Kādēļ pludmalē tik daudz mirušu bizbizmārīšu?

Lai sniegtu atbildi uz mūsu lasītājas uzdoto jautājumu, sazinājāmies ar  Latvijas Nacionālā dabas muzeja vecāko entomologu Uģi Piterānu. Viņš skaidroja:

– Mārīšu miršanas iemesls ir vienkārša noslīkšana. Ne karstums, ne kādas ķimikālijas vai kā citādi iemesli te nav pie vainas. Tas tā kopumā ir normāli, jo jūra vairumam kukaiņu ir kā diezgan liela robeža jeb barjera, ko tie savos lidojumos nespēj pārvarēt. Tā nu, krustām šķērsām lidojot savās ikdienas gaitās, tie atduras pret jūru un tur uz kādu brīdi aizķeras. Neveiksmīgākie lido jūrā, kur agri vai vēlu iekrīt ūdenī un noslīkst (un tad tiek izskaloti krastā). Daudzos gadījumos to vēl pastiprina kādi vēji, kas vēl vairāk sapūš un sakoncentrē kukaiņus tieši piekrastē un iepūš aktīvi jūrā. Līdzīgi skati biežāk ir redzami pavasaros, kad pirmajās īsti karstajās dienās, kas ir aprīļa beigās/maija sākumā, kad daudzi kukaiņi uzsāk savus sezonas aktīvākos lidojumus (kuru mērķis bieži vien ir izplatīties pēc iespējas kaut kur tālāk un atrast sev jaunas mājvietas). Tad, visticamāk, pie noteiktiem vēja virzieniem, atsevišķos Latvijas piekrastes posmos liedagā var būt sapūsti/saskaloti tūkstošiem visdažādāko kukaiņu – blaktis, vaboles utt. Simtiem dažādu sugu. Iespējams, tādi skati ir redzēti. Šis vienkārši ir tas brīdis gadā, kad dzimst jaunā mārīšu paaudze, un šogad siltā laika dēļ acīmredzami ir bijis ļoti labs mārīšu gads (starp citu, arī ziedmušu daudz – tā kā daļa ziedmušu sugu tāpat kā mārītes barojas ar laputīm, tad, iespējams, arī laputu šogad vasaras sākumā ir bijis daudz; tas tad arī ir veicinājis mārīšu skaita pieaugumu). Jaunie īpatņi parasti ir vairāk tendēti uz izplatīšanos tālāk – īpaši brīžos, kad sugas brāļu apkārtnē jau ir daudz jeb, ja ir bijis labs mārīšu gads un kādā teritorijā mārītes savairojies daudz, tad tām jaunajām mārītēm būs lielāka tendence lidot prom no šīs vietas, lai izbēgtu no savstarpējās konkurences. Attiecīgi šobrīd, sakrītot vairākiem šādiem apstākļiem, varam novērot lielu skaitu mārīšu noteiktās vietās pludmalē.

Bet ne visā Latvijas piekrastē to ir tik vienmērīgi daudz – ir posmi, kur mārīšu ir ļoti maz.

Satraukumam nav pamata

– Satraukumam kopumā nav nekāda pamata, jo tās noteikti nav visas Latvijas mārītes, kas tur ir sapūstas/saskalotas. Lai arī mirušo mārīšu skaits visā Latvijas piekrastē šobrīd noteikti ir mērāms daudzos tūkstošos īpatņu (pat simtos tūkstošu, droši vien), kopumā tas nekādu ietekmi uz mārīšu populācijām Latvijā neatstāj. Lielāki vai mazāki, bet līdzīgi “mārīšu uzlidojumi” vasaras vidū ir novērojami ik pa laikam. Tādā pašā veidā līdzīgi pludmalēs var sakoncentrēties jebkādi citi kukaiņi, kas kaut kādu iemeslu dēļ ir noteiktos brīžos krietni savairojušies (un tie ir tādi kukaiņi, kam ir tendence lidot lielākus gabalus; sēdoši, maz lidojoši kukaiņi pie jūras reti kad nokļūst lielā skaitā). Piemēram, vienu gadu bija milzīga acaino raibeņu (Inachis io) koncentrācija Latvijas piekrastē (no kuriem lielākā daļa arī aizgāja bojā) utml. Vārdu sakot, satraukumam nav pamata, šādas situācijas jāpieņem kā normāla dabas sastāvdaļa.