijas klašu atvēršanu skolās skolēniem, kuri nav apguvuši šo sešgadīgo pirmsskolas apmācības programmu. Bet pieredzējusī pedagoģe apšauba, vai tas tiešām palīdzēs bērnam, varbūt gluži otrādi – uzliks sava veida zīmogu. Viens gan – tā varbūt būs iespēja skolotājiem tikt pie papildu slodzēm…