Kāpēc dienā deg ielu apgaismojums?

Vairākkārt redakcijā esam saņēmuši iedzīvotāju neizpratnes pilnu jautājumu – kāpēc Kandavā tik bieži dienā deg ielu apgaismojums. "Par kādu taupību mēs varam runāt, ja paskatāmies uz laternām, kas deg stundām ilgi – neprotam vai vienkārši negribam taupīt?" vaicāja kāds kungs, kurš kādudien mērojis ceļu no Liepu ielas visattālākā gala līdz pat tirgum turp un atpakaļ, bet laternās gaisma kā degusi turpejot, tā joprojām degusi arī, mājup atgriežoties. Savukārt kāda lasītāja pauda sašutumu par to, ka ilgstoši nedeg laternas gar gājēju taciņu, kas ved gar Abavas malu uz Valteru ielas daudzdzīvokļu mājām, diennakts tumšajā laikā gājējiem radot īpaši nepatīkamas un veselībai nevēlamas situācijas. Kam par to jāatbild?

Vairākkārt redakcijā esam saņēmuši iedzīvotāju neizpratnes pilnu jautājumu – kāpēc Kandavā tik bieži dienā deg ielu apgaismojums. "Par kādu taupību mēs varam runāt, ja paskatāmies uz laternām, kas deg stundām ilgi – neprotam vai vienkārši negribam taupīt?" vaicāja kāds kungs, kurš kādudien mērojis ceļu no Liepu ielas visattālākā gala līdz pat tirgum turp un atpakaļ, bet laternās gaisma kā degusi turpejot, tā joprojām degusi arī, mājup atgriežoties. Savukārt kāda lasītāja pauda sašutumu par to, ka ilgstoši nedeg laternas gar gājēju taciņu, kas ved gar Abavas malu uz Valteru ielas daudzdzīvokļu mājām, diennakts tumšajā laikā gājējiem radot īpaši nepatīkamas un veselībai nevēlamas situācijas. Kam par to jāatbild?

Ielu apgaismojumam – 30 latu

Kad septembrī skaidrojām par nedienām ar ielas apgaismojumu, uzzinājām, ka apgaismojumu dienā ieslēdz, lai novērstu bojājumus, pārbaudot, kuras laternas reāli deg, bet kuras – ne. Šobrīd – no svētdienas līdz ceturtdienai – ielu apgaismojums vakaros ieslēdzas līdz ar krēslas iestāšanos un izgaismojas līdz 24.00, bet piektdienās un sestdienās pilsēta ir apgaismota līdz 2.00 naktī. Savukārt rītos apgaismojums ieslēdzas 5.30.

Par ielu apgaismojuma uzturēšanu pilsētā un novada administratīvajos centros aptuveni gadus astoņus gādā elektromontāžas uzņēmums «Elektroinstalators Kandava».

Lai izzinātu, kāds ir redzami biežais pilsētas apgaismojuma iedegšanas cēlonis diennakts gaišajā laikā, devāmies iztaujāt šī uzņēmuma vadītāju Valdi Fuksi. Vaicāts par šī pienākuma uzņemšanos, viņš pastāstīja:

– Tolaik, 90. gadu beigās, ielu apgaismojuma uzturēšana bija VAS «Latvenergo» pārziņā. Pēc toreizējā pilsētas mēra D. Rozenfelda iniciatīvas ielu apgaismojums, kas atradās uz «Latvenergo» komunikācijām, pamazām tika nodots privātstruktūru apsaimniekošanā. Drīz vien pēc tam apgaismojuma sistēmas apsaimniekošana atrisinājās valstiskā mērogā, un mūsu uzņēmums uzņēmās atbildību par apgaismojuma uzturēšanu pilsētā, bet pēc tam arī novada pagastos.

Kāpēc deg apgaismojums dienā?

