Kāds būs topošais Engures novads?

Līdz 2. oktobrim Smārdes, Engures un Lapmežciema pagasta iedzīvotāji var izteikt savu viedokli par šo pašvaldību apvienošanās projekta 1. redakciju. Ar to var iepazīties pagastu padomēs, kā arī interneta mājas lapās www.smarde.lv un www.engure.lv. Tikšanās ar iedzīvotājiem paredzētas: 29. septembrī 16.30 Smārdē, 30. septembrī 10.00 – Lapmežciemā, 15.00 – Engurē.

Vajag vienotu plānojumu

Kā stāstīja Smārdes pagasta padomes priekšsēdētājs Gundars Važa un projektu vadītāja Ilze Turka, uz triju pagastu bāzes plānots izveidot Engures novadu ar centru Smārdē un pakalpojumu centriem Engurē un Lapmežciemā. Idejiski domāts saglabāt visu, kā ir, tikai nav zināms, vai Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrija to atbalstīs. G. Važa: "Nemainām arī nosaukumu (sākumā bija domāts, ka būs Milzkalnes novads), paliek Engures novads ar centru Smārdē. Ja dzīve spiedīs, nosaukumu varēs mainīt, bet šajā situācijā tas ir pilnīgi lieki, tāpat kā izbūvēt jaunas telpas, ko bijām iecerējuši Milzkalnē. Sapratām, ka nauda jātaupa un telpu pārbūvei nav jātērē. Arī Lapmežciemā un Engurē paliek viss, kā ir. Problēma tā, ka katram pagastam ir atšķirīgs teritoriālais plānojums un apbūves nosacījumi, turklāt Lapmežciemam plānojuma nav vispār. MK noteikumi paredz, ka pirmajos četros gados plānojums jāpārstrādā, lai novadā tas būtu vienots."

Vismaz par pieciem darbiniekiem vairāk

Katrā pagastā būs būvvalde, bāriņtiesa, sociālais dienests, dzimtsarakstu nodaļa, kam viens no darbiniekiem būs vadītājs. Viņš turpinās strādāt turpat, kur darba pienākumus pildījis iepriekš. Pats galvenais, lai iedzīvotāji uz vietas varētu saņemt visus pakalpojumus un lai, piemēram, engurniekam nav jābrauc bērnu reģistrēt uz Smārdi un otrādi.

I. Turka stāstīja, – lai kā arī necenstos, štatu jaunveidojamajā novadā būs vairāk. Novadā nepieciešams jurists, domes priekšsēdētājs, izpilddirektors, izglītības speciālists, domes sekretāre un lietvede personāldaļā. Tiesa, Lapmežciemā, piemēram, ir gan informāciju tehnoloģiju, gan sabiedrisko attiecību speciālists, ir arī jurists, iespējams, viņi varētu šo darbu darīt visā novadā. Katrā pašvaldībā būs pakalpojumu centra vadītājs, nevēlēta amatpersona, kas pārzina situāciju uz vietas – tāds kā izpilddirektors. Vēlēti būs novada domes priekšsēdētājs un vietnieks, kā arī 11 deputāti (iepriekš pagastiem kopā – 27).

Skolas un kultūras iestādes paliks

Novadā ir četras skolas – Engures vidusskola (314 skolēni), Smārdes pamatskola (155), Lapmežciema pamatskola (121), Milzkalnes sākumskola (70), kā arī bērnudārzi: Smārdē (36), Lapmežciemā (60), Engurē (92); arī Engures mūzikas un mākslas skola (160) un Jūrskolas filiāle (68). Visas skolas tiks saglabātas. G. Važa domā, ka arī turpmāk skolēnu kustība paliks tāda pati, kā līdz šim – uz Tukumu vai Rīgu: "Pērn rēķinājām, ka savstarpējos pašvaldību norēķinos maksājām par 250 bērniem – tas ir gandrīz tikpat, cik bērnu mācās pagasta skolās. Taču vēsturiski tā iegājies, un tur neko nevar mainīt. Tāpat skaidrs, ka uz Enguri neviens bērnus nevedīs.

Šobrīd nav zināms, ko darīt ar izglītības speciālistu – vai nu algot pašiem, vai slēgt līgumu ar Tukumu. Mēs uzskatām, ka saikne starp skolām jāsaglabā esošā rajona robežās, lai organizētu konkursus un skates. Būtu jāsaglabā arī izglītības pārvalde, kas to visu koordinētu."

Visi kultūras vai tautas nami, kā arī bibliotēkas, tiek saglabātas, tikai viena no triju pagastu iestādes vadītājām koordinēs kultūras dzīvi novadā, tāpat domāts saglabāt saikni ar kaimiņiem līdzšinējās rajona robežas.

