Kāpēc uguņoja elektrība…

Kāpēc 27. augustā notika "uguņošana" Latvenergo? Meklējam neatkarīga eksperta komentāru.

Pēc raksta, kurā publicējām VAS «Latvenergo» skaidrojumu, ka avāriju izraisījis liels koks, iekrītot elektrolīnijā un radot zemslēgumu, kādēļ tika traucēta darbība diviem transformatoru punktiem – TP7237 un TP7848, uzklausījām vairāku neapmierinātu lasītāju zvanus. Viņi apšaubīja «Latvenergo» speciālistu skaidrojumu un lūdz kāda neatkarīga eksperta komentāru.

Lasītāji šaubās

Zvanītāju šaubas papildināja arī laikraksta interneta portāla lietotāju komentāri un jautājumi: "Un no viena transformatora kaut kur Gorodokā uz vairāk nekā stundu nodzisa elektrība visā pilsētā?! Vai tad vakar vakarā bija tāda stihija, ka veseli, stipri koki gāzās?! Jebšu «Latvenergo» vīri nebija pamanījuši, ka pie ļoti svarīgas elektrolīnijas vecs, sapuvis koks moka dzīvību? Jebšu kāds tai kokā ietriecās un tāpēc šis gāzās?"; "Un no viena nabaga kociņa uguņoja transformatori i Gorodokā, i pie paša «Latvenergo»?"; "Neko neesmu dzirdējis par "zemspriegumiem", kas būtu spējīgi izraisīt pilnīgi mierīgi stāvošu stabu degšanu (un nopietnu) X vietās pilsētā. Kurš apgaismos?"; "Tas, ka «Latvenergo» jau cik gadus nav ieguldījusi naudu apakšstaciju ieguldīšanā, nav vērā ņemams fakts, ne? Lai arī man nepatīk pīkstēt, bet tomēr visa tā saimniecība ir pamatīgi nolaista un šī bija tikai pirmizrāde…"; "Varbūt kāds atceras, ka vēl pirms pāris gadiem Maskavā šitā pat dega apakšstacijas un elektrības nebija vienai no pasaules metropolēm… Tad galvas ripoja, jo Čubais bija nolaidis daudz ko jau līdz kliņķim. Laikam arī mums vajag kaut ko tādu vai kādu vērienīgu plānotāju, kas gribēs prihvatizēt «Latvenergo»."; "Visa vaina ir mazā maksa par elektrību no iedzīvotājiem, «Latvenergo» nepietiek līdzekļu, lai ko apakšstacijās ieguldītu. Tad kad par elektrību maksāsim vismaz 0,15 Ls par KW, tad arī varēs atļauties ieguldīt. Tagad tikai knapi pašam šefam sanāk nieka 6000 līdz 8000 par mēnesi, pārējiem administrācijā tikai pāri 1000… Tur nekāda ieguldīšana nesanāks, maz naudas, maz …"; "Kā vispār varēja gadīties, ka mierīgā laikā pēkšņi sāk uguņot vairāki transformatori un pilsēta ar 20 000 iedzīvotāju paliek bez elektrības?! Jādomā, ka «Latvenergo» sacerēs ticamāku pasaciņu par īssavienojumu vienā nožēlojamā transformatorā vai kritušu koku (kur? kad? kāpēc nokrita?). Un cik vēl tādu "koku" ir, piemēram, Tukumā un Tukuma rajonā? Dzird taču, ka «Latvenergo» veči to tik vien dara kā attīra trases no sliktajiem kokiem; kur tad šis vienīgais gadījās? A varbūt tiešām bagātajā «Latvenergo» viss uz puņķiem un godavārda turas?"

Saka paldies elektriķiem

Lai arī cik kritiski nebūtu, daudzi lasītāji aicina pateikties elektriķiem par pašaizliedzīgo darbu, kas ildzis teju diennakti: "«Latvenergo veči mauca bez pīppauzēm, lai tik Jauntukumā būtu gaisma. Vajadzētu viņiem prēmijas iedot!"