– Drošības noteikumi paredz ar elektroietaisēm saistītos remontdarbus veikt tikai un vienīgi diennakts gaišajā laika periodā. Par piemēru – Iecavā bija letāls nelaimes gadījums, kad ielu apgaismojumu remontēja tumšajā diennakts periodā un montieris zaudēja dzīvību. Ja pilsētā strādā viena remontbrigāde, tad tiek ieslēgts neliels apgaismojuma posms, bet ja nodarbinātas vairākas brigādes vienlaikus, apgaismojums attiecīgi tiek ieslēgts plašākā teritorijā.

Pavisam pilsētas apgaismojums sastāv no 14 slēgpunktiem. Shēma ir vienkārša. Piemēram, «foto acs» dod signālu, kas pa impulsa vadiņu nonāk līdz elektrības palaidējam, saslēdzas, un impulss iet tālāk. Pastāv iespēja kādu no posmiem ieslēgt arī ar roku, bet tad gaisma saslēgsies pa ķēdīti tikai uz priekšu, nevis atpakaļ.

Cik daudz elektrības tiek patērēts, ja deg viss pilsētas apgaismojums, un cik tas izmaksā?

– Nekādi grandiozie izdevumi tie, protams nav. Izmaksas varu pateikt pilnīgi precīzi. Ielu apgaismojums, kas visā pilsētā deg astoņas stundas, naudas ziņā patērē aptuveni 30 latus (ar nodokli). To, ka deg dienā apgaismojums, protams, iedzīvotāji redz vispirms, bet tajā pat laikā to, cik daudz nelietderīgu mehānismu darbojas (ventilācijas sūkņi, ģeneratori) ikdienā! Taču tie jau nav uzkārti 8 metru augstumā, cilvēku acu priekšā, un tos neredz, bet elektroenerģijas patēriņš taču tiem nav nekāds niecīgais?!

Lielākā bēda – huligāniska demolēšana

– Ielu apgaismojuma shēma ir ievadīta datorā. Ja sabojājušies vecā tipa gaismekļi, kuru jauda ir 250 W, tos nomainām pret ekonomiskākiem: 70 W līdz 100 W dzeltenajās armatūrās. Gaismekļu nomaiņai ir ekonomiskais pamatojums. Tiesa dekoratīvajiem gaismekļiem (kaltajiem) gan nekāda ekonomija nesanāk. Taču nenoliedzami – kaltie gaismekļi Kandavas ielās, īpaši vecpilsētā, labi iederas, bet sagādā arī ne mazums raižu.

– …Kā tā?

– Tajos paredzēts ievietot 150 W spuldzes. Un pat ar šāda stipruma spuldzēm gaismas atdeve ir gauži vārga. Otrkārt, tie nav hermētiski. Bieži novērojam tendenci, ka kalto laternu kvēlspuldzes, kuru mūžs teorētiski ir 1000 A stundas, izdeg brīdī, kad ieslēdzas apgaismojums. Šiem gaismekļiem vieglāk tiek klāt huligāni – tos biežāk sasit, dauza stiklus, norauj "cepures", izvelk un aiznes automātiskos slēdžus un tamlīdzīgi. Neredzu pat motivāciju izsistos laternu stiklus mainīt vai atjaunot. Pasūtam aptuveni 300 stikla plāksnīšu mēnesī (vienā gaismeklī ir sešas stikla plāksnītes).

Mēģinājām rast alternatīvu, pielietojot dzīvsudraba spuldzes, kuras gan izmaksā krietni dārgāk (4 līdz 5 Ls/gb), bet atdeve ir labāka nekā parastajai kvēlspuldzei, respektīvi – tām ir ilgāks kalpošanas mūžs. Tomēr labā iecere ietaupīt beidzās bēdīgi, jo arī šīs spuldzes nevien dauzīja, bet arī zaga. Sākotnēji gribējām kā labāk, kā ekonomiskāk, bet šī iecere nedeva vēlamo rezultātu, turklāt biežie postījumi sastādīja krietnus izdevumus. Tāpēc no dzīvsudraba lampu ekspluatācijas atteicāmies.

