Kad pilsētā nokrīt lidmašīna

16. augustā, pāris stundas pirms aviošova, kas notika Tukuma lidlaukā, Tukumā, Laustiķu mazdārziņos nokrita SIA «AirTraining» lidmašīna. Tajā lidoja astoņi cilvēki – 2 piloti un seši kursanti. Pēc trieciena pret zemi lidmašīna pārlūza un aizdegās, cilvēki guva dažādas politraumas un sākotnēji tika ievietoti Tukuma slimnīcā. Pilots tai pat dienā mira.

Jau esam aprakstījuši aculiecinieku, glābēju un mediķu pieredzēto. Publicējām arī pilota tuvinieku lūgumu atsaukties lieciniekus. Izskanēja arī ziņas par to, ka cietušos, kas bija pie samaņas, kaut kādi cilvēki (tika izteikta versija, ka aerokluba pārstāvji) aicinājuši par notikušo klusēt.

Lidmašīnas avārija – vērtīgas pieredzes avots

Pēc dažādiem stāstiem par to, kā un kāpēc Tukumā nokritusi lidmašīna, izteikties vēlējās arī rajona virsprokurors Aigars Bičušs – cilvēks, kurš uzņēmās koordinēt avārijas seku novēršanā iesaistīto dienestu darbību.

A. Bičušs:

– Lai kliedētu baumas, gribēju pastāstīt, kas notika pēc cietušo nogādāšanas slimnīcā 16. augustā. Izmeklēšanas dienestu darbību pirmā sešas stundas koordinēja prokurore Ērika Ašmane. Uzreiz pēc avārijas tika noorganizēta lidmašīnas apsardze. To veicām, lai pasargātu lidmašīnu no bojāšanas un pierādījumu iznīcināšanas (līdz pat vraka evakuācijai tajā atradās viegli demontējama aparatūra, kas nepieciešama ekspertīzei).

Sarežģītāko darbu posms sākās 19. augustā. Dienu pirms tam ieradās Nacionālo Bruņoto spēku piloti ar mazo helikopteru – nevis, lai paceltu lidmašīnu, kā ļaudis runā, bet lai iepazītos ar situāciju. Ugunsdzēsēji sadalīja vraku daļās, bet piloti izpētīja maršrutu, pa kuru lidot, lai gadījumā, ja paceltā detaļa nokristu, neciestu mājas un īpašumi.

19. augusta rītā mazdārziņu teritorijā vairs netika ielaista neviena nepiederoša persona un ugunsdzēsēji no lidmašīnas spārna izlēja atlikušo degvielu – apmēram 100 l aviācijas degvielas. Vraka pārvietošana ar helikopteru MI – 9 notika ļoti ātri – visa operācija aizņēma apmēram stundu. Nākamajā dienā lidmašīnas daļas ar divām kravas automašīnām aizveda uz Rīgas lidostu, kur speciālā angārā tiks veikta tehniskā stāvokļa ekspertīze. Šo ekspertīzi saskaņā ar likumu jāveic 12 mēnešu laikā. Šajā laikā tiks izvaicāti arī liecinieki un, jādomā, ka pēc gada zināsim izmeklēšanas rezultātus. Jau šonedēļ noskaidrosies, kas vadīs izmeklēšanu – iespējams, to pārņems kolēģi no Ģenerālprokuratūras specializētās prokuratūras.

Paldies visiem, kas palīdzēja

– Gribēju pateikties visiem, kas palīdzēja – Tukuma policijas vadībai un, jo īpaši, kriminālpolicijas biroja priekšniekam H. Lukačovam, kurš organizēja avārijas vietas apsardzi. Paldies Valsts Ugunsdzēsības un Glābšanas dienesta Tukuma brigādes priekšniekam Dainim Bērziņam – pirmkārt, jau par nesavtīgo palīdzību uzreiz pēc lidmašīnas nokrišanas (jāapzinās, ka cilvēki, kas glāba cietušos un dzēsa uguni, darbojās situācijā, kad jebkurā mirklī degvielas tvertne lidmašīnas spārnā varēja eksplodēt); tāpat ugunsdzēsēji aktīvi palīdzēja citos darbos – sagrieza vraku, izlēja atlikušo degvielu un piešķīra savu transportu mazāko lidmašīnas daļu nogādāšanai uz lidlauku. Puiši strādāja godam.

Uzskatu, ka cilvēki, kas pirmie glāba cietušos, jo īpaši tukumnieks, kas viens no degošās lidmašīnas izcēla piecus cilvēkus, ir uzskatāmi par varoņiem.

Biju patīkami pārsteigts par Gaisa spēku pilotu profesionālo sagatavotību: neraugoties uz to, ka šādā operācijā viņi piedalījās pirmo reizi, viss noritēja ļoti raiti – paši veica vraka piestiprināšanu pie speciālām trosēm un, neraugoties uz stipro vēju un augstajiem kokiem, kas liedza nolaisties zemāk (saprotot mazdārziņu īpašniekus, piloti atteicās no koku zāģēšanas) transportēšana notika bez kļūmēm.

