30. janvārī Tukuma rajona padomes zālē divas stundas valdīja patriotiski saviļņojošas noskaņas – septiņu skolu skolēni literāro uzvedumu konkursā «Tu esi Latvija» stāstīja par mūsu zemi. Šāda tēma konkursam nav izraudzīta nejauši, – novembrī svinēsim mūsu valsts 90. dzimšanas dienu.
Jāteic, skolēni izjusti, ar lielu nopietnību un no sirds bija gatavojušies šim konkursam, domājot ne tikai par izskatu, bet arī cenšoties aizdomāties, kāda tad ir Latvijas – dzimtenes, tēvu zemes, savas zemes, valsts – loma katra paša dzīvē. To, vai nopietnais un grūtais uzdevums izprasts un padarītais atbilst konkursa nosacījumiem, vērtēja režisore Zigrīda Ezeriņa, žurnāliste Marija Anmane, mūzikas skolotāja Ritma Zāģere un izglītības pārvaldes metodiķe Vivita Šermukstīte.
Paši pirmie ar Ojāra Vācieša un Imanta Ziedoņa dzejas rindām uzstājās Praviņu pamatskolas skolēni (skolotāji Ārija Vertulaite un Ojārs Vītoliņš). Skolēni savu vietu Latvijā saskatīja, pētot vēsturi, meklējot savas saknes, noskaidrojot, kādas asinis rit viņos, un izjūtot sevi kā mezglu starp mezgliem, kas sasieti ar Latviju.
Ar O. Vācieša vārdiem Tukuma E. Birznieka-Upīša 1. pamatskolas skolēni (skolotāja Tamāra Balode) pauda pārliecību, ka šai zemei viņi pieder ar visām jušanām. Tomēr Latvija ir par mazu (putns taču to pārlido vienā dienā), lai "pasaulē laistu vienu", tāpēc tās ļaudīm jāiet līdzi.
Zemgales vidusskolas skolnieces (režisore Ivonna Bredovska) uz pasauli un rītu raudzījās ar O. Vācieša dzejas palīdzību un cauri smilšu pulkstenim. Viņuprāt, rīts iespēlē dienas un dzīves pirmo akordu, bet viss pārējais jāspēlē pašam. Rīts ir gaisma, brīvība, tas ir kā ceļš lielajā pasaulē…
Savukārt censties visu darīt pašam – staigāt pa slidenu laipu, necerot, ka pretējais krasts panāks pretī, negaidīt, kad kāds sāks kaut ko darīt tavā vietā, nesamierināties, ja nedrīkst, un samierināties, ja vajag, – iesaka Tukuma vakara un neklātienes vidusskolas audzēkņi (skolotāja Līga Lauzeniece) ar I. Ziedoņa un O. Vācieša dzeju.
Bet Tukuma 2. vidusskolas (režisore Valda Rācenāja) skolēniem, konkursa jaunākajiem dalībniekiem, Latvijas iepazīšana notika ar tik zīmīgajiem vārdiem "reiz bija" – reiz bija zāle zaļāka un debesis zilākas… Tomēr arī tagad debesis ir skaistas – zilas, Rīgas torņi ar gaiļiem – stalti, pati zeme ar Dziesmu svētkiem – bagāta. Un, ja mums vajag smaidu, tad jāsmaida pretī.
Kandavas internātvidusskolas skolēnu (skolotājas Sandra Aukšmukste un Inta Pakalns-Paleja) stāsts bija par ceļiem: kuri ved starp cilvēkiem, pa kuriem var aiznest sniegu no viena cilvēka līdz otram, par kuru var līdz mērķim pagūt laikā vai noseboties, pa kuriem ejot var aiziet bojā un saulē palikt… Jo ceļš un saule iet vienuviet.
Arī Tumes vidusskolas skolēni (skolotāja Irēna Auziņa) runāja par ceļu, tāpat par darbu un ģimeni, par savas esības apziņu un saknēm, kas savij tuviniekus. Jo – visu mūžu cilvēks meklē savu ceļu starp pērlēm un akmeņiem. Un cer, ka atradīs.
Pēc konkursa režisore Z. Ezeriņa teica paldies skolotājiem, kas ieguldījuši ļoti labu un lielu darbu, veidojot literāro kompozīciju materiālu – atlasot un saliekot visu kopā. Un tas ir ļoti labi izdarīts. Otrkārt, ļoti veiksmīgi izdevies piemeklēt mūziku un pieskaņot uzvedumam. Trešais lielais pluss – ļoti labi izvēlēti tēli, apģērbti bērni, pārdomātas detaļas. Vaicāta, ar ko šai reizē grēkots, režisore atzina, ka pietrūkst darbīga dialoga, spraigas darbības. Visi uzvedumi ir vēstījumi, bet nav iekšējā konflikta; vien mazliet to iezīmēja mazie bērni (Tukuma 2. vidusskolas audzēkņi. – Red.). Viss pārējais ir izdarīts ļoti labi un, salīdzinot ar pagājušo gadu, daudz strādāts.
Žūrijas komisijas vērtējums: 1. pakāpes diploms Kandavas internātvidusskolas audzēkņiem, 2. pakāpes – Praviņu pamatskolas, bet 3. pakāpes – Zemgales vidusskolas skolēniem. Novada skatē 11. aprīlī piedalīsies Kandavas internātvidusskolas un Praviņu pamatskolas skolēni.