Esam daudzkārt par pilsētas apgaismojumu runājuši domē, bet lai uzlabotu esošo sistēmu, vajadzīgs nopietns finansējums un – kā zinām un saprotam – šobrīd tāda nav. Lielajā ielā, iepretim kāpnēm, kas ved uz domi, ir divi gaismekļi – mūsdienīgi, ar grūti sasitamu stiklu, ekonomiski un izstaro pietiekamu gaismas daudzumu. Tieši šāda tipa gaismekļi būtu optimālais pilsētas ielu apgaismojuma veids nākotnes skatījumā.

Kā notiek bojājumu apzināšana?

– Lai izbraukātu un apsekotu, cik gaismekļu darbojas un cik bojāti, ne tikai pilsētā, bet novadā kopumā, sanāk nobraukt ap 100 kilometriem. Un vēl – tas jādara tikai diennakts tumšajā laikā. Saskaņā ar līgumu, apgaismojuma sistēmas apsekošanu paredzēts veikt divas reizes mēnesī. Tomēr reāli tas notiek daudz biežāk.

Pagājušajā gadā bija raksturīga bieža apgaismojuma izslēgšanās atsevišķos slēguma posmos pilsētā. To esam veiksmīgi novērsuši. Problēma jau atkal bija kaltajos gaismekļos. Kuriozi, ka tumsā palikušais posms neparādījās kā īssavienojums, tāpēc pat pieļāvām domu, ka kāds varbūt "spēlējas" ļaunprātīgos nolūkos, bet izrādījās, ka šoreiz pie vainas bija kukaiņi – čaklās skudras, kas bija iemitinājušas gaismekļu balstos. Gadījies arī, ka Valdeķu centrā izslēgti automātiskie slēdži. Lai to izdarītu, nevajag ne gumijas cimdu, ne lielas zināšanas. Par nožēlu atrodas cilvēki, kuriem piekļūšana slēdžiem un to tīša izslēgšana acīmredzot dara prieku.

Parādība, ka dienā deg ielu apgaismojums, ir ne tikai Kandavā, bet arī Tukumā, Jūrmalā, Talsos – itin visur, kur sakārto ielu apgaismojumu. Ja vienā vakarā, krustu šķērsu izbraucot pilsētas ielas, konstatēju, ka nedeg 61 apgaismojuma vienība, loģiski, nākošajā dienā bojājumus novēršot, apgaismojums vairāk vai mazāk atkal degs. Nenoliedzu, arī mums gadās kļūdas un dažreiz novērst kādu bojājumu nesanāk tik operatīvi, kā varbūt cerēts. Nekad nav tik labi, lai nebūtu vēl labāk. Vienmēr var labāk.

Esam skaitliski neliels uzņēmums, kurā kopumā nodarbināts 21 strādājošais. Lai uzņēmums attīstītos, piedalāmies iepirkumu konkursos, tāpēc mūsu darba objekti atrodas ne tikai Kandavas novadā, bet arī daudzviet citur, attālāk.

Ne tikai ar skatu no malas

– Vēlama būtu lielāka sapratne no iedzīvotāju puses. Lai teiktais nebūtu tikai tā – ar skatu no malas. Piemēram, anonīmie zvanītāji – tā ir kategorija, kura negācijas tikai grib skaļi izpaust jebkurā veidā un vietā, īstenībā tā īsti nemaz neiedziļinoties lietas būtībā un cēloņos. Ja radusies problēma, lūdzu, nāciet, ziņojiet, un ķeramies lietai klāt! Bet, ja cilvēks par varītēm negrib nosaukt savu vārdu, tad jādomā, kāpēc tā?

Mēs it kā cīnāmies ar vandālismu, bet pa šiem astoņiem gadiem neviens ne reizi man nav piezvanījis un pateicis, ka kaut kur kaut ko posta, dauza stiklus vai ko citu. To diemžēl neviens "neredz". Bet apgaismojums dienā visbiežāk deg tikai tāpēc, lai salabotu to, ko kāds ir sapostījis. Sapostījis galvenokārt ne jau nejaušības pēc, bet apzināti.

