…tas lai stājas pažarniekos! Ikurāt tā arī ir! Protams, ne jau tikai prieki vien ir ugunsdzēsēju dzīvē, arī jāstrādā grūti. Par to varējām uzzināt 15. februārī, Tukumā aizejot uz Pils torni, kur muzeja saimniece Ingrīda Vistopola kopā ar aktīviem vīriem un sievām bija noorganizējusi pasākumu «Tukuma BUB – 140».
Tukuma Brīvprātīgo ugunsdzēsēju biedrība dibināta 1868. gada 17. februārī un bija astotā šāda biedrība Latvijas teritorijā. Kā uzrunā teica Tukuma muzeja direktore Agrita Ozola, nav daudz biedrību, kuras varētu lepoties ar tik bagātu un senu vēsturi. Bet brīvprātīgie ugunsdzēsēji pārdzīvojuši dažādus laikus un turpina attīstīties arī šodien.
To, ka glābšana ir ikdienas darbs, apliecināja Valsts Ugunsdzēsības un glābšanas dienesta Operatīvās vadības pārvaldes priekšnieka vietnieks Kristaps Eklons, kam pa ceļam no Rīgas uz šo pasākumu Ķemeru mežā nācās sniegt pirmo palīdzību autoavārijā iekļuvušai sievietei. Viņš pastāstīja, ka bieži gan tā nenotiekot – dodoties ikdienas gaitās, sniegt palīdzību, bet gadījies esot. Arī ugunsgrēkus pats ir dzēsis, lai gan tagad tiešajos pienākumos tagad tas neietilpst.
Pasākumā Tukuma muzejā netrūka ne laba vēlējumu, ne atmiņu pavedienu, ne cerību, ka nākotnē viss būs labāk. Jo – kuram gan ir noslēpums, ka ugunsdzēšanas dienestam (gan profesionālajam, gan brīvprātīgajam) neklājas viegli? Taču – viņi pastāv un pastāvēs! Jo ir cilvēkiem vajadzīgi.
Plašāk par šo notikumu lasiet 19. februārī «Neatkarīgajās Tukuma Ziņās» un interneta portālā www.ntz.lv.