Tāpat paldies jāsaka SIA «Meliorceltnieks» direktoram Andrejam Rozītim, kas piešķīra ceļamkrānu, ar ko vraka daļas iecelt kravas automašīnās. Likumā jau nav atrunāts, kas šādās situācijās izlīdz ar tehniku, un labi, ka atrodas tik atsaucīgi uzņēmēji. Ar profesionālu padomu daudz palīdzēja Latvijas Transporta nelaimes gadījumu un incidentu izmeklēšanas biroja direktors Ivars Alfrēds Gaveika un šī biroja Aviācijas nodaļas vadītājs Visvaldis Trūbs (viņi arī būs tie, kas turpmāk skaidros avārijas iemeslus). Darbojoties kopā ar viņiem, guvām nenovērtējamu pieredzi.

Noslēpumu nav, bet par avārijas iemesliem runāt pāragri

– Cilvēkus šobrīd vairāk interesē avārijas iemesli – tiek runāts, ka lidmašīnai vispirms durvis izkritušas?

– Šobrīd neko daudz vairāk pateikt nevaru. Izmeklēšanas noslēgumā būs gatavs ziņojums arī par to, vai tehniskais stāvoklis ietekmēja lidmašīnas krišanu; tāpat tiks analizētas pilota darbības, sākot no pacelšanās līdz avārijas brīdim.

Jāsaka – tādas runas, ka lieciniekiem būtu ieteikts klusēt, prokuratūras pārstāvji nav dzirdējuši. Esam apzinājuši virkni liecinieku, tostarp, vienu ļoti nozīmīgu – tukumnieku, kura darbs saistīts ar aviāciju un kurš redzēja lidmašīnas krišanu; viņš to vērtēja jau profesionāļa skatījumā. Jāsaka – nekādu noslēpumu lietā nevar būt, jo tas ir atklāts kriminālprocess.

Runājot par to, kāpēc avārija notikusi, šobrīd izmeklēšanā izvirzītas vairākas versijas – vienā no tām runāts arī par durvju izkrišanu, tomēr eksperti norādījuši, ka lidmašīnas durvju atvēršanās vai nokrišana nevar būt par iemeslu pašas lidmašīnas krišanai. Tam nav būtiskas nozīmes. Ir tikai divas versijas, uz kurām varētu balstīties: viena – saistīta ar pagaidām nenoskaidrotiem tehniskiem bojājumiem; otra – ar sliktiem laika apstākļiem un pilota rīcību. Šobrīd noskaidrots, ka pilotam Guntim Vasiļevskim nebija sertifikāta šī konkrētā lidmašīnas modeļa «PIPER – 31» vadīšanai (laikam taču sertifikācija atbilstoši lidmašīnu kategorijai nav izdomāta velti). Visticamāk – avārijā vainojama nelaimīga apstākļu sakritība un nepareiza pilota rīcība. Aizdomas par tehniskiem bojājumiem pagaidām nav apstiprinājušās, bet, protams, pagaidīsim, kādi būs vraka izpētes rezultāti.

Tāpat viens no izmeklēšanas virzieniem saistīts ar lidmašīnas īpašnieku – kā iespējams, ka lidmašīnu vadīja pilots bez atbilstošas licences? Arī to skatīsimies.

Kas kompensēs zaudējumus

– Vēl cilvēkus interesē, kādas kompensācijas varēs saņemt? Kas novērtēs un novērsīs videi radītos zaudējumus – zemē taču izlija aviācijas degviela?

– Ir jāapzinās, ka cietuši arī mazdārziņu īpašnieki. Cietušajiem par zaudējumu kompensāciju jāvēršas apdrošināšanas kompānijā, kur lidmašīnas apdrošināta, taču vispirms es ieteiktu uzrakstīt iesniegumu policijai. Manuprāt, vienai kundzei dārzs tiešām ir iznīcināts, un ne tāpēc, ka žogs vai dārza mājiņa bojāta – jāsaprot, ka lidmašīna tika dzēsta ar speciālām putām un no tās izlija daļa degvielas. Prieks par pilsētas domi, kas piedāvājusi atbalstu dārziņa atjaunošanā.

– Tomēr, kas noteiks videi nodarītos zaudējumus?

– Vispirms svarīgāk bija glābt cilvēkus, tāpēc Vides pārvalde pie darba varēs ķerties vēlāk. Domāju, ka visvienkāršāk dārziņa īpašniecei ir vērsties pie advokāta, kas ieteiks pareizāko ceļu kompensācijas iegūšanai. Noteikti būs nepieciešama dārziņa apskate, augsnes paraugu analīze un tādas lietas. Atkarībā no piesārņojuma, pieļauju, ka dārziņš varētu būt arī neatjaunojams; proti, atjaunošanā ieguldāmie līdzekļi varētu pārsniegt dārziņa vērtību. Bēdīgi, tomēr padomāsim, kas notiktu, ja lidmašīna būtu ietriekusies 300 m tālāk garāžās vai daudzstāvu mājā?!…