1. oktobrī Tukumā sākās apkures sezona, par kuru neviens vien mazturīgāks iedzīvotājs jau iepriekš teicis – nu griezīsies naudas skaitītājs. Tātad ikmēneša maksājumiem par dzīvokli pievienosies vēl vairāki desmiti latu, kas daļai tukumnieku var atstāt pavisam maz naudas citām vajadzībām. Vai tā būs pirmā reize, kad nāksies prasīt palīdzību pašvaldībai? Varbūt bez pašvaldības atbalsta ģimene jau sen būtu bankrotējusi? Tukuma domes sociālā departamenta vadītāja Ina Balgalve uzskata – ja ir problēmas, par tām jārunā: "Sociālais departaments var palīdzēt un palīdz, ja vien cilvēks vēršas pēc palīdzības un ja arī pats savas problēmas risina."
Sarunā centāmies noskaidrot, kādu palīdzību Tukuma mazturīgie iedzīvotāji var saņemt, lai kopējais maksājumu slogs par dzīvokli paliktu mazāks. Vai arī – saņemot kādu citu atbalstu, ģimenes jau tā niecīgajā budžetā paliktu vairāk naudas citām neatliekamām vajadzībām.
Vērtē kopējos ienākumus
– Kādus pabalstus dome piešķirt, lai mazturīgiem cilvēkiem būtu vieglāk samaksāt par īri un komunālajiem pakalpojumiem?
– Ir divu veidu pabalsti – dzīvokļa un apkures. Dzīvokļa pabalsts ir sociālā pabalsta veids, ko departaments piešķir ģimenes pamatvajadzību apmierināšanai, izvērtējot tās ienākumus. Tātad, lai to saņemtu, jāpilda iztikas līdzekļu deklarācija, jāiesniedz izziņas par pēdējos trīs mēnešos saņemto darba algu, kā arī jāinformē par valsts izmaksātajiem pabalstiem, piemēram, ģimenes valsts pabalstu, apgādnieka zaudējuma pensiju, invaliditātes pensiju, pabalstu bērna kopšanai utt.
– Vai tad dienestam nav tiešsaistes ar Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūru (VSAA), lai šādas ziņas noskaidrotu, kāpēc iedzīvotājiem tās jāmeklē atkārtoti?
– Mums ir līgums ar VSAA, tāpēc neprasām uzrādīt izziņas, tomēr cilvēkam ir jāzina, cik lieli ir šie pabalsti, lai summas ierakstītu deklarācijā.
– Kādus dokumentus vēl prasāt?
– Ja cilvēks ir bez darba, noteikti prasām izziņu no Nodarbinātības valsts aģentūras, vai cilvēks reģistrējies kā darba meklētājs. Tā ir obligāta prasība. Jārēķinās arī, ka visu datu pareizību mēs pārbaudīsim.
– Vai ģimenes arī apsekojat?
– Ja ģimene vēršas pēc palīdzības vairākas reizes, ja ir aizdomas par sniegto ziņu nepareizību, ja ir aizdomas par citām sociāla rakstura problēmām, sociālais darbinieks ģimeni apsekos. Un galvenokārt tas tiek darīts tāpēc, lai noskaidrotu, vai trūkums ir vienīgā sociālā problēma, varbūt vajadzīga arī cita palīdzība.
– Kā aprēķina dzīvokļa pabalstu?
– Vērtējam ģimenes ienākumus. Lai saņemtu pabalstu, ienākumi nevar pārsniegt Ls 96 mēnesī jeb 60% no minimālās algas uz vienu ģimenes locekli. Šo pabalstu aprēķina kā starpību starp garantēto minimālo ienākumu un patiesajiem ienākumiem. Piemēram, ģimenē ir pieci cilvēki, viņu kopējie ienākumi ir Ls 400, bet minimālajam ienākumam būtu jābūt – Ls 480 (5 x Ls 96), tātad no Ls 480 atņemot Ls 400, pabalsts iznāk Ls 80 mēnesī. Tomēr ir nosacījums, ka šī summa nedrīkst pārsniegt faktiskos izdevumus, tāpēc jāuzrāda komunālo maksājumu rēķins vai īres līgums. Turklāt visus šos maksājumus rēķinām pēc pašvaldības saistošajos noteikumos minētā normatīva vienam cilvēkam, piemēram, gāzei m³ uz cilvēku, elektrībai 200 kilovatu uz cilvēku utt.
