Kāpu aizsardzībā trūkst vienotu prasību

Pagājušā bija jau otrā saulainā nedēļas nogale, kad ļaudis rautin rāvās atpūsties pie jūras. Taču ne vienmēr vēlmi atpūsties pie jūras ir tik viegli realizēt, jo stāvlaukumos nevar atrast vietu automašīnas novietošanai, dažkārt, ejot uz pludmali, jāatduras pret privātmājas žogu. Vēl bēdīgāk klājas, ja esat atbraukuši ar telti uz divām, trim dienām.

To, ka automašīnas neatrodas stāvlaukumā, bet gan kaut kur ceļa malā, izmanto zagļi – pagājušās nedēļas nogalē vairākām automašīnām izsisti logi un to īpašnieki apzagti. Uz Jūrmalas – Talsu šosejas intensīva satiksme. Šeit lieti noderētu Ceļu policijas klātbūtne. Tā nospriedām un tāpēc devāmies reidā līdzi Ceļu policistam Erlandam Līdakam.

Viņš vairāk uzmanības pievērsa ceļu satiksmes noteikumu pārkāpumiem, bet mēs, savukārt, interesējāmies ne tikai par šiem pārkāpumiem, bet arī par atpūtu pie jūras un kāpu aizsardzību.

Pārsniedz ātrumu, nepareizi novieto auto

Sestdienas rītā Apšuciems ietērpies pabiezā miglas plīvurā. Laika ziņas sola karstu, spiedīgu laiku, pēcpusdienā – arī lietu. Jau nodomājam, ka šādos laika apstākļos uz jūrmalciemu ceļiem būs salīdzinoši mierīgāk nekā iepriekšējā nedēļas nogalē. Taču pie Ķesterciema krustojuma migla jau bija izklīdusi un uz vecās Ķesterciems – Engure šosejas tiek apturēts pirmais satiksmes noteikumu pārkāpējs – kāds kungs no Jelgavas cukurfabrikas ar AUDI 100 pārsniedz braukšanas ātrumu. Tā kā pārsniegtais ātrums neliels, tiek pārbaudīta vadītāja sniegtā informācija, ka viņam nav neviena soda par satiksmes noteikumu neievērošanu, un autovadītājam tiek izteikts brīdinājums.

Nākošā apstāšanās vieta – Ķesterciema-Engures vecais ceļš. Šeit jūras pusē ceļa malā novietotas automašīnas. E. Līdaks skaidro – lūk, trīs automašīnas novietotas nepareizi: apdzīvotā vietā mašīnai ir jābūt novietotai ceļa labajā malā, perpendikulāri brauktuvei. Taču daži pamanījušies savu auto novietot ceļa kreisajā malā. Policists skaidro – šādi pārkāpjot satiksmes noteikumus, cilvēks sevi un citus autovadītājus riskam pakļauj divas reizes: vispirms, pārbraucot ceļa pretējā pusē, un otrreiz, uzsākot braukšanu, lai nokļūtu atpakaļ ceļa labajā pusē.

Kur apmesties ar teltīm?

Pamanām, ka viena automašīna ir iebraukusi kāpu zonā un novietota pašā jūras krastā. Pie tās četri jaunieši, uzcelta telts. Tā kā Ceļu policija nevarot sodīt par iebraukšanu kāpu joslā un zīmes šajā vietā arī nav, tad tiek sastādīts administratīvais protokols, un par sodu būs jālemj Engures pagasta pašvaldībai. Puiši pastāstīja, ka viņu vidū ir gan strādājošie, gan Saldus lauksaimniecības tehnikuma audzēkņi. Vēlējušies kaut vienu nedēļas nogali atpūsties pie jūras… Lai maksātu par dārgu vietu kempingā, tik daudz naudas neesot. Tāpēc nolēmuši apmesties šajā vietā. Un, ja vien nebūtu še iebraukuši ar mašīnu, acīmredzot jebkāds sods paietu garām. Un galu galā viņi šajā vietā ar teltīm nav vienīgie. Automašīnas atstātas uz Ķesterciema ceļa, bet vairākas teltis uzceltas paša jūras krastā. Kad jautājām, vai atpūtniekiem ir zināms, ka šeit nedrīkst celt teltis, izskanēja pretjautājums: "Bet kur tad drīkst?"

