Augusta nogalē Muzeju Valsts pārvaldes akreditācijas komisija Kandavas novada muzeju atzina par atbilstošu savam nosaukumam, tādēļ par paveiktajiem un vēl tikai paredzētajiem darbiem lūdzām pastāstīt muzeja vadītāju Sarmai Anģēnai.
Jauni skapji, jaunas sejas
"Muzeju valsts pārvaldes komisija, kuru vadīja Anita Jirgensone, Kandavā ieradās 19. augustā un es, kā arī otra muzeja darbiniece Ināra Znotiņa, tai stādījām priekšā 40 minūšu garu prezentāciju. Klāstījām, kas muzejā mainījies kopš 2003. gada, kad notika iepriekšējā akreditācija, kā arī mazliet ieskicējām savus nākotnes plānus," stāsta S. Anģēna. Šajos piecos gados muzeja krājumi nav ievērojami papildināti – lielākā iegūtā vērtība ir muzejam dāvinātais trīsszvaigžņu ordenis, tomēr pašiem krājumiem nu ir sava droša vieta glabāšanai – jauni koka un metāla skapji. "Muzejā ir veikti dažādi remontdarbi, piemēram, atjaunota lielā zāle. Tur pašlaik apskatāms arī viens no mūsu lielākajiem pirkumiem – trīs slēdzami, stikla skapji, kur var drošāk izstādīt ekspozīcijas priekšmetus," atklāj direktore un piebilst, ka daļu mēbeļu iegādes izdevumu segusi novada dome, bet daļa naudas iegūta, piedaloties vienā no Eiropas savienības projektiem.
Piecu gadu laikā mainījušies arī muzeja darbinieki, jo S. Anģēna pirms gadiem diviem stājās iepriekšējās direktores – Ingas Priedes – vietā, savukārt pašas Sarmas amatā, kurā jārūpējas par muzeja krājumiem, nācās iejusties Inārai Znotiņai, kas uz Kandavu tika pārvilināta no Tukuma muzeja.
Meklē īstu vēsturnieku
Tomēr iespējams jau tuvākajā nākotnē muzejam nāksies padomāt vēl par kādas štata vietas izveidi, jo akreditācijas komisijas silts ieteikums gan pirms pieciem gadiem, gan tagad ir piesaistīt muzejam vēsturnieku, kas varētu veikt zinātniski pētniecisko darbu. "Pašlaik, protams, arī mēs pašas tiekam daudz maz veiksmīgi ar visu galā, tomēr tādai nopietnai novadpētniecībai mazliet pietrūks laika. Sarunas jau esam ievirzījuši un nākamajā gadā, iespējams, lūgsim domei atbalstīt mūsu ideju par jauna cilvēka darbā pieņemšanu," S. Anģēna. Tiks meklēti līdzekļi arī citām nākotnes iecerēm un vajadzībām. Piemēram, strauji tuvojoties aukstākam laikam, aktuāls kļūst muzeja 2. stāva apkures jautājums, kas līdz šim atstāts novārtā. "Pirms tam te bija dzīvokļi, bet nu telpas varētu izmantot muzeja paplašināšanai. Ir iecere vienu dzīvokli iekārtot tā, kāds tas bija laikā, kad te vēl dzīvoja pats muzeja veidotājs – Viktors Vītols. Tā būtu, pirmkārt, kā piemiņas ekspozīcija šim Kandavas novada skolotājam, vēsturniekam un pētniekam, otrkārt, tā ir laba iespēja, īpaši jaunākajiem muzeja apmeklētājiem savām acīs skatīt padomju cilvēka sadzīvi," par muzeja plāniem stāsta direktore.
Kandava – «Kurzemes Šveice»
Gan akreditācijas komisijas ieteikums, gan pašu muzeja cilvēku iecere ir nākamo piecu gadu laikā izveidot jaunu, saistošu ekspozīciju. "Tai vajadzētu būt tādai, ko vēl ilgi varētu demonstrēt muzeja viesiem, kas piesaistītu, būtu cilvēkiem interesanta un tiešām raksturotu Kandavu," skaidro S. Anģēna un piebilst, ka muzejam, visticamāk, nebūšot tādu līdzekļu, kas ļaus piesaistīt ekspertus, izstāžu veidotājus – profesionāļus, tādēļ jo būtiskāka ir pašu kandavnieku iniciatīva. "Piemēram, es varētu jau tagad aicināt cilvēkus dāvināt muzejam 60. līdz 70. gadu sadzīves tehniku vai traukus un citas lietas, kas saistās ar šo laika posmu. Vienmēr uzklausīsim arī idejas, kā varētu vēl uzlabot muzeja darbu." Iecerētās ekspozīcijas temats varētu būt «Kurzemes Šveice». Starp citu, nu jau kādu laiku muzeja paspārnē notiek arī dažas citas aktivitātes, piemēram, te ir apmeties Kandavas fotoklubs, pateicoties kuram top dažādas tematiskās izstādes. Vēl joprojām muzejā skatāmas tā dalībnieku īpašais skatījums caur foto objektīvu uz Kandavas sievietēm. Kopš pavasara te pulcējas arī vides aizsardzības kluba «Senleja» biedri, kas ne tikai runā par vides sakopšanu teorētiski, bet arī praktiski rīko talkas, apzina nekārtības pilsētā u. tml.
Ziedi un dzeja
Vistuvākajā nākotnē jeb septembra nogalē Kandavas novada muzejā būs apskatāma kārtējā tematiskā izstāde. Šoreiz, kā atceroties par Dzejas dienām, kas tajā laikā jau būs izskanējušas, tiks izstādītas mākslinieces Marinas Zariņas gleznas. Un lai izstādes atklāšanu padarītu īpašāku, tajā savu dzeju lasīs Maija Laukmane. Autores liriskie dzejoļi papildinās M. Zariņas ziedu akvareļus, kurus izstādes apmeklētāji varēs iegūt arī savā īpašumā.