Dzīvokļa pabalstu piešķir uz trim mēnešiem, uz rokas cilvēks naudu nesaņem – to ieskaita pakalpojumu sniedzēja kontā, izņēmums ir tie atsevišķie gadījumi, kad izsniedz naudu malkas iegādei.
– Ko darīt, ja uz ģimenes locekli iznāk, piemēram, par latu vairāk nekā noteikts?
– Pirmkārt, valstī noteikts, ka minimālais ienākums ir 50% no minimālās algas, taču mūsu deputāti šo latiņu ir pacēluši augstāk – 60%, ļaujot pabalstu saņemt lielākam skaitam iedzīvotāju. Otrkārt, ja ģimenei ir pamatotas sociālās problēmas, sociālais darbinieks situāciju izvērtē un ir iespējams piešķirt pabalstu krīzes situācijā. Diezgan bieži esam piešķīruši pabalstus, piemēram, elektrības rēķina nomaksai. Nereti krīze ir vienu mēnesi, tad ar šo atbalstu cilvēks var atsperties.
Ir kredīts, nav pabalsta
– Vai tiek ņemtas vērā klientu kredītsaistības? Tieši šī iemesla dēļ daudziem varētu būt problēmas norēķināties par komunālajiem un citiem pakalpojumiem?
– Ministru kabineta noteikumi nosaka, ka personas, kam ir kredītsaistības, nav atzīstamas par trūcīgām. Tātad kaut kādā dzīves brīdī cilvēks ir pieradījis, ka ir spējīgs paņemt bankā kredītu un iegādāties vai nu kustamu vai nekustamu īpašumu. Ja cilvēks nāk pēc pabalsta, rodas pretruna, – bankai stāstīts, ka nauda ir, samaksāt var, ka naudas pietiek arī dzīvošanai un maksājumiem, bet mums stāsta, ka tomēr nevar visu samaksāt. Šādu gadījumu ir ļoti daudz.
– Bet, ko darīt, ja naudas nav? Ja lielākā daļa ienākumu jāsamaksā par kredītsaistībām?
– Valsts nosaka, ka par trūcīgu atzīstama persona, kurai ienākumi uz vienu ģimenes locekli nepārsniedz 50% no minimālās algas un kurai nav kredītsaistību. Kā jau teicu, deputāti šo latiņu ir paaugstinājuši līdz 60%. Taču mēs nevaram ņemt vērā kredītsaistības, jo tas ir paša cilvēka slēgts līgums. Var saprast, ka šobrīd ir smaga situācija, ka nopirkts dzīvoklis, lai risinātu vienas problēmas, bet tagad varbūt kādam no ģimenes nav darba un problēmas ir vēl lielākas, taču… Mēs varam piešķirt pabalstu ģimenei krīzes situācijā vai kādu citu pabalstu, bet nevaram atzīt ģimeni par trūcīgu un palīdzēt kā trūcīgai ģimenei, maksājot regulārus pabalstus. Otrkārt, cilvēkiem jādomā par īpašuma pārdošanu vai kādiem citiem risinājumiem, jo pašvaldība to neatrisinās.
– Ko darīsiet, ja cilvēki sāks krāpties – izmisums var spiest to darīt?
– Tā arī notiek. Cilvēks uzrāda mazākus ienākumus, darbavietas uzrāda mazāku algu, bet pārējo samaksā aploksnē… Mēs prasām izziņu no darba vietas, taču mums nav tiesību to apstrīdēt. Protams, ja uzrādītā summa nešķiet ticama, sazināmies ar darba devēju. Esam daudz cīnījušies un lūguši uzrādīt patiesos ienākumus, taču, ja cilvēks ir negodīgs, tad viņš negodīgi izmantos šo situāciju. Tiesa, par patiesu ziņu sniegšanu katram ir jāparakstās.
Lai samaksātu par apkuri
– Otrs pabalsts ir domāts apkures izdevumu segšanai.
– Tā ir pašvaldības iniciatīva atbalstīt mazaizsargātas iedzīvotāju grupas – atsevišķi dzīvojošus pensionārus un invalīdus, kuras vecuma vai veselības stāvokļa dēļ nespēj sagādāt kurināmo vai samaksāt par īri un pamatpakalpojumiem. Lielākoties visi pensionāri saņem vairāk nekā Ls 100 lielu pensiju un nevar pretendēt uz dzīvokļa pabalstu, tāpēc mēs piešķiram pabalstu apkurei. Šiem cilvēkiem tāpat jāpilda deklarācija un jāraksta iesniegums, ko izvērtē sociālās palīdzības komisija, kas arī nosaka pabalsta apmēru.