Jā, kur tad nu drīkst? Turpat, uz priekšu, ir arī oficiāls stāvlaukums «Engure» – uz tā novietoti auto. Apkārt žogs, taču šajā stāvlaukumā ārpus asfaltētā laukuma visas vietas aizņemtas ar teltīm. Un tad rodas jautājums, kāpēc stāvlaukumā tās drīkst celt? Vai tad šeit neposta kāpu zemsedzi? Viena problēma varētu būt – tualete. Jāatzīst, ka iepriekšējā apstāšanās vietā meža starp jūru un šoseju brūklenes sārtojas stipri vien mīnētā laukā. Otra lieta – ja pārmetam «Zīvartiņam», kurš patiešam aizvien vairāk ieplešas meža teritorijā, sen jau ir izgājis no asfaltētā laukuma rāmjiem un automašīnas jau liek uz meža zemsedzes, tad tas pats būtu jāattiecina uz stāvlaukumu starp Enguri un Ķesterciemu.

Gan «Zīvartiņš», gan «Engure», gan arī «Čiekurs» un «Plieņu dzirnavas» Engures mājas lapā minētas kā telšu laukumi. Acīmredzot nav arī pašvaldībā stingras nostādnes pret telts celšanu kāpās, turklāt a/s «Latvijas valsts meži», kas stāvlaukumu iznomā «Zīvartiņam», šādu rīcību ir atļāvusi.

Apšuciemā savulaik bija kempings, nu zeme izpārdota, kempings likvidēts. Vēlāk Gausajā jūdzē sastapām citus jauniešus, kuri arī vēlējās ar divām automašīnām apstāties un arī uzcelt teltis, lai paliktu jūrmalā līdz svētdienai. Viņi bija priecīgi, ka pastāstījām par telšu vietu stāvlaukumā «Čiekurs» (kaut arī vienas automašīnas vadītājs saņēma brīdinājumu par jau iepriekšminēto apstāšanos ceļa kreisajā pusē). Acīmredzami, šādu stāvlaukumu ar atpūtas un telšu vietām katastrofāli trūkst, un par to būtu jādomā gan pašvaldībām, gan a/s «Latvijas valsts meži» un arī Ķemeru nacionālajam parkam. Engures pagastā vēl iespējams ar teltīm apmesties Abragciema kempingā, kur par telts uzsliešanu ir jāmaksā Ls 3 no cilvēka un Ls 1 par teltsvietu, vēl Ls 1 par vietu automašīnai. Demokrātiskākas cenas, kas piemērotākas ģimenei vai jauniešiem, kuri mācās, ir teltsvietai Apšuciema «Čiekuros», kur par vienu cilvēku ir jāmaksā Ls 1, par mašīnas stāvēšanu Ls 1 un teltsvietu – Ls 1 diennaktī.

Kad uz sodu uzprasās pats

Iebraukuši Engurē, baudām mierīgo vasaras rītu, patīkami pārsteigti, ka visi autovadītāji ciema teritorijā brauc ar atļautajiem 50 km stundā, līdz policists apstādina savu mašīnu un pikts steidz apstādināt aizmugurē braucošo busu. Izrādās, ka datora ekrānā viņš redz gan ātruma pārkāpējus (turklāt uzreiz tiek uzrādīts arī, par cik ātrums ir pārsniegts), gan arī to, vai aizmugurē braucošajā mašīnā vadītājs runā par mobilo telefonu, vai ir piesprādzējies un tamlīdzīgi. Taču šoreiz aizmugurē braucošā busa vadītājs uz stūres… gulēja. Kā to izdarīt? Vienkārši – ar elkoņiem atbalsta stūri un tā arī stūrē, bet galvu balsta rokās. Domādams neizdomāsi, ka tā arī var braukt!

