Sestdiena Kandavas pilsētā iesākās neierastāk kā citkārt, jo pilsētu, tās iedzīvotājus un viesus modināja taures skaņa, bet pa mazpilsētas ieliņām brauca auto, aicinot visus, visus piedalīties Kandavas pilsētas 777 gadu jubilejas pasākumos.
Avīžu zēni un meitenes izplatīja svētku norises programmiņas, bet vecpilsētas laukumā jeb Kandavas pilsētas sirdī valdīja svētkiem atbilstoša noskaņa. Arī laika apstākļi beidzot bija svētku reizei īsti atbilstoši un viss varēja notikt kā iecerēts. Svētku svinīga atklāšana, novada pašdarbības kolektīvu priekšnesumi, viesu veltījumi sirmajai Kurzemes mazpilsētai -tas viss norisinājās pilsētas centrā, bet Senču pilskalnā bija iespēja iepazīt seno amatnieku darba prasmi, nobaudīt kurzemnieku tradicionālo skābputru, un bukstiņbiezputru ar lauku speķa piedevu, kā arī pašiem izkalt Kandavas svētku monētu. Bruņinieku pilskalnā valdīja viduslaiku gaisotne. Svētku prieku un noskaņu pēc savām vēlmēm un ieskatiem baudīt varēja ikviens. Vakarā vēl lielā pastaiga jeb svētku gājiens pilsētas ielās pūtēju orķestra pavadībā, bet turpinājumā – Vakara lustes, mūziķu uzstāšanās, grupas «Z- Scars» koncerts un, protams, balle.
Vairāk par Kandavas novada svētkiem lasiet otrdienas laikrakstā.
Svētki bija forši. Paldies kultūras darbiniekiem par organizēšanu.
Man pašam vislabāk patika tautiskā svinēšana Senču pilskalnā un koncerti pilsētas laukumā.
No bruņinieku pilskalna laikam gan gaidījām ko vairāk – droši vien atmiņā tas naksnīgais pasākums pirms, ja nemaldos, 2 gadiem – ar lāpām, teatralizētiem uzvedumiem, viduslaiku našķiem.
No mīnusiem japiemin "naudas kāstuvi" bērnu rotaļu pilsētiņā (te nu gan pašvaldībai bija jāsponsorē! ). Visu pēcpusdienas tēriņiem paredzēto naudu atstāju 1/2 stundas laikā tikai par to, lai sīkie varētu pabraukāt ar velokartiem un palēkāt uz batuta. Nav nekāds joks – 1 Ls par 10 min. katrai atrakcijai. Un ja bērnu ir 2, 3 vai vairāk, un atrakcijas 3 un katru gribas izmēģināt…. parēķiniet paši. Kļuva mazliet žēlīgi, padomājot par trūcīgajām daudzbērnu ģimenēm…
Centrā pēc tumsas iestāšanās sākās danči. Varēja paēst un padzert āra bufetēs. Te latvieši varēja atkal izcelties un parādīt, ka patiešām ir dzērāju tauta. Šmigā bija pat pārdevēji. Viens pārdevējs pat pamanījās apgāzt mangāli ar ceptiem kartupeļiem un šašlikiem. Skats bija par rubli. Interesanti, ka policistus uz laukuma gan manīja, bet turpat mierīgi planēja tīņi ar stiklainām acīm. Nezinu, kāda ir statistika par aizturētajiem tajā naktī – te nu prese varētu mūs informēt.
Ap 1 naktī žūpošana uz laukuma pieņēmās tādos apmēros, ka kļuva diezgan neomulīgi. Bija vai nu pašam jāaizlej acis, vai jāiet mājās. Es izvēlējos 2. variantu, tāpēc nezinu, kā tas viss beidzās. Zinu tikai, ka nākamajā rītā uz ģimeņu sporta svētkiem hallē bija ieradušās 4 ģimenes. Tadas nu mums tās prioritātes. 🙁
"Bet citādi, ka cienījamā kundze, viss kārtībā, viss kārtībā…" 🙂