Lapmežciems atrodas īpašā vietā. No vienas puses to apskalo jūra, no otras – Kaņiera ezers, tāpēc svarīgi ir uzturēt kārtībā meliorācijas novadgrāvju sistēmas. Šim darbam jābūt regulāram no gada gadā. Ir jāuzrauga, kādā stāvoklī ir ielas un ceļi.
Vai drīkstēja pieļaut, ka viens zemes īpašnieks savā apbūves gabalā uzved grunti un līdz ar to paceļ savu māju augstāk, bet otrs, kurš jau zemajā vietā būvējies agrāk, tagad slīkst nost? Kurš par to nes atbildību? Ja situāciju speciālisti sāktu pētīt pamatīgāk, iespējams, arī novadgrāvji kādā vietā varētu būt aizbērti. Šogad Lapmežciema novada dome iecerējusi sākt tīrīt Vecsloceni. Vai pie šiem darbiem jau nevajadzēja ķerties agrāk? Varbūt tad nebūtu jāsūdzas, ka mājas pagrabos nāk ūdens, kaut gan jāatzīst, ka šis pavasaris ir īpašs, lietavu dēļ gruntsūdens līmenis ir pacēlies daudzviet. Iespējams, pie šādiem nokrišņiem, ūdens līmeni varētu mēģināt regulēt ar Starpiņupes slūžu palīdzību. Taču pašvaldībai šādā gadījumā būtu jāiet uz dialogu ar Ķemeru nacionālo parku, taču līdz šim ir bijis tikai monologs ar apvainojumiem Ķemeru nacionālajam parkam par to, ka ūdens līmenis tiek uzturēts par augstu. Šādi apvainojumi no pašvaldības vadītāja Edmunda Pētersona puses tika izteikti sabiedriskās vietās vai visa gada garumā. Kad pieaicinātie hidroloģijas speciālisti ūdens līmeni pārbaudīja, konstatēja, ka ūdens līmenis tiek uzturēts atbilstoši projekta noteikumiem. Varbūt vaina vispirms meklējama pašu neizdarībā?