Kāds zinātājs savukārt arī pārmet nezinošajiem kritiķiem un žurnālistiem: "Mani izbrīna cilvēku gudrība un uzdrīkstēšanās par pilnīgi nezināmām lietām spriest, neko nezinot par lietas būtību; te viens, izlasījis vārdu "zemslēgums", gudri runā par zemspriegumu, absolūti nesaprazdams lietas būtību un jēdzienu, cits jau runā par «Latvenergo» un tarifiem, cits, "…. ar lakatu" bildē cilvēkus un raksta ne par to uzņēmumu, kurā tie strādā, bet neviens nezina un nesaprot fizikālos likumus, kāpēc tā notika. Ka tikai nolikt kādu. Ok, sava vaina A/S «Sadales tīkls» tur bija, bet ne tuvu tā, ko te … tie pārgudrie āksti!"

Lai kaut nedaudz radītu izpratni par elektrības lietām un tās līniju dažādajiem bojājumiem, lūdzām komentāru speciālistiem – Kandavas Valsts lauksaimniecības tehnikuma pasniedzējiem Arildam Zībiņam un Gintam Bernicam-Berlanam.

A. Zībiņš:

– Arī pats esmu strādājis 11 gadus «Latvenergo» – biju Kandavā montieris un braucu tieši uz šādiem izsaukumiem, tādēļ varu izprast arī jautājuma praktisko pusi. Proti, viss, kā šo gadījuma apraksta un skaidro uzņēmuma speciālisti, ir iespējams. Zari krīt un veidojas zemslēgums arī laikā, kad it kā nav ne vēja, ne lietus. Un, spriežot pēc apraksta, ka ilgstoši notikusi dzirksteļošana, problēma pat bijusi nopietnāka, proti, iespējams, ticis bojāts kabelis. Tās nopietnību jau apliecina pats fakts, ka «Latvenergo» vīri strādājuši veselu dienu! Savukārt tas, ka raustījusies elektrība un pazudusi tik plašā apkārtnē, liecina, kā jau te arī rakstīts, ka nenostrādāja automātika, un ar šīm iekārtām, kas jau ir diez gan novecojušas, tā var gadīties – īpaši vidējās un zemsprieguma līnijās. Īsāk sakot – tā notiek. Bet vai tā tiešām arī bija, ka traucējumi eltropiegādē radās koka zara dēļ – grūti pateikt. Katrā gadījumā, manuprāt, «Latvenergo» ir jāuzņemas atbildība par šo gadījumu, jo viņu darba pienākumos jau ietilps elektrolīniju regulāra apsekošana, un to, ka kaut kur iespējamas problēmas, vajadzēja pamanīt jau laikus. Tāpat nav pieļaujams, ka elektrība vairākkārt ieslēdzas – izslēdzas, jo tādējādi tiek bojātas klientu elektroiekārtas.

G. Bernics-Berlans:

– It kā jau kādreiz studiju gados mums mācīja, ka Latvijā ir pašas drošākās elektrosistēmas visā Padomju Savienībā, bet nu tagad, protams, tās, manuprāt, ir gan fiziski, gan morāli novecojušas. Par šo gadījumu varu spriest tikai no teorijas viedokļa. Piekrītu savam kolēģim, ka – tā var gadīties, situācija var būt reāla, bet tādā gadījumā «Latvenergo» ar laiku būs jādomā, kā šīs sistēmas uzlabot. Visdrošāk, protams, būtu, ja elektrība pie cilvēkiem tiktu nogādāta pa kabeļiem un ja tiktu uzstādīta jauna automātiskā sistēma, tomēr, es saprotu, ka tas prasītu milzu kapitālieguldījumus un, iespējams, tādā gadījumā, arī elektrības cenas nāktos krietni pacelt.