Šoferītim tiek lūgta autovadītāja apliecība, aizrādīts, apskatīta datu bāze, kas rāda, ka automašīnai beigusies civiltiesiskā apdrošināšana. Nu tas var izmaksāt līdz Ls 50 lielu soda naudu. Lieki piebilst, – ja autovadītājs no Ugāles nebūtu tā – uz stūres gulšņādams – braucis, viņu neviens neapturētu, un tad gan jau viņš mājās pamanītu, ka automašīnai civiltiesiskā apdrošināšana beigusies un laicīgi visas lietas būtu nokārtojis.

Kas līmē uzlīmes?

Gausā jūdze ir mašīnu pārpilna. Abi stāvlaukumi pārpildīti. E. Līdaks skaidro, ka neiespējami nosodīt mašīnu īpašniekus, jo Ceļu policijai uzlīmju nav, bet automašīnu vadītājs tad būtu jāgaida visu dienu. Uzlīmes esot Lapmežciema pašvaldības policijai… Brīnāmies, kāpēc tā nebrauc. Pašvaldībai būtu tāds ienākums! Ceļu policists pat zvana uz Valsts policiju dežūrdaļai un lūdz, lai aicina pašvaldības policiju palīgā.

Piestājam pie tām automašīnām, kuru tuvumā ir īpašnieki. E. Līdaks skaidro, ka šeit stāvēt nedrīkst, taču zīmi neviens nav pamanījis. Vainīgie saņem brīdinājumu un tiek lūgti šo vietu atstāt. Taču viss ir diezgan bezcerīgi … kā vieni prom, tā turpat acu priekšā citi stājas atbrīvotajās vietās. Nemaz nejūtoties traucēti, ka piebraukusi policijas mašīna. Engures virzienā ceļa labajā pusē zīme par 5 km zonu, kurā aizliegts stāvēt, ir uzstādīta, bet kreisajā pusē, no Engures puses braucot, tā pazudusi… Nu tiešām šis ir Dona Kihota cienīga cīniņš ar vējdzirnavām! Taču Gausajā jūdzē novietotās automašīnas pirmkārt jau traucē satiksmei uz šosejas, otrkārt, cilvēkiem, ejot uz pludmali, gājēju plūsma netiek novadīta pa speciāli ierīkotām laipām, kā tas ir abos stāvlaukumos starp Ragaciemu un Klapkalnciemu.

Vēlāk noskaidrojām, kāpēc pašvaldības policists Normunda Birģelis neliek uzlīmes tām automašīnām, kas novietotas zem aizlieguma zīmes. Izrādās, ka pašvaldības policistam uzlīmē šis pārkāpums nav minēts! Viņš drīkst zīmes uzlikt tikai tām automašīnām, kuras ir iebraukušas kāpu zonā. Bet pašvaldībā par uzlīmju izgatavošanu, saskaņošanu un citām formalitātēm taču runāja vismaz gada garumā!

***

Un ne jau tika par to, kā sodīt, jādomā. Ne jau visi ir tik bagāti, ka var jūras krastā māju uzbūvēt. Taču izplānot un ierīkot visiem (arī cenu ziņā) pieejamus stāvlaukumus ar laipām noejai pie jūras, gan varam. Tāpat arī pieņemt vienotus, konsekventus lēmumus par to, ko kāpās drīkst un ko nedrīkst darīt. Citādi ir tā, ka pavasaros skolēni iet talkā un nostiprina kāpas, stāda vītolus un pin nostiprinājumus, bet vasarā, kad ir atpūtnieku plūsma, šis darbs tiek vienā nedēļas nogalē nopostīts.