Diagnozi konstitucionāla augšanas aizture bieži dēvē par maza auguma normas variantu vai nenoskaidrota iemesla mazu augumu bērnam. Ārsti uzskata, ka bērniem ar konstitucionālu augšanas aizturi vienīgās pazīmes, kas raksturo šo diagnozi, ir mazs augums attiecībā pret vecumu un aizkavēta pubertātes attīstība.
Šīs slimības precīzi iemesli vēl joprojām nav skaidri, taču ir vairākas versijas par iespējamajiem cēloņiem. 60% līdz 90% gadījumos konstitucionāli maza auguma cēlonis ir iedzimtība un šī diagnoze biežāk ir zēniem nekā meitenēm.
Konstitucionālas augšanas aiztures gadījumā pirmos trīs mēnešus pēc dzimšanas mazuļa augšanas temps ir normas robežās, taču 3 līdz 6 mēnešu vecumā sākas augšanas aizture, kas turpinās līdz 2 līdz 3 gadu vecumam. Kad sasniegts 3 gadu vecums, bērna augšanas process var atgriezties normas robežās, tomēr dažos gadījumos attīstība var joprojām noritēt lēni.
Bērna augšanas aizturi, ja tāda ir, jānovērš laicīgi, jo augšanas aizture ievērojami ietekmē orgānu un orgānu sistēmu attīstību. Diemžēl nereti vecāki savu bērnu pie augšanas speciālista aizved novēloti. Bērniem, kam diagnosticēta augšanas aizture, vairums gadījumos nav mācīšanās un socializēšanās problēmu, bet ir kavēta attīstība, kas atstāj iespaidu uz pubertātes iestāšanos un rezultātā neattīstās pubertātes augšanas lēciens.
Primārie simptomi, ja konstatēta konstitucionāla augšanas aizture, ir: bērna augums, svars un galvas apkārtmērs nepieaug atbilstoši bērna vecumam; kavēta kustību funkciju attīstība (piemēram, velšanās, apsēšanās, stāvēšana, staigāšana); kavēta sekundāro dzimumpazīmju attīstība (piemēram, puišiem – ārējo dzimumorgānu augšana, meitenēm – krūšu attīstība).
Konstitucionālas augšanas aiztures gadījumā ārsts, izvērtējot izmeklējumu rezultātus, katram bērnam nozīmē individuāli nepieciešamo ārstēšanu. Ārstēšanā var izmantot t.s. anabolos steroīdus vai augšanas hormona preparātus. Terapijas laikā novērojams bērna auguma pieaugums. Bērniem ar konstitucionālu augšanas aizturi pirmajā terapijas gadā auguma pieaugums ir aptuveni 10 līdz 11 cm. Bērniem, kuriem novēroti arī citi traucējumi, šis rādītājs ir nedaudz zemāks (vidēji 7 līdz 9 cm gadā).
www.esAugu.lv ir mājas lapa, kas tapusi sadarbībā ar augšanas speciālistiem, kuri atgādina, ka bērna attīstības un augšanas traucējumus ir iespējams mazināt vai pat pilnībā novērst, ja laikus pamanītas veselības problēmas. Jo savlaicīgāk tās diagnosticē, jo lielākas izredzes bērnam izaugt lielam, stipram un veselam.
Mājas lapā www.esAugu.lv pieejama plašāka informācija par tādām diagnozēm kā konstitucionāla augšanas aizture, Prader-Willi sindroms, Tērnera sindroms, augšanas hormona deficīts un mazs gestācijas vecumam.
Mājas lapa www.esAugu.lv aicina vecākus vērst rūpīgu uzmanību savu bērnu augumam un svaram. Bērni ir dažādi, tādēļ nav vienas formulas, pēc kuras novērtēt savējā attīstību, tomēr tas nenozīmē, ka cerība „gan jau izaugs” patiesi piepildīsies.