8. februārī notika konference lauksaimniekiem «Lauki. Lauksaimniecība. Nauda. Kam un kā tērējam?». Tajā uzstājās arī Latvijas Pašvaldību savienības priekšsēdētājs Andris Jaunsleinis, stāstot par valsts un Eiropas savienības atbalstu pagastiem, kā arī teritoriālo reformu. Secinājumi – visai skumji…
Eiropas Savienības atbalsts lauku infrastruktūrai iet garām
Latvijas pašvaldību savienības priekšsēdētājs Andris Jaunsleinis:
– Kad valdībā izskatīja reģionālās attīstības fonda prioritātes, teica, ka tās risina Lauku atbalsta fonds un mums jau tur neko nevajag darīt. Savukārt, kad Lauku attīstības plānu skatīja, tad tajā arī mums neko nevajadzētu darīt, jo tur jau strādā Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas ierēdņi. Un tādējādi rezultāts nav pagastiem iepriecinošs.
Tiešā veidā pagastu līmenī pašvaldību atbalsts sešos vai septiņos nosacīti treknos gados ir divi pasākumi Lauku atbalsta programmā, kas tiek lauku teritorijām. Proti, 200 000 eiro ciematu atjaunošanai, kuros ir paredzēts, ka varētu sakārtot arī ielas un ceļus, kas ir ļoti nepieciešams. Bet praktiski tas nav iespējams, jo izmaksas ir pārāk lielas. Varētu atjaunot tikai namus.
Otrs atbalsta veids nav paredzēts infrastruktūrai, kas arī tomēr ir labi – veidojas iniciatīvas grupas un strādā.
Trešais atbalsts no reģionālās attīstības fonda ir mazām teritorijām (līdz 2 000 iedzīvotāju) – vides, ūdens apgādes un kanalizācijas sistēmas sakārtošanai. Tas arī ir viss, ko pagasti saņem no Eiropas Savienības.
Svarīgi nodrošināt labus ceļus un izglītību
A. Jaunsleinis:
– Tanī brīdī, kad valdībā tika spriests par struktūrfondu izlietojumu, faktiski visu pašvaldību līmenī bija svarīgi remontēt ielas un ceļus. Bet atbilde no valdības uz to bija viena – mēs to risināsim no nacionālā budžeta. Bet šos jautājumus nacionālajā budžetā neviens pat negatavojas skatīt! Ja tos nerisinās, mums šīs problēmas atnāks atpakaļ kā bumerangs.
Neatrisināti ir arī izglītības jautājumi. Valstī runājam, ka problēmas ir izglītības kvalitātē, bet nevaram cerēt, ka ar investīcijām tikai augstskolās, uz kurieni atnāks ar nekvalitatīvu pamatizglītību sagatavoti abiturienti, izglītība kopumā būs kvalitatīvāka.
Naudu sadala politiski
A. Jaunsleinis:
– Faktiski ir tā, ka Ls 200 000, par ko tiek nopirkta administratīvi teritoriālā reforma, aiziet politiskā dalījumā uz katru teritoriju. Ja mēs paskatāmies valstī kopumā, tad 500 pašvaldības reiz Ls 200 000 aptuveni ir 100 miljoni. Tik liela nauda dekoncentrētā veidā līdz šim nekad nav bijusi izkliedēta pa visu valsti! Šādā veidā resursi kaut kādu atdevi dos, bet to mēs varēsim vērtēt pēc laika.
Tas ir vienīgais instruments lauku pašvaldībām, plus vēl 20 miljoni latu, ko dala kā politiskās investīcijas, kas darbojas pēc nejaušības principa.
No Eiropas attīstības fonda mēs vēl atbalstām 17 centrus, tai skaitā lielās pilsētas, un grūti saprast, ka šāds atbalsts veicinātu līdzsvarotu attīstību attiecībā pret tām pilsētām un pagastiem, kuru nav šajā sarakstā.
Lauksaimnieki savā konferencē daudz runā par apdrošināšanu. Vai kāds apdrošinātājs šodien būtu ar mieru apdrošināt administratīvi teritoriālo reformu un cik valdībai par to apdrošinātājam vajadzētu samaksāt? Ja kāds apdrošinātājs to apņemtos, rastos ticība, ka šis pasākums ir veiksmīgs.
2009. gadā pagasti pazūd. Kā tas ietekmēs strukturālo fondu mazumiņa apgūšanu? To šodien neviens vēl nezina. Lai lieta būtu pavisam droša, mēs ne tikai veicam reformu, bet likvidējam arī rajonus. Kad izveidosies novadi, nevar būt tā, ka visi iepriekšējie centri saņems vienādu prioritāru attīstību. Tādi brīnumi nekur vēl nav notikuši. Mums patīk, ka piecus miljardus Eiropas Savienība gatava dot Latvijai, bet grūti iekšēji valsī būt solidāriem: ka tām teritorijām, kas nosacīti ir bagātākas, vajadzētu šos līdzekļus pārdalīt uz teritorijām, kuras ir mazāk attīstītas. Tad sākas grūtības un saka, ka šie līdzekļi pienākas tiem, kuri spēj attīstīties, ka tie citi tikpat neko nespēj un nespēs.
– Par rajonu likvidāciju un reģionu neveidošanu publiskās diskusijās daudzas amatpersonas saka, ka šīs funkcijas izpildīs plānošanas reģioni. Kāds ir jūsu viedoklis?
– Tas, ka mums nav izveidotas reģionālas pašvaldības, ir milzīgas problēma, kad jāveido novadi un jālikvidē rajoni. Ja mēs neko neizveidojam un neatdodam materiāli tehnisko bāzi, kas ir rajonos, tad pēc rajonu likvidācijas tā pazudīs. Kad valstī sapratīs, ka jāizveido kaut kāds reģionālais līmenis, mēs dabūsim samaksāt dubultīgi.
Tas, ka dalīšanās ir daudz dārgāka nekā apvienošanās, liecina Lietuvas pieredze. Viņi izveidoja 56 pašvaldības uz rajonu bāzes, saprata, ka tās ir par lielu, sāka tās dalīt, un katra dalīšana iznāca dārgāka nekā apvienošana. Sākās iekšējas politiskās diskusijas. Jautājums, ka Lietuvā pašvaldības varētu sadalīties vēl tālāk, ir atklāts, un tas notiks, tiklīdz kāds politiskais spēks būs gatavs to darīt. Bet sabiedrībai tas maksā.
Ja mēs būtu saimnieciski, mēs būtu izveidojuši reģionālās pašvaldības, manā uzskatā labāk deviņas, tāpat kā lauksaimniecības reģionālās pārvaldes. Bet tas ir politisks jautājums, un politiskās partijas acīmredzot baidās, – ja būs vēlētas reģionālās pašvaldības, tās nevarēs šo līmeni vēlēšanās iegūt. Igaunijā apvienošanās reformas rezultāts bija tāds, ka neviens no pašvaldību vadītājiem, kas piedalījās reformā, netika ievēlēts…