– Vai šo pabalstu saņemt pensionāri ar lielajām pensijām?
– Lielo pensiju saņēmēji pabalstu prasīt nenāk. Parasti pensijas ir nelielas, tāpēc palīdzība nepieciešama. Mēs arī vērtējam tuvinieku palīdzētspēju – kādas ir viņu iespējas, un atgādinām bērniem viņu pienākumus. Nereti gan ir tā – bērni vēlas rūpēties, bet vecais cilvēks, kas visu mūžu sevi nodrošinājis, nevar šādu palīdzību pieņemt. Īpaši, ja redz, ka bērniem nav nemaz tik viegli.
– Uz kādiem vēl pabalstiem iedzīvotāji var pretendēt?
– Skolas piederumu iegādei, izlaidumam, ceļa izdevumiem, veselības aprūpei, tuvinieka aprūpei utt., piešķiram brīvpusdienas.
Bet vispopulārākais ir pabalsts krīzes situācijā, ko piešķir ģimenēm ar bērniem. Sociālās palīdzības komisija ar lēmumu var piešķirt līdz pat Ls 100 vienreizēju pabalstu.
– Pabalsts ir naudas summa, ar ko cilvēks var rēķināties īsāku vai garāku laiku, taču tie nav regulāri ienākumi. Vai jūs palīdzat ģimenei vai cilvēkam sakārtot lietas tā, lai iegūtu regulārus ienākumus?
– Mēs palīdzam nokārtot uzturlīdzekļus. Tas ir atspaids, valsts finansējums, ko maksā Uzturlīdzekļu garantiju fonds, ja tētis nevēlas uzņemties rūpes par bērnu. Mūsu jurists palīdz sagatavot pieteikumu tiesai, lai mamma šos līdzekļus no valsts saņemtu. Palīdzam nokārtot dokumentus, lai mamma saņemtu apgādnieka zaudējuma pensiju, noteiktu paternitāti.
Tāpat prasām, lai cilvēks iesaistās līdzdarbības pasākumos – reizi mēnesī aiziet reģistrēties NVA, sazinās ar darba devēju. Ja pieņemam, ka pabalsts ir kā alga, tad vismaz reizi mēnesī cilvēkam ir "jāstrādā".
Dzīvokļu trūkst
– Tiesā skata arvien vairāk lietu par parādu piedziņu. Iespējams, lai naudas aizdevēji atgūtu savus līdzekļus, cilvēki paliks bez mājvietas. Ko darāt, ja ģimene paliek uz ielas.
– Departamentam ir krīzes istabas, kurās ģimeni var izmitināt krīzes situācijā. Pērn šī problēma bija aktuāla vairākām ģimenēm, jādomā, līdzīgas problēmas būs arī šogad. Taču krīzes istaba nav pastāvīga dzīvesvieta, vienalga būs jāmeklē, kur dzīvot.
– Vai šīs ģimenes problēmas atrisināja?
– Esam palīdzējuši sameklēt dzīvojamo platību un arī iespēju robežās to piešķīruši. Tiesa, pašvaldības nav brīvu dzīvokļu; tos piešķirt var tikai tad, ja kāds atbrīvojas.
– Vai jums ir sadarbība ar māju, dzīvokļu īpašniekiem, lai varētu piedāvāt istabas, gultasvietas?
– Meklējam. Tās ir ļoti vajadzīgas arī patversmes klientiem; ja cilvēkiem ir iespēja izīrēt istabu, lūdzu informējiet departamentu, mēs savukārt stāstīsim par to šiem cilvēkiem. Mājokļa jautājums ir ļoti aktuāla problēma, un pieprasījums pēc izīrējamiem dzīvokļiem ir liels. Protams, līdzi jādarbojas arī pašiem.
– Ko jūs iesakāt darīt cilvēkam, kas nonācis krīzes situācijā?
– Nākt un runāt. Tikai tad var apzināt problēmas un palīdzēt tās risināt, turklāt daļu darba cilvēks var paveikt pats, ja vien viņam pasaka, kas jādara.
mes dzivojam uz ielas bralis nepienem vecaki nepinem ludzu palidziet mums dabut dzives vietu 27435088 musu numurs