Jauns Itālijas zinātnieku veikts pētījums parādījis, ka Napoleons nav miris no saindēšanas ar arsēnu, jo arī viņa laikabiedru matos bijis augsts arsēna līmenis. "Napoleonu Svētās Helēnas salā nenogalināja saindēšana ar arsēnu," paziņoja Nacionālais kodolfizikas institūts (INFN) pēc "jaunas pedantiskas" imperatora, viņa sievas un dēla Napoleona II matu izpētes.
Napoleons I valdīja Francijā no 1804. līdz 1814. gadam un nomira trimdā britu Svētās Helēnas salā 51 gada vecumā 1821. gada 5. maijā. Par viņa nāves cēloni ir visdažādākās versijas, sākot no kuņģa vēža līdz noindēšanai ar arsēnu.
Pētījuma laikā zinātnieki INFN zinātniskās laboratorijas kodolreaktorā Padujas pilsētā ievietoja kapsulas ar Napoleona matiem.
Itālijas un Francijas muzeji piešķīra Napoleona matu paraugus, kas bija ņemti viņam bērnībā, trimdas laikā Elbas salā un dienā, kad viņš mira Svētās Helēnas salā.
Tika analizēti arī viņa sievas Žozefīnes un dēla Napoleona II matu paraugi, kā arī mūsdienu paraugi, lai būtu ar ko salīdzināt.
"Pētījums parādīja, ka arsēna saturs cilvēku matos pirms diviem gadsimtiem bija 100 reizes augstāks nekā vidēji mūsdienās," paziņoja INFN. "Imperatorā un viņa laikabiedros bija tāds arsēna līmenis, kas mūsdienās tiktu uzskatīts par toksisku", taču tajos laikos nebija nekas neparasts un atspoguļo vielas "konstantu uzsūkšanos".
"Vielas koncentrācija nebija pietiekama, lai izraisītu Napoleona nāvi," secināja zinātnieki.