Komunālā saimniecība – vissmagākais jautājums

"Komunālā saimniecība ir vissmagākais jautājums," atzīst G. Važa. "Smārdē komunālais uzņēmums šobrīd tiek reorganizēts, turpmāk tas būs pašvaldības struktūrvienība. Tai apstiprināts jauns vadītājs Māris Turks."

Vaicāts, vai tarifi novadā būs vienādi, G. Važa atzina, ka tas nevar būt vienots, jo katrā pašvaldībā sistēma ir savādāka. Ar laiku, iespējams, varēs izveidot vienotu dienestu, lai sniegtu pakalpojumus, kas nepieciešami visiem iedzīvotājiem, piemēram, apsaimniekot ceļus: "Engurei ir smilšu kaisītājs un tehnika bedrīšu aiztaisīšanai, mums – greiders. Saliekot spēkus kopā, darbu var izdarīt. Tiesa, mums un Engurei pašvaldības uzturamo ceļu ir vairāk, Lapmežciemam – mazāk, līdz ar to arī problēmu mazāk."

Naudas vairāk nebūs

Pašvaldības vadītājs prognozē, ka 2010. gadā budžeta pieaugums pašvaldībām varētu saglabāties šī gada līmenī, tātad – pieauguma nebūtu, pēc tam novadu vajadzēs dotēt ar Ls 260 000. Kopējie pamatbudžeta ienākumi novadā rēķināti Ls 3 826 048 apmērā; Smārdei – Ls 1 399 854, Engurei – Ls 1 327 430, Lapmežciemam – 1 098 764. Lapmežciems un Smārde ir maksātāji finanšu izlīdzināšanas fondā ar attiecīgi Ls 37 000 un Ls 21 000 lielām naudas summām, bet Engure ir tā sauktajā pelēkajā zonā – ne saņem, ne maksā.

Kopējais iedzīvotāju skaits novadā: 8200, tostarp Smārdē – 2874, Lapmežciemā – 2472, Engurē – 2854.

Problēmu netrūkst

G. Važa atzina, ka apvienošanās projekts izstrādāts, taču par reālo pagastu sadarbību grūti spriest, jo Lapmežciems gaida Satversmes tiesas lēmumu: "Projekta izstrādē šis pagasts piedalās, kā to paredz Ministru Kabineta nosacījumi, taču, kā veidosies novads, ja šī pagasta nebūs, grūti pateikt. Reāli gan tad projektā izpētītajam nebūs nekādas nozīmes, jo viss būs jāsāk no sākuma. Taču es saprotu Lapmežciema vēlmes un saprotu arī mūsu vēlmes."

Vaicāts, varbūt arī Smārdei vajadzējis iet uz tiesu vai arī raudzīties Tukuma virzienā, Smārdes pašvaldības vadītājs atzina, ka projekts izstrādāts, taču par pārējo laiks rādīs: "Pagājušā gada maijā pieņēmām lēmumu par atsevišķa novada izveidošanu, bet ministrija to ignorēja; uz vēstuli neatbildēja trīsarpus mēnešu, tāpēc tā paša gada augusta beigās pieņēmām lēmumu par apvienošanos. Tajā mirklī nebija citas izejas, lai tiktu prom no Tukumā. Kas attiecas uz Tukumu – laiks rādīs. Pievienoties nav nekādu problēmu. Bet ne jau tas ir galvenais. Man šķiet, ka ir pilnīgi nepareizi tik ātrā tempā kaut kur iztērēt piešķirtos Ls 200 000, ka tikai būtu ieguldīti – jumtos, katlos, ēkās, lai gan patiesībā tos vajadzēja ielikt ceļos. Tā ir pilnīga nejēdzība, kas tagad notiek. Mēs labprāt no šīs naudas atteiktos, ja tas palīdzētu palikt pašiem par sevi. Bet tā kā tāda nosacījuma nav, mēs plānojam to ieguldīt aktu zāles celtniecībā Smārdē. Sākumā par šo summu gribējām muižā veidot novada administratīvo centru, bet sapratām, ka tā būtu lieka naudas tērēšana. Iesāksim strādāt, tad dzīve parādīs, kas visvairāk nepieciešams."

G. Važa cer, ka arī iedzīvotājiem būs kādas domas, priekšlikumi par dzīvi novadā: "Lai gan reāli nekas nemainīsies, kāds varbūt saredz sadarbības vai kādas citas iespējas, strādājot vairākām pašvaldībām kopā…"