14. aprīlī Kandavas novada pensionāru biedrības pārstāvji pulcējās ārkārtas konferencei. Uzaicinājums piedalīties plašajā saietā tika adresēts arī Labklājības ministrijai un Latvijas pensionāru federācijai, taču neviens pārstāvis no augstāk minētajām instancēm tā arī neieradās.
Konferenci izsludināja kā ārkārtas, jo darba kārtībā bija paredzētas novada pensionāru biedrības valdes priekšsēdētāja vēlēšanas. Līdzšinējais priekšsēdis Vilnis Zutis pēc sešiem darbīgiem gadiem veselības apstākļu dēļ priekšsēdētāja pienākumu pildīšanu vairs neveiks, bet viņa iesākto darbu turpinās viņa vietnieks Edvīns Čākurs.
Uzteicama bija Kandavas novada biedru aktivitāte, jo no 90 aicinātajiem biedrības biedriem, ieradās 85. Pavisam novadā dzīvo ap 1700 pensionāru, bet pensionāru biedrībā iesaistījušies 400 biedri.
Detalizēti izstrādātu, plašu, skaitļiem un faktiem bagātu biedrības valdes atskaiti par 2007. gadu bija sagatavojis E. Čākurs, uzsverot, ka būtiski ir panākt, lai turpmāk pēc iespējas vairāk pensionāru no visa novada pagastiem aktīvāk iesaistītos sabiedriskajā dzīvē, piedalītos biedrības rīkotajos kultūras pasākumos, ekskursijās un atpūtas vakaros, kā arī papildinātu pensionāru biedrības biedru rindas, norādot to kā plašu turpmāko darba lauku valdei un grupu vadītājiem.
Rezumējot paveikto, E. Čākurs uzteica pagastu pensionāru koordinatores Ritu Sūnu, Inesi Šenbergu un Emeritu Šuksti, kā arī biedrības kultūras pasākumu organizētāju Veru Lauvu, grāmatvedi Gunāru Stūri, sekretāri Ainu Klajumu, kasieri Laimdotu Saliņu un, protams, līdzšinējo priekšsēdētāju Vilni Zuti. (Ar viņa neizsīkstošo entuziasmu savulaik tika iekārtotas biedrības telpas jeb Pensionāru dienas centrs Jelgavas ielā.)
Pēc biedrības darba izvērtēšanas, E. Čākurs pievērsās valstiskām problēmām, kas šodien skaudri un sāpīgi skar ikvienu pensionāru: "Pensionāru dzīves līmeņa uzlabošanā valdība piegriež maz vērības. Ap 80% pensionāru saņem pensijas, kas ir zem iztikas minimuma. Nepārtraukti pieaug cenas produktiem, medikamentiem, elektrībai, gāzei, komunālajiem pakalpojumiem un veselības aprūpei. Mūsu valstī ceļ pasaulē dārgākos tiltus, gatavo dārgākās ceļa zīmes, bet mūsu pašu ievēlētie deputāti un ministri brauc ar dārgākajām automašīnām. Bet tauta tajā pat laikā slīgst nabadzībā. Kāpēc valdības ministri šogad, lai segtu inflāciju, saņems ap Ls 200 lielāku algu, bet mums, pensionāriem, tanī pat laikā pieliek ap Ls 11 mēnesī? Pasaules Bankas, Finanšu un Kapitāla tirgus komisijas prognozes paredz vecuma pensijas straujāku pieaugumu tikai pēc 6 līdz 8 gadiem, aptuveni ap 2015. gadu. Bet, piedodiet, kungi un dāmas, man un lielākajai daļai tagadējo pensionāru šīs pensijas vairs nebūs vajadzīgas…"
Uzklausot debates un izanalizējot pašreiz valdošo situāciju valstī, tapa kopīga, valdē apstiprināta rezolūcija.
14. aprīlī Kandavas novada pensionāru konferencē pieņemtā rezolūcija
"Valstī turpina augt inflācija. Paredzams, ka augstāko līmeni tā sasniegs maija mēnesī. Palielināsies maksa par elektroenerģijas un gāzes patēriņu. Celsies pārtikas preču cenas. Sevišķi smagi šīs negatīvās sekas izcieš pensionāri, kuri saņem pensijas zem iztikas minimuma mēnesī, un to valstī ir ap 490 000 cilvēku. Šodien valdība brutāli ignorē tautas vajadzības pēc labākas dzīves. Vairāk nekā desmit gadus pēc neatkarības atjaunošanas Latvijas pensionāri joprojām nesaņem pensiju, kas kaut nedaudz tuvotos Eiropas Savienības valstu vidējam pensiju līmenim.
Statistika liecina, ka 2007. gadā Latvijas pensionāri saņēma vidēji vismazākās pensijas Eiropas Savienībā, proti, 124,19 latus mēnesī. Neskatoties uz pensionāru sliktajiem dzīves apstākļiem, valdība paredzējusi algas paaugstināšanu tiem darbiniekiem, kam tās tiek maksātas no valsts budžeta, tātad arī sev.
Valsts pensiju speciālajā budžetā kopš 2004. gada veidojas pozitīvs saldo un 2007. gadā tas bija 225 miljoni latu. Kāpēc vismaz daļa no šī pārpalikuma netiek novirzīta pensiju palielināšanai? Lai uzlabotu pensionāru dzīves apstākļus, valdībai nekavējoši jārisina jautājumi, lai ar 2008. gada jūlija mēnesi minimālā pensija būtu iztikas minimuma līmenī. Līdzekļus pensiju palielināšanai ņemt no sociālā budžeta pārpalikuma."
14. aprīlī Kandavas novada pensionāru konferencē pieņemtā rezolūcija
"Valstī turpina augt inflācija. Paredzams, ka augstāko līmeni tā sasniegs maija mēnesī. Palielināsies maksa par elektroenerģijas un gāzes patēriņu. Celsies pārtikas preču cenas. Sevišķi smagi šīs negatīvās sekas izcieš pensionāri, kuri saņem pensijas zem iztikas minimuma mēnesī, un to valstī ir ap 490 000 cilvēku. Šodien valdība brutāli ignorē tautas vajadzības pēc labākas dzīves. Vairāk nekā desmit gadus pēc neatkarības atjaunošanas Latvijas pensionāri joprojām nesaņem pensiju, kas kaut nedaudz tuvotos Eiropas Savienības valstu vidējam pensiju līmenim.
Statistika liecina, ka 2007. gadā Latvijas pensionāri saņēma vidēji vismazākās pensijas Eiropas Savienībā, proti, 124,19 latus mēnesī. Neskatoties uz pensionāru sliktajiem dzīves apstākļiem, valdība paredzējusi algas paaugstināšanu tiem darbiniekiem, kam tās tiek maksātas no valsts budžeta, tātad arī sev.
Valsts pensiju speciālajā budžetā kopš 2004. gada veidojas pozitīvs saldo un 2007. gadā tas bija 225 miljoni latu. Kāpēc vismaz daļa no šī pārpalikuma netiek novirzīta pensiju palielināšanai? Lai uzlabotu pensionāru dzīves apstākļus, valdībai nekavējoši jārisina jautājumi, lai ar 2008. gada jūlija mēnesi minimālā pensija būtu iztikas minimuma līmenī. Līdzekļus pensiju palielināšanai ņemt no sociālā budžeta pārpalikuma."