Vai gājēju celiņš gar Abavu tagad ir izgaismots?

– Tur sākumā bija tie paši kaltie gaismekļi, kam līmējām pretsitienu plēves, kurus sasist varēja tikai ar vidēja lieluma akmeni (pusķieģeli). Taču rezultāts bija bēdīgs, jo katrā laternā pēc postījuma arī tādu akmeni atradām. Un tā postīts tika neskaitāmas reizes, bet vainīgos neviens tā arī nebija pieķēris. Jebkura bojājuma novēršana, protams, prasa laiku. Arī šajā apgaismojuma posmā bija radies īssavienojums. Kamēr to novērsa, kādu laiku valdīja tumsa, gājējiem sagādājot pamatotas neērtības. Tagad šis gājēju celiņa posms ir apgaismots.

Kur vispirms vērsties pilsētas iedzīvotājam, ja radies kāds jautājums, kāda neskaidrība vai neapmierinātība par ielu apgaismojumu?

– Iedzīvotājiem jāzvana pa tālruni 63182028 domes sekretārei vai jāgriežas domē personīgi. Pašvaldība ar uzņēmumu «Elektroinstalators Kandava» ir noslēgusi līgumu par apgaismojuma sistēmu uzturēšanu un apkalpošanu novadā. Tātad pašvaldības uzdevums ir uzklausīt iedzīvotājus un informāciju tālāk nodot apkalpojošajai firmai, lai tā radušos problēmu risinātu.

Komentāri

  1. Nu, bet protams, būt jau liek nepiekrist ka huligān sav darb padar un plēš, un post, kas pa rokai. Policijs iecirkns ar mums nomalē, ko ta šie var redzēt!Tomēr nevajag baltiem mazgāties pa katr cen, nolaidībs ar ir daudz. Es piemēram ir Frīd un es nav nekād anonīmiķ vai alkaholiķ, akl ar es nav un ja nedēļ no viets diens apgaismojums deg no Jaunkandavs kapiem līdz Rūmens iels galam, un cilvēks ņem uz aizbrauc vēl līdz slimnīcai un tur ar deg, tad es sak ka deg pa daudz, un vēl deg pa pusdienslaik. Var tās muļķībs stāstīt pilsēts Matildei un Ģertrūdei, bet Frīd zin, lai nu ko, bet pusdiens vīr ēd, kaut viņ ir elektriķ, bet no pusdienām viņ neatsakās. Man ir piemetusies tād kā degoš lampiņ vajāšans mānij un es brauc pa pilsēt un viss apskat, neviens vīrs nestrādāj un nekād slēdž netik ieslēgt, lai laterns degt tik dažās ielās, deg vienlaicīg pa viss pilsēt, no vien gal līdz otram galam un tā deg divs nedēļs no viets. Huligān mums ir, bet viss uz viņiem novelt nevajag! Jāsak gan, ka pēdējās divs nedēļs situācij ir uzlabojusies un es ir palics bez darb un mans autiņš rusē. Lai top gaism kad ir tumš!

  2. kandavaa taadi passi pennndzinni dziivo kaa tukumaa,ari nevar iebraukt ka savadak nevar tas lampas sataisiit ja nededzina…… ka tik buutu pa ko cepties..!!!!!!!!

  3. Tas nozīmē, gudriniek, ka Kandavā tauta cepās par to, kur paliek nodokļu nauda, kamēr citur citiem viss pie kājas

  4. Tukums tak ir bagāts jūs ko..???19.12 20.30kkur vakarā visā Jelgavas ielas garumā no stacijas līdz gorodiņam nedega gaisma…Pa dienu toties deg,lai tauta redz kur kāju spert..:p

  5. Tad jau pie jums tāpat kā pie mums. Jā, es vienu dienu redzēju, ka gaisma deg uz vienas ielas un tiešām – tai ielā veica kaut kādus labošanas darbus pie laternām. Bet tas neattaisno nespīdēšanu naktīs.

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *