Pirms Ziemassvētkiem Ķemeru nacionālā parka administrācija saņēma satraucošu ziņu par to, ka Kaņiera ezerā uz ledus atrodoties vairāk nekā 20 gulbji – vietējie iedzīvotāji bija satraukušies par putnu turpmāko likteni. Ņemot vērā, ka gulbju izdzīvošana bez barības bija apdraudēta, 24. decembrī parka speciālisti noķēra 21 gulbi un pārvietoja uz tuvāko neaizsalušo ūdenstilpni – Starpiņupīti.
Kā norāda ornitologi, šī zināmā mērā bijusi ārkārtas situācija, jo parasti, aizsalstot ezeram, putni lidojot uz tuvāko atklāto ūdenstilpni; šoreiz, iespējams, vainīga bija putnu piebarošana – gulbji ātri pierod pie cilvēku dotās barības un kļūst no šī ieraduma atkarīgi. Jāpiebilst – ja esat sākuši putnus piebarot, tas regulāri jādara visu ziemu; neregulāra barības piedāvāšana vienīgi palielina putnu koncentrēšanos piebarošanas vietās, un, iestājoties bargākam salam, tie var iesalt ledū un aiziet bojā. Savukārt, dabiskos apstākļos ziemojošie ūdensputni izvietojas visur, kur pieejams neaizsalstošs ūdens un pārtiek tikai no viņiem pieejamās dabiskās barības.
Latvijā ir samērā silta ziema, tāpēc daudzi gulbji izvēlas pārziemot uz vietas, neaizlidojot projām. Pie mums galvenokārt ziemo paugurknābja gulbji, nelielā skaitā – ziemeļu gulbji un tikai retos gadījumos mazie gulbji.
Kā norāda Dabas aizsardzības pārvaldes Dabas datu nodaļas vadītājs Mārtiņš Kalniņš, gulbju iesalšana ledū ir ļoti reta parādība; deviņos gadījumos no desmit gulbis nav iesalis ledū, bet vienkārši nogūlies tuvu lāsmenim – līdz ar to rodas iespaids, ka putns ir iesalis, kaut arī tā nemaz nav…
Šobrīd Kaņiera ezerā izglābtie gulbji ir iedzīvojušies Starpiņupītē un pie ezera nav manīti. Ja vēlamies palīdzēt šiem graciozajiem putniem, vislabākais veids ir vienkārši ļaut tiem dzīvot patstāvīgi.
Ļoti interesants stāsts.
Labi,ka neēdam šos nelaimīgos.
Toties pavasarī un vasarā viņi priecē mūs ar savu skaistumu un ar to,ka pielaiž sev tuvu un ļauj fotogrāfēt.